logo

Latvija ir izveidota, lai garantētu latviešu, to valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību

06.06.2014

Satversmes preambula

Saeimas deputātiem balsojot par Satversmes preambulas projektu otrajā lasījumā, ir sperts būtisks solis Latvijas valstiskuma tiesiskajā stiprinājumā. Nacionālās apvienības (NA) deputāti uzskata, ka balsojums par preambulu ir viens no nozīmīgākajiem vai pat nozīmīgākais balsojums 11.Saeimas darbā.

„Nav biežas tādas reizes, kas Saeimai izdodas vienoties par jebkādiem Satversmes grozījumiem. Šobrīd pēc konstitucionālo tiesību eksperta Egila Levita iniciatīvas un ļoti aktīvas idejas aizstāvēšanas, kā arī pēc ilgām debatēm deputātu vidū un sabiedrībā, nepieciešamais vairākums nobalsoja nevis vienkārši par grozījumiem Latvijas pamatdokumentā, bet par papildinājumu, kas paskaidro galvenos Latvijas valsts pamatus.

Latvijas valsts beidzot skaidri un nepārprotami būs definējusi savas tapšanas un pastāvēšanas mērķi. Kā lasām Satversmes ievadā – Latvija ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem,” gandarījumu par panākto pauž NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

NA priekšlikums, kurš gan netika atbalstīts, bija Satversmes ievada pirmo rindkopu papildināt ar jēdzienu valstsnācija. Atbilstoši NA redzējumam, rindkopai būtu jāskan šādi:

„1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu kā Latvijas valstsnācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.”

Konstitucionālo tiesību eksperts un idejas par jaunu Satversmes ievadu ierosinātājs Egils Levits atzīst, ka „Latvija ir tipiska Eiropas nacionāla valsts, kuru ir izveidojusi latviešu nācija. Tieši valstsnācija ir tā, kas veido valsti. Starp valstsnāciju un valsti pastāv nacionāli kulturālā identitāte un līdzās pastāv vēsturiskās mazākumtautības.”

„Ja mēs runājam par noteiktām mazākumtautību tiesībām, tad tām ir jēga vienīgi tad, ja pastāv valstsnācija un tās nacionāli kulturālā identitāte ar valsti. Mazākumtautības nevar pastāvēt, ja nav valstsnācijas. Līdz ar to šī valstsnācijas jēdziena nostiprināšana būtu tikai pašsaprotama. Taču, ja kāds to tā neuzskata un baidās nosaukt lietas īstajos vārdos, no tā nemainās vispārzināma neapšaubāma patiesība – latvieši ir Latvijas valstsnācija,” pamato NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

NA uzskata, ka valstsnācijas jēdziena iekļaušana Satversmē būtu atbalstāms solis, lai nepārprotami definētu, kas Latvijas valstij ir latvieši: „Mēs apzināmies, ka Satversmes grozījumu pieņemšana Saeimai prasa ne tikai saturisku, bet arī redakcionālu vienošanos starp Saeimas deputātu konstitucionālo vairākumu, tāpēc mēs atbalstām vienoto komisijas redakciju, apzinoties, ka piedāvātajā tekstā dotas nepārprotamas norādes uz to, ka latvieši ir valstsnācija jeb, citiem vārdiem, ir Latvijas valsts tapšanas cēlonis”, savu pārliecību pauž Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš.

Informāciju sagatavoja:
L.Ozoliņa
Nacionālās apvienības preses sekretāre
tālr. 29298205
e-pasts: ozolina2015@gmail.com

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.