logo

Latvija ir lauksaimniecības valsts (2)

27.09.2014 Gundars Kalve, Velta Briedīte Latvijā

lauksaimniecības zeme Foto: NA

„Latvija ir lauksaimniecības valsts, zemnieka darbs ir labklājības avots citām tautsaimniecības nozarēm. Zemnieka labklājība ir visas tautas un valsts labklājības pamats.” Tā par Latvijas lauksaimniecību ir teicis Latvijas pirmās brīvvalsts prezidents Dr. Kārlis Ulmanis.

Latvijas zemnieku devums Latvijai

Latvijas lauki paver iespējas latviešu un lībiešu labklājībai, latviskās kultūrvides saglabāšanai, uztura nodrošinājumam valstī, viesmīlības tradīciju saglabāšanu un lepnumu par savu tēvzemi.

Latvijas lauki dod iespēju ekoloģiski tīras vides uzturēšanai, iedzīvotāju veselības, darba spēju, aktīvā darba mūža saglabāšanu, godīgumu tirdzniecības jomā un ģimenes stiprumu.

Latvijai ir motivācija, kāpēc gribam un spējam ražot vairāk.:

  1. Latvijas zemnieki ir izturējuši nevienlīdzīgo konkurenci, saņemot tikai 25 % no tā finansējuma, ko saņēma esošās „vecās” Eiropas Savienības dalībvalstis;
  2. Latvijas zemnieki ir apguvuši pareizu agrotehniku;
  3. Ir ieguldīts liels finansējums – ņemti kredīti bankās, piesaistīti arī Eiropas Savienības fonda līdzekļi;
  4. Modernizēta lauksaimnieciskā ražošana;
  5. Latvijai ir augstākā vides kvalitāte, salīdzinot ar citām valstīm, un tā ir liela priekšrocība.

Nacionālā Apvienība „Visu Latvijai””!, „Tēvzemei un brīvībai / LNNK” savā programmā uzsver, ka dabiskā vide ir mūsu nacionālā bagātība, kurā sakņojas tautas garīgais spēks.

Toksikantu klātbūtne pārtikā – bumba ar laika degli!

Daudzu pasaules valstu zinātnieku pētījumi liecina par dažāda uztura ietekmi uz cilvēka veselību, aizsargspēju – imūno sistēmu. Veselībai kaitīgi ir dažādu toksikantu – smago metālu atlikumvielu klātbūtne pārtikā, kā arsēns, svins, niķelis, hroms, kadmijs. Lauksaimniecībā izmantojamie – herbicīdi, insekticīdi, kuru ir plašs spektrs, stabila hlororganisko pesticīdu grupa (HHCH) – heksahlorcikloheksāns un tā metabolīti.

Toksikanti no apkārtējās vides nonāk augsnē, augos, produktīvo dzīvnieku barībā, dzīvnieku valsts pārtikas produktos un cilvēka organismā darbojas kā kancerogēnas vielas, atņem organismam vitamīnus, fermentus, iedarbojas uz embrija centrālo nervu sistēmu, izraisa alerģijas.

Cilvēku veselībai un dzīvībai bīstami un nav pieļaujami pārtikā: zāļu vielas, ārstnieciskie preperāti, dzīvnieku augšanas stimulatori, hormonu preperāti kā Klembuterols, Estradiols, Trenbalons, Zeronols, Dietilstilbesteols.

Jāatceras, ka importēta, vairākkārt saldēta un atkausēta gaļa zaudē savu uzturvērtību, iztek šūnsulas, zūd neaizvietojamās aminoskābes, kas ir nepieciešamas organismam.

Kvalitāte un konkurence

Lauksaimniecības un pārtikas produktu pētījumi, kas savulaik tika veikti akreditētā laboratorijā, liecina, ka Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produkti atbilst daudz augstākām kvalitātes prasībā, nekā to pieļauj Eiropas normatīvi.

Analīzes tika veiktas: Rīgas piena kombināta produkcijai, kas tolaik ražoja plaša sortimenta augstvērtīgus piena produktus, tanī skaitā „Lakto”, kas nepieciešams organisma atveseļošanai.

Daudz neatbildētu jautājumu, kā varēja notikt tāds pavērsiens, ka lielākais piena pārstrādes uzņēmums, augstvērtīgas produkcijas eksportētājs uz Eiropas valstu tirgiem nonāca Krievijas miljardiera rokās?

Analīzes tika veiktas arī a/s „Vidzemes piens” produkcijai, kas sevišķi izcēlās ar augstvērtīgu sieru ražošanu, kā jauninājums bija „Kamambera” siers, ko iecienījuši ārzemnieki.  Arī a/s „Vidzemes piens” nonāca Krievijas miljardiera rokās. Šādi „darījumi” tika veikti ar mūsu pašu valsts vīru rokām, konkrēti Tautas partijas līderis Šķēles kungs šajā darījumā pielika savu roku.

Analīzes tika veiktas Cēsu pienotavas, Rēzeknes rajona Maltupes pienotavas un Jaunpils pienotavas produktiem.

Minēto piena pārstrādes uzņēmumu produkcija tika pārbaudīta uz iepriekš minēto toksikantu klātbūtni. Rezultāti liecināja, ka minēto uzņēmumu pārtikā netika atrasti minētie toksikanti vai iezīmējās tikai fona robežās.

Pētījumu lietderības pamatojums:

  • Nepieļaut nekvalitatīvu ārvalstu produktu invāziju Latvijas tirgū.
  • Pētījumu pamatā savākt analīžu materiālus, kas liecinātu par Latvijas produkcijas būtiskām priekšrocībām un paver iespēju nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar veselīgu pārtiku un eksportēt to uz ES un citām valstīm.
  • Arī caur sabiedrības informēšanas aspektu sniegt atbalstu vietējiem ražotājiem.

Secinājumi

Latvijai ir visas iespējas kļūt par valsti, kur tiek radīti jauni produkti ar stabilu noietu ārējos tirgos, jo cilvēki visā pasaulē izvēlas kvalitatīvu un drošu pārtiku.

Nacionālais kvalitātes standarts – „vizītkarte” eksportam

Patērētāju konsultatīvā komisija Briselē akcentē:

  1. Vairāk vērības jāvelta patērētāju informētībai par pārtikas produktu atbilstību faktiskajiem rādītājiem.
  2. Jāveido sabiedrības politika caur objektīvu sabiedrības informētību par produktu saturu un kvalitāti, kas ietekmē lauksaimniecības politiku, patērētāju ekonomiskās intereses un nodrošina prioritāti veselības aizsardzībai.
  3. Konsultatīvās komitejas direktīvu pamatā norādīts, ka atsevišķi reģioni var uzstādīt augstākas kvalitātes prasības, kas nosaka tā saražotā produkta vērtību tirgū.

Eiropas regula piemērota katrai Eiropas Savienības dalībvalstij, kur pārtikas nekaitīguma prasības jāievēro katrai dalībvalstij.

Pesticīdu – dažādu atlikumvielu normas kontrolē 396.regula. Ir aptuveni 300 dažādu pesticīdu – herbicīdu, insekticīdu u.c. preparātus, ko izmanto lauksaimniecībā.

Tanī pat laikā ir tiesības katrai Eiropas Savienības dalībvalstij izstrādāt savu Nacionālo likumdošanu, balstoties uz konkrētiem veiktajiem pētījumiem, kas apliecina, pamato mūsu Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes faktisko atbilstību, priekšrocības salīdzinoši ar Eiropas normatīviem. Bet Nacionālā likumdošana ir jāsaskaņo ar Eiropas komisiju, par konkrētām normām, kas uzlabo produkta kvalitāti, nekaitīgumu.

Tā arī būtu kā „vizītkarte” Latvijā ražotai produkcijai, slēdzot tirdzniecības līgumus ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citiem tirdzniecības partneriem.

Ražotājs un pārstrādātājs

Pēc Krievijas embargo ieviešanas pret Eiropas un tanī skaitā Latvijas pārtikas produktu eksportu uz Krieviju, valdībai jāsniedz atbalsts Latvijas zemnieku saimniecībām, lai lauki nepaliek tukši.

Zemkopības ministrijai un Ministru prezidentes kundzei jābūt skaidriem jēdzieniem „Ražotājs” un „Pārstrādātājs”. Akcents likts uz pārstrādes uzņēmumiem kā ražotājiem. Tādā gadījumā kāda ir zemnieka loma? Kā lauksaimniecības un pārtikas izejvielu ražotāja?

Ražotājs ir tas, kas ražo izejvielas un pārstrādātājs tās pārstrādā un iegūst gatavo produkciju.

Izejvielas kvalitātei ir noteicošā loma gatavās produkcijas kvalitātei un veselības drošumam, jo pārstrādes procesā daudzko mainīt nevar.

Latvijas zemnieki kā ražotāji nav vainojami, ka pārstrādes uzņēmumi, tirgotāji lēti uzticējās Krievijas tirgum, lai gan brīdinājumi bija agrāk. Ārējai tirdzniecībai jābūt orientētai uz valstīm, kuras nerada draudus Latvijas drošībai un necenšas savas politiskās intereses virzīt arī caur ekonomiskām svirām.

Viedokļi

Veicām telefonisku aptauju ar tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem par zīmolu „Latvijas labums”, lai pārliecinātos, kas pamatā būs izejvielu piegādātājs gatavās produkcijas ražošanai?

Atbilde: „Latvijas labums” ir darba vietas un maksāti nodokļi”. Par izejvielu iepirkšanu tas paliek uz pārstrādes uzņēmumu goda prāta.

Mūsuprāt, jāiepērk tikai tās izejvielas, ko Latvijā neražo vai ražo nepietiekamā daudzumā.

„Zaļās karotītes” pārstāvji laipni paskaidroja, ka 75% šajā produktā ir Latvijas zemnieku saimniecībās ražotās izejvielas un produkts ir iegūts Latvijā. Tā ir valsts nacionālā kvalitātes zīme. „Zaļā karotīte” ir draudzīga videi, mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām, kuru īpatsvars ir 75-80%, tā ir draudzīga visiem Latvijas ražotājiem. Būs darba vietas, būs nodokļi, iegūs visi ražotāji un pircēji.

Galvenais, lai netiktu apkrāpti Latvijas zemnieki kā ražotāji un maldināti pircēji, kurš ir īstais produkts, kas ražots Latvijā.

Cilvēka veselību vislabāk ietekmē produkti, kas ražoti vietā, kur viņš dzīvo.

Iepirkuma procedūras pamatā visiem produkcijas veidiem jābūt produkta kvalitātei , nekaitīgumam veselībai nevis lētākajam variantam.

Ir jādarbojas kopā pašvaldībām un vietējiem ražotājiem, kas mudina vietējos zemniekus piedalīties iepirkumā. Informatīvo atbalstu var sniegt Latvijas lauku konsultācijas centrs.

„Zaļās karotītes” produktiem ir dodama priekšroka produktu iepirkumos skolām, bērnu dārziem, slimnīcām, Latvijas sargi ir pelnījuši veselīgu pārtiku.

Svarīgs ieguvums no šāda iepirkuma ir atbalsts novada ražotājiem. Tas nozīmē, ka veiktie maksājumi par pārtikas precēm ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, daļa atgriežas pašvaldības budžetā.

Gundars Kalve
Nacionālā Apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Krustpils novada Domes priekšsēdētājs

Velta Briedīte
Nacionālā Apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Rīgas nodaļa, Daugavas grupa

Māra Grīnberga
Jēkabpils latviešu biedrība

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Inars Sinicins

    28.09.2014 21:26

    Kungi! Lieta elementāra, latvietis nespēj nopirkt ne šeit ražotu sieru, ne sviestu. Kautkā jāiztiek ar surogātiem (izstrādājumiem) vai kaimiņu ražojumiem. Bij tāda situācija - veikaliņā piena produkti nav atvesti. Kā? Pārdevēja saka, viss uz eksportu, ja kaut kas atliks, tad būs. Ja tas ir vienvirziena eksports uz austrumiem, tad neredzu ieganstu atbalstam. Kad pelnījām, tad ... ... tagad mēģiniet nečīkstēt. Vēl pārdomas. Ārzemēs veica pētījumus - atšķirību starp standarta produktiem un bio-eko produktiem. Pa lielam, vienīgā, atšķirīgā bija cena 25-200% apmērā.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.