logo

Latvijas energoneatkarības programmas koncepcija (1)

19.05.2014 Latvijā

Roberts Zīle atklāj konferenci “Ceļā uz zaļo ekonomiku”.

Nacionālās apvienības programmatiskajos dokumentos vienmēr uzsvērta zaļās ekonomikas un energoneatkarības nozīme Latvijas valsts attīstībā. Ar Roberta Zīles atbalstu ir organizēti vairāki pētījumi un semināri, piesaistīti eksperti, apkopots nozīmīgs faktoloģisks materiāls.

Krievijas agresija Ukrainā ir būtiski pastiprinājusi Latvijas enerģētiskās drošības riskus, tādēļ jārīkojas nekavējoties. Latvija gadā par Krievijas gāzi vien iztērē gandrīz pusmiljardu EUR, tādēļ pasākumi, kurus iepriekš varēja ieviest pakāpeniski, jāīsteno steidzami. Detalizēta programma ar ekonomisko pamatojumu sadarbībā ar nozares ekspertiem tiks izstrādāta līdz šā gada rudenim, tāpēc šajā dokumentā ietverti galvenie konceptuālie uzdevumi, kas tiks papildināti un precizēti.

Energoneatkarības likums. Energoneatkarības programmu var īstenot arī esošās likumdošanas ietvaros, taču speciāls likums vēlams, lai paātrinātu programmā paredzamo mērķu sasniegšanu. Likumam jānosaka, ka Latvijas Republikas pašvaldībām obligāti jāizstrādā energoplāni un jānodrošina alternatīvas siltumapgādes iespējas dabas gāzei, kā arī uzdots Ministru Kabinetam izstrādāt obligātus ēku energoefektivitātes standartus. Visa veida atļauju izsniegšana un citas procedūras iekārtām un tīkliem, kas nepieciešami energoneatkarības nodrošināšanai, jāvienkāršo un tam jānotiek paātrinātā kārtībā. Likuma mērķu realizācija nav iespējama bez valsts līdzfinansējuma un garantijām.

Siltumapgāde. Pašvaldību siltumapgādei ir nepieciešama alternatīva dabas gāzei kā kurināmajam. Biomasas (galvenokārt šķeldas) izmantošana siltumapgādē jau ilgstoši bijusi lētāka (ņemot vērā valsts subsīdijas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, aina ir daļēji izkropļota) [sk. Dagnija Blumberga. Potenciālais konflikts starp siltumenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu masveida siltināšanas gadījumā]. Tas ir ceļš uz mazāku un stabilāku siltuma tarifu iedzīvotājiem, jaunām darba vietām reģionos, papildus nodokļu ieņēmumiem un sakoptāku lauku ainavu. Tā ir garantija, ka ģimenēm ziemā nebūs jāsalst savos dzīvokļos Krievijas politiskā gāzes reketa dēļ. Lai pieejamās Eiropas Savienības un valsts investīcijas biomasas izmantošanai siltumapgādē būtu maksimāli efektīvas, pašvaldību energoplānos, ietver tās siltumapgādes nodrošināšanai nepieciešamo izejmateriālu diversifikāciju, balstoties uz Latvijā atjaunojamiem energoresursiem, pasākumu detalizētu finansiālo pamatojumu, rīcības stratēģiju laika posmā līdz 2017. gadam un vēlākajā laika periodā, kā arī šo darbību saistību ar citiem energoefektivitātes pasākumiem. Pilnībā atteikties no dabas gāzes siltumapgādē patlaban nav nepieciešams, ar to iespējams nodrošināt maksimālā patēriņa nodrošināšanai nepieciešamo siltuma jaudu ziemā, vienlaikus bāzes patēriņa slodzes nodrošinot ar biomasas apkures katlu jaudu. Ja nākotnē, pateicoties alternatīvām gāzes piegādēm, gāzes cena ievērojami samazināsies, pašvaldībām būs viegli pārslēgties no viena kurināmā veida uz otru. Papildus biomasas izmantošanai siltumapgādē nākotnē, iespējams, būtu jāparedz plašāk pielietot arī citus siltumenerģijas iegūšanas veidus – saules kolektoru, biogāzes, zemes siltuma izmantošana, atkritumu pārstrādes pilnveidošana.

Ēku energoefektivitāte. Vislētākā enerģija ir nepatērētā enerģija, tāpēc Latvijā nevaram atļauties izmantot ēkas, kurās enerģiju izmanto neefektīvi. Izmantojot valstī pieejamos resursus, iespējams samazināt ēkas siltuma patēriņu pat 5 līdz 10 reizes. Ēkas apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt noteikto energoefektivitātes līmeni, bet valsts uzdevums ir nodrošināt nepieciešamās investīcijas, lai pakāpeniski un atbilstoši energoplāniem nodrošinātu maksimāli iespējama energoneatkarības līmeņa sasniegšanu, investīcijas atmaksājot no ietaupījuma un nepalielinot maksājumus par siltumu. Nepieciešama ēku rekonstrukcija zemas enerģijas ēkās publiskā sektorā un visām jaunbūvētām ēkām un būvēm iespējami jābūt zemas enerģijas ēkām. [sk. Māre Reinberga. Ervīns Krauklis. Dzīves cikla un atmaksāšanās periodu analīze: Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīcas piemērs]

Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt plašu kvalitatīvu ēku energoefektivitātes programmu Latvijā, ir nepieciešama politiskā griba, lai šādu programmu uzsāktu jau šī gada beigās. Pamatotas ir aizdomas, ka Krievijas ietekmes aģenti apzināti liek šķēršļus šādas programmas realizācijai.

Dabas gāze un sašķidrinātās gāzes termināls. Atteikšanās no dabas gāzes izmantošanas enerģijas ieguvē ir pakāpenisks process. Latvijai steidzami jāīsteno alternatīvi gāzes piegādes risinājumi, ņemot vērā arī plašo slānekļa gāzes izplatību pasaulē. Jārēķinās ar divu scenāriju iespējamību – jātiecas panākt alternatīvas gāzes piegādes līdz 2017. gadam, vienlaikus esot gataviem būtiski paātrināt šo procesu, ja Krievija sāktu bloķēt dabas gāzes piegādes. Aprēķini liecina, ka sašķidrinātās gāzes termināla trūkuma dēļ Latvija pēdējo 4 gadu laikā par Krievijas gāzi ir pārmaksājusi vismaz 300 miljonus EUR. Unikālās Inčukalna gāzes krātuves esamība veicinājusi Rietumu investoru nopietnu interesi ieguldīt termināla būvniecībā nepieciešamos līdzekļus. Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, Latvija tuvāko 2-3 gadu laikā ir spējīga pilnībā atbrīvoties no Krievijas gāzes atkarības. Būtisks arguments termināla izveidei ir tas, ka tā darbības rezultātā iespējams būtiski samazināt vai pat atcelt obligātā iepirkuma komponentes izmaksas dabas gāzes koģenerācijas stacijām, tādējādi ievērojami samazinot elektroenerģijas cenu.

Transports. Mūsdienīga transporta līdzekļa, kura dzinējs darbojas kā iekšdedzes dzinēja un elektromotora hibrīds, degvielas patēriņš ir vismaz 2 reizes mazāks kā vidējā Latvijā ekspluatētā vieglā auto degvielas patēriņš. Jāveicina likumdošanas izmaiņas, kas veicinātu privātpersonu autoparka degvielas ekonomiju, jāatbalsta ekonomiski izdevīga pāreja uz zema CO2 izmešu līmeņa automobiļu pielietošanu. Likumdošanas kārtībā jānosaka, ka zema enerģijas patēriņa auto ir pieejamas bezmaksas stāvvietas jebkurā Latvijas pašvaldībā, šie auto jāatbrīvo no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksājumiem, pakāpeniski jāsaista šis nodoklis ar degvielas akcīzes nodokli, jāatbrīvo no ceļa nodevas arī motorizētais transports uz diviem riteņiem. Ir apsverama arī pakāpeniska degvielas akcīzes nodokļa celšana, vienlaikus saglabājot mazāku šī nodokļa likmi sašķidrinātajai gāzei, jo šīs degvielas lietošana ir videi draudzīga un tā nav pakļauta kontrabandas riskam. Jāatbalsta biogāzes lietošanas ieviešana sabiedriskā transporta sektorā.

Finansēšanas kārtība. Programmas īstenošanā jāizmanto 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības fondu un klimata jomas finansējums, kurā jau ietverti pasākumi energoneatkarības nodrošināšanai. Tomēr ar esošajiem līdzekļiem nepietiks izvirzīto mērķu sasniegšanai, tāpēc būtiski maksimāli piesaistīt privāto finansējumu, tajā skaitā izmantojot energoservisa kompāniju pakalpojumus. Šie principi ir zināmi un apskatīti iepriekš minētajos semināros, tāpēc atliek novērst mērķu sasniegšanas tehniskos un juridiskos šķēršļus, arī izmantojot Energoneatkarības likumu. Pamatprincips – energoefektivitātes pasākumu rezultātā iedzīvotājiem maksa par enerģijas izmantošanu īstermiņā vismaz nepieaug, bet nākotnē būtiski samazinās.

Eiropas Savienības (ES) līmenis. Lai gan vairums energoneatkarības programmas pasākumu ir īstenojami nacionālā līmenī, ļoti būtiska ir Latvijas pārstāvju loma ES institūcijās. Tas ietver vairāku valstu līderu izvirzītās idejas par Eiropas vienoto enerģētikas tirgu atbalstīšanu, atbalstu ES/ASV brīvās tirdzniecības līgumam, kura ievērojama sastāvdaļa paredzama enerģijas tirgus, kas Latvijai, ņemot vērā iespējamās gāzes piegādes no ASV, ir īpaši svarīgi. Latvijai ļoti nozīmīgas paredzamas diskusijas par ES klimata un enerģijas mērķiem līdz 2030.gadam. Aizstāvot Latvijas intereses, svarīgi būtiski neierobežot iespējamo meža resursu izmantošanu, kā arī ar ES mēroga instrumentiem (kvotu tirdzniecību) ģenerēt papildus līdzekļus energoneatkarības īstenošanai. Krievijas krīzes attīstības negatīvāku scenāriju gadījumā ES līmenī nepieciešams atbalstīt ideju par papildus ārkārtas finanšu līdzekļu piesaisti ar mērķi aizstāt Krievijas energopiegādes.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Imārs Kiršbaums

    21.05.2014 20:01

    1. "LG" akcijas jāpērk, ja tas būs iespējams, obligāti. Apgalvojums, ka 47,23% akciju nedod ietekmi, ir paradoksāls jocīgums. 2. "LG" Inčukalna krātuvē sašķidrināto dabas gāzi jau tagad saskaņā ar "Enerģētikas likuma" grozījumiem jāuzglabā obligāti. 3. Biogāzi no atkritumiem un kūtsmēsliem - jā, bet bez koģenerācijas un attiecīgā OIK. Elektrība mums pietiek. No graudiem, ieskaitot kukurūzu - nē. 4. Gruzīnu sakām vārds : "zivs teica, man ir daudz ko teikt, tikai mute ūdens pilna". Pārējie komentāri pēc sestdienas..

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.