logo

Latvijas meži populisma gūstā

01.02.2020 Jānis Eglīts

Par meža apsaimniekošanas noteikumiem būs jālemj Ministru kabinetam, izsverot visu pušu argumentus. Ņemot vērā, ka publiskajā telpā pārsvarā izskan biedēšana ar apokaliptiskiem mežu izciršanas draudiem, uzskatu par svarīgu pievērst uzmanību medaļas otrai pusei. Kāpēc šāda biedēšana uzskatāma par populismu un maldināšanu, un kāpēc jaunie noteikumi nāktu par labu Latvijas mežu kvalitātei, videi un, protams, tautsaimniecībai.

  • Salīdzinot ar citām Eiropas mežu lielvalstīm, Latvija ir vienīgā, kas nav modernizējusi mežu apsaimniekošanas normatīvos aktus, tādējādi zaudējot konkurētspēju. Mežu struktūras ziņā Latvijai līdzīgās valstīs prasības ir krietni samērīgākas un gudrākas. Piemēram, Somijā un Zviedrijā diametra ierobežojumi nav noteikti, savukārt Igaunijā ir krietni zemāki. Taču tas šajās valstīs nav pasliktinājis vides kvalitāti un meža nozares ilgtspējību.
  • Latvijas meža platības pieaug gan salīdzinājumā ar pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, gan kopš neatkarības atjaunošanas. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad meža platība Latvijā bija 23% no kopējās teritorijas, līdz 2018. gadam tā ir vairāk nekā dubultojusies. Arī pēdējo desmit gadu griezumā var redzēt pakāpenisku meža platību pieaugumu. gadā mežs Latvijā aizņem 3,04 miljonu hektāru (ha) lielu platību jeb 52% no sauszemes teritorijas.
  • Cirsmas diametra samazināšana attieksies tikai uz 5 % no Latvijas mežu platības. Normatīvo aktu grozījumi attiecināmi tikai uz privātajiem mežiem. Valsts meža teritorijas tas neskars, jo tiem ir pavisam cits normatīvais regulējums. Jāatgādina arī, ka teju 30 % no visiem Latvijas mežiem ir aizsargājamās teritorijas, kuros nenotiek un nenotiks koku ciršana. Meža zinātnieku aprēķini liecina, ka ciršanas apjoms ik gadu varētu pieaugt tikai par apmēram 1600 ha.
  • Jaunie noteikumi paredz stingrākus nosacījumus meža atjaunošanā, uzlabojot meža kvalitāti un tā ilgtermiņa vērtību. Cērtot kokus pēc caurmēra, meža īpašnieku pienākums būs to atjaunot ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Šobrīd iespējams gaidīt, kad koki iesējas paši. Lai gan īpašniekam tas izmaksās daudz dārgāk, tomēr koku stādīšana nodrošinās optimālu augšanas telpu katram kokam, tam pietiks saules gaismas un barības vielu, lai varētu pilnībā realizēt savu augšanas potenciālu (ģenētiski noteikto) gan garumā, gan resnumā.
  • Atsevišķām audžu kategorijām ciršanas caurmērs tiks palielināts. Iepriekš bērzam bija bonitātes, kurās galveno cirti varēja veikt, ja caurmērs bija no 22 līdz 31 cm, jaunajos noteikumos paredzēti 25 cm. Priedi varēja cirst no 27 līdz 39 cm. Tagad paredzēti 30 cm. Tātad noteiktos meža tipos kokiem būs jāļauj augt ilgāk.
  • Palielināsies veco koku skaits, kas uztur un nodrošina bioloģisko daudzveidību. Vismaz trešdaļā priežu mežu resnu koku būs vairāk, jo atļautais caurmērs tajos nevis samazināsies, bet gan tiks palielināts. Turklāt minimālais ekoloģisko un sauso koku skaits, kas jāatstāj vienā hektārā zemes, tiks palielināts no 5 uz 8 ekoloģiskiem kokiem un no 4 uz 10 sausiem kokiem.
  • Netiks cirsti jauni kociņi. Visas koku sugas jauno, samazināto atļautās ciršanas caurmēru sasniegs ne ātrāk kā pēc 60 gadu vecuma. Savukārt jaunaudžu platība korelē ar ciršanas apjomu, jo izcirtumi jāatjauno 3 līdz 5 gadu laikā. Vienkāršojot caurmēru kokiem par dažiem centimetriem, palielinās cirsmu apjoms, starp kurām izvēlēties un nocirst to, kas tajā brīdī ir saimnieciski izdevīgāk un arī videi saudzīgāk.
  • Grozījumi palīdzēs sasniegt klimata politikas mērķus. Mežos būs jāstāda tikai ļoti kvalitātīvi stādi, un šādi atjaunots mežs piesaistīs pat par 20% vairāk CO2 nekā dabīgi atjaunojies mežs. Ir skaidrs, ka jaunie meži nākotnē piesaistīs vēl vairāk CO2.
  • Tas nozīmē atbalstu latviskai un tradīcijām bagātai tautsaimniecības nozarei un papildus nodokļu ieņēmumus valstij, ko ieguldīt, piemēram, zinātnē un izglītībā. Latvijas mežu audzēs, kuras sasniegušas galvenās (ražas novākšanas) cirtes ciršanas vecumu vai ciršanas caurmēru, kopumā ir uzkrāti vairāk nekā 200 milj. m3 koksnes, kas naudas izteiksmē ir 4,79 miljardi eiro. Pēc mirušas koksnes daudzuma uz vienu meža hektāru Latvija atrodas trešajā vietā visā Eiropas Savienībā. Vairāk par Latviju mirušās koksnes apjomi ir Francijā un Slovākijā, kurai mūsu valsti izdevās šajā parametrā «pārspēt», tikai pateicoties tam, ka pēc 2004. gada lielās vētras postījumiem tā piekrita dabas draugu aicinājumam aizsargājamās dabas teritorijās vētrā cietušo koksni vajag atstāt sapūšanai, kā rezultātā Slovākijai tas vēlāk izvērtās cīņā ar mizgraužu savairošanos. Tas nozīmē, ka neefektīvi apsaimniekojam savus mežus, un ir laiks to mainīt.

Latviešiem mežs vienmēr ir bijis īpašs, tā ir būtiska mūsu identitātes sastāvdaļa. Zemkopības ministrija apzinās, ka jebkādas izmaiņas koku ciršanas noteikumos var izsaukt sabiedrības emocionālu pretreakciju. Taču aicinām neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus un iedziļināties jautājuma būtībā. Mūsu skatījumā, publiskajā telpā izskanējusī populistiskā vides aizstāvju pozīcija neatbilst realitātei un nav ne Latvijas izaugsmes, ne vides interesēs.

 

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.