logo

“Lielā mūzikas balva piešķirta fagotistam no Vjetnamas!?” (1)

04.03.2015 Aldis Grunde Latvijā

Foto: lachicadelfagot (CC BY-NC-ND 2.0)

Izklausās dīvaini, bet tādu saredzu tuvāko nākotni Latvijas profesionālās mūzikas nozarē. Latvijas profesionālais mūziķis pēc algas paaugstināšanas 2015.gadā saņem uz rokas 500 EUR (tāda ir lielākai daļai orķestru mūziķu). Lai to sasniegtu viņam bija jāmācās 15-20 gadus un labi jāmācās, jo profesionālos orķestros strādā nozares izcilības.

Stīgu instrumentu mūziķi LNSO, Liepājas SO un Sinfonietta Rīga  strādā izmantojot savus personīgos instrumentus, nesaņemot par to nekādu kompensāciju un tas neliekas dīvaini. Dīvaini liktos, ja tramvaja vadītājs būtu tās īpašnieks, ugunsdzēsējs strādātu ar saviem spaiņiem, ķirurgs operētu ar sev pieejamiem instrumentiem un aparātiem, karavīrs aizstāvētu dzimteni atbilstoši savai rocībai…

Šī profesija vairs nav prestiža un atalgojums vairs nemotivē to apgūt. Tam par piemēru kalpo bērnu mūzikas skolas, kurās nespējam uzņemt visus gribētājus, bet 11 mūzikas vidusskolās nav kam mācīties, līdz ar to nav konkurences un Mūzikas akadēmijā nav atbilstoša līmeņa studentu ko uzņemt. Īpaši kritiska situācija ir ar pūtējiem, piemēram, šobrīd Latvijā ir brīvas 8 fagotistu vietas. Visu brīvvalsts laiku esam plūkuši iepriekšējo gadu augļus neko neieguldot ilgtermiņā. Ir tikai loģiski, ka augļu kļūst arvien mazāk un tie ir skābāki.

Saprotu, ka kara priekšvakarā šī tēma liekas nenopietna, bet kari un krīzes pāriet un ja rīt pieņemsim labvēlīgus nosacījumus Nacionālās profesionālās mūzikas atdzimšanai, tad rezultātu sagaidīsim 2035.gadā. Varbūt vienkāršāk un lētāk ir laicīgi pārtraukt piešķirt Latvijas Lielo mūzikas balvu?

Aldis Grunde

Latvijas profesionālo orķestru mūziķu arodbiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs
LNO SOM neatkarīgās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs
LNSO neatkarīgās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs
LSO neatkarīgās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs
“Sinfonietta Rīga” neatkarīgās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Jānis Žugovs

    15.03.2015 06:20

    Par vjetnamiešiem mums nevajadzētu satraukties, jo viņi tik lielā skaitā kā krievi tuvākajos 100 gados Latvijā neparādīsies. Galu gala jau tagad Lielās mūzikas balvas saņēmēju vidū ir arī citu tautību pārstāvji. Daļēji jāpiekrīt, ka mūziķu un citu mākslas veidu profesiju pārstāvju prestižs salīdzinājumā ar padomju gadiem ir krities. Tomēr tas ir objektīvi sabiedrībai mainoties un kā galvenais iemesls tam ir jaunās iespējas savā valstī pievērsties privātai uzņēmējdarbībai. Tā ir gana aizraujoša, radoša un labus ienākumus nesoša nodarbošanās daudziem ar šo, padomju gados "nepieprasīto talantu" apveltītiem cilvēkiem dažādās nozarēs. Gaidīt, ka neatkarības 25 gados šie uzņēmīgākie mūsu valsts pārstāvji, no kuriem daudzi savas aktivitātes uzsāka ar savu "ugunsdzēsēja spaini" un salīdzinot ar mūziķiem, bez jebkādas speciālas iepriekšējās izglītības vai zināšanām , nu būtu valsts kasei nodokļos sapelnījuši tik daudz, lai tos sadalot mūziķu atalgojums būtu līdzvērtīgs attīstītāko rietumvalstu mūziķu atalgojumam, būtu nekorekti. Patreiz mūziķu alga Latvijā pieaug atbilstoši visas valsts izaugsmei un lai šis process attīstītos straujāk, NA galvenā vērība jāvērš tieši uzņēmējdarbības attīstīšanas veicināšanas virzienā, cilvēku izglītošanā un sagatavošanā darbam privātajā sektorā. Ar māku sadalīt citu nopelnīto naudu vien ir par maz, la gan arī tas ir jāiemācās. Teiciens: "Latvieti, esi saimnieks savā zemē" ir aizvien aktuāls. Jo turīgāki saimnieki kļūsim, jo bagātāka kļūs visa latviešu tautas saime.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.