logo

Mediju politikas nodaļa KM ļaus cīnīties ar Krievijas propagandu

29.05.2014 Latvijas Avīze Valdībā

Rihards Kols

Nesen Kultūras ministrija (KM) izsludināja konkursu uz topošās Mediju politikas nodaļas trim vakantajām darba vietām. Lai uzzinātu vairāk par topošo nodaļu un tās plāniem pašmāju mediju stiprināšanai, arī drukātās preses iespējamajam atbalstam, uz interviju “LA” redakcijā ielūdzām KM parlamentāro sekretāru, Nacionālās apvienības politiķi Rihardu Kolu. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.

V. Krustiņš: – Filosofs Artis Svece izteicies, ka Krievu kopienai Latvijā agri vai vēlu būs jārisina tās identitātes jautājums – vai viņi vēlas būt Latvijas un Eiropas krievi vai impērijas arjergards. Esam intervējuši pazīstamo publicisti Marinu Kosteņecku. Kā ministrija strādā ar cittautiešu integrāciju? Tā ir īpaša departamenta pārziņā.

– Integrācija ir ne tikai mediju vidē, bet mūsu uzdevums ir veicināt visas sabiedrībā esošās informatīvās vides integrāciju, kas būtu balstīta uz nacionāliem pamatiem. Par Latvijas krievvalodīgajiem jārūpējas, jādomā, kā kontekstā ar mūsdienu starptautisko tiesību praksi, neierobežojot vārda un izpausmes brīvību, tomēr veicināt, lai Latvijas cilvēki nedzīvotu Krievijas, bet gan Latvijas informācijas telpā. Tādēļ nepieciešams palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem.

– Mēs runājam par izšķiršanos, vai krievi izvēlas par labu Krievijai vai palikt uzticīgi Latvijai. Jautājums ir par to, vai valsts spēj radīt pozitīvu tēlu krievvalodīgo acīs? Un kā?

– Jāveido pievilcīgs informatīvais saturs, kas būtu aktuāls krievvalodīgajiem, bet būtu vērsts uz nacionālo interešu pozīciju. Ir cilvēki, kas dzīvo no tendenciozas informācijas, ko izplata Krievijas informatīvā telpa. Pašmāju saturu krievvalodīgajiem pašlaik piedāvā “Latvijas Radio 4” kanāls, veidojot raidījumus ar rietumniecisku skatījumu. Tālāk katra indivīda izvēle būs izšķirties, ko klausīties. Bet ir ļoti svarīgi, lai tāds saturs jau būtu.

– Jūs runājat par pievilcīgu saturu. Taču pieredzējusī žurnāliste un publiciste M. Kosteņecka uzsvēra, ka krievus galvenokārt dabiski interesē tas, kas notiek Krievijā, ne jau ES notikumi ir viņu pieprasītākie.

– Kā risinājumu es redzu vietējo mediju atbalstīšanu, kas veido savu saturu un nenodarbojas ar retranslāciju. Rīgā no astoņām krievu valodā raidošām radiostacijām sešas nodrošina retranslāciju.

Ģ. Vikmanis: – Starp šīm radiostacijām ir arī Eiropas Parlamenta deputāta Aleksandra Mirska “Avtoradio”, kas retranslē Krievijas radiostacijas “Golos Rossii” programmas.

– Tādēļ tiek veidota mediju politikas nodaļa, kurā darbosies trīs eksperti un juristi un viens no viņu pirmajiem darbiem būs mediju tiesiskā regulējuma audits. Tālāk sekos priekšlikumi likumu grozījumiem. Pašlaik atbildība par mediju vidi ir sadrumstalota pa dažādām institūcijām, un nepieciešams viens koordinējošs centrs, kas izstrādā stratēģiju labvēlīgai mediju attīstībai, kas balstītos uz plurālismu un vārda brīvību.

V. Krustiņš: – Stipri teorētiski un vispārīgi. Pirms sāk darboties Mediju politikas nodaļa, jājautā, vai trīs tās darbinieki, vēl cīnoties ar Krievijas propagandu, paspēs nodarboties ar mediju politiku?

– Tas ir sākums. Jāatceras, ka esam vienīgā ES valsts, kurā nav iestādes, kas veidotu mediju politiku valsts līmenī.

– Ko, jūs, politiķi, saprotat ar mediju politiku?

– Tas ir rīcības kopums, kādā virzienā jāattīstās mediju videi, lai stiprinātu nacionālo mediju lomu valstī, jo mēs zaudējam informācijas telpu ne tikai Rietumu, bet arī Austrumu medijiem.

– Ko jūs domājat ar jēdzienu “nacionālie mediji”?

– Tie ir latviešu valodā raidošie un rakstošie mediji, kā arī kanāli mazākumtautībām kā, piemēram, LTV7 un LR4.

– Kādi būs Mediju politikas nodaļas uzdevumi, stiprinot nacionālo mediju lomu valstī?

– Tā koordinēs un īstenos mediju politiku, izstrādās tiesisko regulējumu, piesaistot sabiedrību un ekspertus. Nodaļas uzdevums nebūs kontrolēt, ko izplatīt publiskajā vidē. Būtiski ir izstrādāt normatīvo regulējumu, lai gadījumos, kad medijos parādās naida kurināšana, būtu tiesiski līdzekļi, lai to apkarotu. Lietuvā likumi ļauj ierobežot translācijas no trešajām valstīm. PBK gadījumā Lietuvā bloķēt medija nodrošinātāju nebija iespējams, jo to aizliedz ES Audiovizuālo mediju direktīva. Vienlaikus Lietuvai un jebkurai citai ES valstij ir tiesības ierobežot saturu, kas nāk no trešajām valstīm. Tādā veidā viņi apturēja PBK translāciju savā valstī – kanālam bija jāaptur programma, jo tam bija grūti formulēt, kas no kanāla satura ir ražots ES un kas ārpusē.

– Latvijas krievvalodīgā prese attiecībā uz topošo nodaļu vīpsnā, jo tās potenciālajiem darbiniekiem netiekot prasītas krievu valodas zināšanas. Ja vēlaties analizēt Krievijas informatīvo vidi, krievu valoda jāprot, lai labāk izprastu mediju vidi.

– Konkursa nolikumā ir minēts, ka jābūt angļu valodas zināšanām un pieredzei mediju jomā. Būs komisija, kas vērtēs kandidātus, kas būs atsijāti no atlases. Mediju struktūrvienības uzdevums nav apkarot pārrobežu medijus, bet gan stiprināt nacionālos medijus.

– Kādi būs mediju politikas mērķi?

– Veidot labvēlīgu mediju vidi, mediju caurskatāmību, lai varētu viegli iegūt informāciju par mediju īpašniekiem. Pašlaik to var izdarīt tikai tiesiskā ceļā. Ir svarīgi zināt, kam medijs pieder, lai patērētājs var izvēlēties. Tā ir daļa, kā stiprināt mediju neatkarību.

– Nupat ziņo, ka “Dienas” izdevējiem esot 5 miljonu eiro zaudējumi. Kā šādā situācijā iespējams izdot avīzi? Vai valsts to uztur?

– Drukāto mediju situācija ir bēdīga. Normatīvie akti šajā jomā ir arhaiski. Drukātos medijus Eiropā neregulē valsts, bet nozarei ir spēcīga pašregulācija. Dažās valstīs tās atbalstam ir pieejamas subsīdijas.

Ģ. Vikmanis: – Zviedrijā, kur biju komandējumā, katra reģiona otrs lielākais laikraksts saņem subsīdijas arī redakcijas darba uzturēšanai. Vai domāts par drukātās preses atbalsta “Latvijas variantu”?

– Viens no pirmajiem darbiem būs parūpēties par reģionālajiem medijiem. Vide reģionālajiem drukātajiem medijiem nav veselīga. Privātos medijus bremzē pašvaldības izdevumi, kuros uzņēmēji var izvietot reklāmas par zemām cenām. Pašvaldības aizbildinās, ka tā ir uzņemējdarbības veicināšana. Ar nozares ekspertiem un citām iestādēm panāksim risinājumu. Meklēsim iespējas, kā uzlabot apstākļus nacionāla mēroga drukātajiem medijiem.

V. Krustiņš: – Kādi būs nodaļas politiskie uzdevumi? Un kā ir ar ministrijā jau pastāvošo Informatīvās vides integrācijas nodaļu, kas līdz šim arī daļēji nodarbojās ar mediju politiku? Paralēlisms un valsts naudas taupīšana?

– Informatīvās vides integrācijas nodaļa atbild par ES Audiovizuālās direktīvas ieviešanu Latvijā – tas ir viens no svarīgākajiem šīs nodaļas uzdevumiem Latvijas prezidentūras ES padomē laikā. Pirms prezidentūras likvidēt šo nodaļu būtu bezatbildīgi, un tā aktualizēs direktīvas problēmjautājumus. Redzam, ka Krievija direktīvu Ukrainas kontekstā spēj apiet. Turklāt mediji ir tikai viens no informatīvās vides elementiem. Sabiedrības komunikatīvā telpa ir daudz plašāks jēdziens nekā mediji.

– Nevajag uzturēt paralēlus iestādījumus, tas nepiederas pie labas vadīšanas prakses. Arī sabiedrības integrācijas jautājumi ir KM pārziņā. Vai Krimā notikušais jūsu ministrijai neliek veikt izmaiņas integrācijas praksē Latvijā?

– Notikušais kalpoja kā mācība Latvijai, un tās rezultāts ir valstiskas mediju politikas veidošana, piemēram, atbalstot sabiedrisko mediju telpu Latgalē. Aptaujas parādīja, ka pierobežas reģionos, kur ir pastiprināta Krievijas informatīvās telpas klātbūtne, ir pārsteidzošs atbalsts Krievijas rīcībai Krimā. Mums jāpastiprina politika, lai pierobežā vairāk būtu informācijas, kas nāk no Rietumiem. Pierobežā daudzi sūdzas, ka viņi nevar uztvert Latvijas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

– Nesen biju Daugavpilī, kur runāju ar inteliģentiem krieviem. Viņi teica: netērējiet valsts naudu – kas grib redzēt un dzirdēt Latviju, to arī sadzird, kas vēlas Krieviju, izvēlas to. Un tas ir pareizi.

– Nē, sākumā jānodrošina, lai Latvijas informācijas telpa ir pieejama šajās vietās. Tālāk, izmantojot politikas iniciatīvas, jāno­drošina interesants, krievvalodīgajiem domāts saturs. Arī vidējais latvietis skatās Krievijas kanālus, par ko liecina auditorijas pētījumi. Krievijas kanālos ir daudz izklaidējošu raidījumu, bet maz pētnieciska satura. Mums jātiecas uz to, lai varam piedāvāt krievvalodīgajiem pētniecisku un interaktīvu saturu. Tehniskās iespējas ir instrumenti, lai notiktu vajadzīgais “klikšķis” un cilvēki izvēlētos Latvijas informatīvo telpu. Savulaik žurnālists Andrejs Mamikins spēja ar kritisku aci paskatīties uz Krieviju – šāda žurnālistika mums ir jāattīsta. Par mediju politiku varu teikt, ka mums ir svarīgi atbalstīt LNT un TV3. Ir jāsaprot, ka konflikti starp “Lattelecom” un “Modern Times Group” kanāliem rada nacionāla mēroga problēmas. Kas notiek, ja MTG paziņo, ka aiziet no Latvijas tirgus? Kas varētu būt nākamie kanālu īpašnieki? Pērn aiz slēgtām durvīm bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts runāja ar Krievijas uzņēmējiem par iespējām pārdot “Lattelecom”. Ja tas notiktu, mēs atdotu Latviju Krievijas informatīvās telpas ietekmē.

– Valdība vēl divus gadus pēc krievu valodas referenduma nevēlējās noskaidrot, kāpēc krievu pilsoņi devās balsot par krievu valodu kā valsts valodu. Tagad tapšot pētījums par šiem jautājumiem, ko iniciējusi it kā KM, bet tas būšot slepens.

– Kultūras ministrijai ir cieša sadarbība ar mazākumtautību padomi, kurā darbojas krievu, ukraiņu, baltkrievu un citu mazākumtautību organizācijas, un tās nāk ar saviem priekšlikumiem integrācijas lietās. Man ir aizdomas, ka Nepilsoņu kongresam un līdzīgām organizācijām finansējums nāk no Krievijas. Šie cilvēki nerunā visas Latvijas krievvalodīgās kopienas vārdā. Nepilsoņu kongress nav juridiska organizācija, tā nav reģistrēta, līdz ar to finansējuma avoti tai nav jāuzrāda atskaitēs. Latvijas drošības iestādēm šai organizācijai jāpievērš pastiprināta uzmanība.

– Kāpēc kultūras ministrei Dacei Melbārdei bija jāpiedalās žurnālista Jāņa Dombura raidījumā, kurā piedalījās nereģistrētā Nepilsoņu kongresa aktīviste? Vai Nacionālā apvienība ieteica ministrei doties uz to?

– Raidījuma formāts bija pat labvēlīgs nacionāli noskaņotiem latviešu vēlētājiem. Domburs savā raidījumā parādīja “SC” un arī NK līderes Elizabetes Krivcovas patieso seju. Mūsu apvienības valde piekrita ministres dalībai raidījumā. Domāju, ka tā latviešu sabiedrības daļa, kas par šīm lietām neinteresējas, saprata, kas notiek valstī un kas ir kas. Latviešu izšķiršanās ir – vai mēs uzķersimies uz prokrievisko aktīvistu provokācijām. Ministre raidījumā neizdabāja. Dažādi aktīvisti pārmet, ka viņus neaicina uz diskusijām, bet tomēr Mazākumtautību padomes iespējas viņi neizmanto.

– Nu, tas gan ir jūsu viedoklis, Kola kungs.

Latvijas Avīze

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.