logo

Melbārde un Zīle atbalsta EP rezolūciju saistītu ar t.s. Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas 80. gadadienu un Eiropas atceres nozīmību nākotnes Eiropai

19.09.2019 Eiropas Parlamentā

Šodien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja rezolūciju par Eiropas atceres nozīmību nākotnes Eiropai, kuru atbalstīja arī Nacionālās apvienības EP deputāti Dace Melbārde un Roberts Zīle. Tā tostarp saistīta ar nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības savstarpēji noslēgtā neizbrukšanas līguma, t.s. Molotova–Rībentropa pakta atzīšanu par noziedzīgu, aicinot ES dalībvalstis pirms 80 gadiem minētā līguma parakstīšanas dienu 23. augustu pieminēt kā Eiropas piemiņas dienu, godinot šo režīmu upurus visā Eiropā.

EP Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) frakcijas Latvijas delegācijas deputāti Dace Melbārde un Roberts Zīle izsaka gandarījumu, ka nedēļas sākumā, uzsākot EP plenārsesiju Strasbūrā, mēģinājums iekļaut minēto rezolūcijas priekšlikumu parlamenta dienas kārtībā ir izdevies un ka ar citām politiskajām grupām kopīgi izstrādāta rezolūcija vēlreiz atgādinās Eiropai un starptautiskajai sabiedrībai par noziedzīgu nacisma un staļinisma sadarbību, kas aizsāka Otro pasaules karu.

“Baltijas valstis pirms 30 gadiem, vienojoties Baltijas ceļā, toreiz Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas piecdesmitajā gadadienā, rādīja Eiropai piemēru, kā, pieminot pagātni, var raudzīties nākotnē. Esmu gandarīta, ka šonedēļ īpaši Polijas un Baltijas valstu deputātiem ir atkal izdevies panākt, ka EP nosoda tostarp staļinisma propagandu ES, kuru aizvien biežāk redzam Krievijas kanālos; iestājas par cieņpilnas un vispārējas upuru piemiņas kultūras veicināšanu Eiropā, kā arī aicina it īpaši Eiropas jauniešu vidū skaidrot totalitārisma sekas, lai neveidotos līdzīga augsne Eiropas nākotnē,” norāda ECR frakcijas Kultūras komitejas koordinatore Dace Melbārde.

Latvijas delegācijas vadītājs Roberts Zīle norāda, ka vienlaikus jaunajā EP sasaukumā ir virkne deputātu, kuri pat iebilst par minētā punkta iekļaušanu EP debatēs un dienaskārtībā, lai gan tas deputāta pieredzē nav nekas jauns.

“Es labi atceros, kā pirms 15 gadiem Baltijas valstu deputātu komunistiskā genocīda piemiņas zīme tika divus gadus glabāta EP pagrabā ar toreizējā EP prezidenta Žuzepa Borela “svētību”, kurš nu būs pēc dažām minūtēm ES t.s. ārlietu ministrs. Tikai pēc viņa vājās prezidentūras izdevās piemiņas zīmei atrast cienījamu vietu EP ēkā Strasbūrā. Es šonedēļ biju plenārsēžu zālē brīdī, kad jābalso par minētās rezolūcijas un debašu iekļaušanu EP dienaskārtībā. Un arī šoreiz bija vairāk kā 170 deputātu, kas balsoja pret. Tāds ir jaunais EP sasaukums. Tādēļ vēl jo vairāk ir gandarījums, ka rezolūcijā ir skaidri norādīts – Otrais pasaules karš tika izraisīts nevis nacistiskā un komunistiskā režīma konfrontācijas, bet gan sadarbības brīdī. Vienlaikus rezolūcija skaidri norāda, ka EP pauž dziļas bažas par pašreizējās Krievijas vadības centieniem izkropļot vēsturi un Padomju Savienības noziegumu faktus,” norāda Zīle.

Rezolūcijā arī pausts, ka pašreizējā Krievijas rīcība šajā sakarā vērtējama kā informatīvais karš, kas norisinās pret demokrātisko Eiropu, kura mērķis ir to sadalīt. Tāpēc EP aicina Eiropas Komisiju izlēmīgi rīkoties, neitralizējot šos centienus.

Rezolūcijas priekšlikums atrodams šeit:

https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/RC-9-2019-0097_EN.html

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.