logo

Metastāzes

20.08.2013 Guntis Kalme Latvijā

23. augusta Molotova – Ribentropa, vai kā vēsturnieku aprindās to precīzāk sauc Hitlera – Staļina pakta sekas nav „tikai” Otrais pasaules karš ar trīs okupācijām un divām lielām deportācijām. Jā, pakta izraisītais karš Latvijai ir it kā beidzies. Bet lieta ir tieši šajā „it kā”. Sarkanbrūnajam mērim ir metastāzes. Joprojām.

Kādas valsts okupācija sastāv no divām – militārās un civilās. Militārā ir sveša karaspēka ienākšana, lai likvidētu organizētu bruņotas pretestības iespēju. Civilā okupācija ir pretinieka pārvaldes sistēmas ieviešana, lai attiecīgo zemi un tautu mērķtiecīgi un sistemātiski represētu un ekspluatētu. Karaspēks ir tikai ārējais instruments, kas iekaro un notur attiecīgo teritoriju, bet politiku nosaka civilokupācijas struktūras un primāro labumu gūst tās iesūtītie kolonisti.

1994.g. Latviju atstāja Krievijas (bijušās PSRS) militārais karaspēks. Vai Hitlera – Staļina pakta darbība beidzās? Nē, jo tam bija „cena” – 1994.g. 30.04. „Līgums par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā”, kura „neatņemama sastāvdaļa ir .. Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.”[1] Latvijā tai laikā bija 22 320 Krievijas militārie pensionāri, kā arī režīma mērķtiecīgi iepludinātie 902 000 migranti[2]. Lai arī krīzes izraisītā ekonomiskā migrācija demogrāfisko situāciju ir nedaudz mainījusi, pamatfakts paliek – Latvija ir divu kopienu sabiedrība, kuru intereses, vērtības un kultūra ir atšķirīgas, valstij būtiskos jautājumos pat pretējas.

Pēc Atmodas sabiedrībā valdīja vārdos neizteikta cerība, ka situācija „kaut kā dabiski normalizēsies”. Bet repatriācijas programmas nebija iedarbīgas. Tā vietā, lai jautājumu atrisinātu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, to veica pēc lielvalstu interesēm: mums uzspieda civilokupantu integrāciju. Latviešu politiķi gadiem mānīja sevi un sabiedrību, ka latviešu valodas zināšana vien atrisinās divkopienu sabiedrības problēmu. Pilsonības iegūšana bija un ir visnotaļ formāla, tā negarantē pilsonības būtiskāko sastāvdaļu – lojalitāti.

Krievijas pierobežas zemēs notiek S. Karaganova doktrīnas īstenošana. (Karaganovs ir ilggadīgs Krievijas Federācijas ārpolitikas eksperts, V.Putina padomnieks ārpolitikas jautājumos.) Viņš vēsta: „Krievijas ārpolitikas koncepcijas pamatā attiecībās ar krieviski runājošajiem iedzīvotājiem vajadzētu būt cilvēktiesību aizsardzības un bijušajās PSRS republikās esošo mazākumtautību tiesību aizstāvības koncepcijai. .. krieviski runājošie iedzīvotāji – .. ir varens Krievijas aktīvs. .. jāpaveic visu iespējamo, lai krieviski runājošos iedzīvotājus reģionos atstātu. Ne tikai tādēļ, ka mēs nevaram atļauties milzīgus bēgļu pūļus, bet arī tādēļ, ka mums vajag atstāt ietekmes sviras tālejošai perspektīvai.” “Rēķinoties ar ekonomisko izdevīgumu, Krievijai ir nekavējoties jāuzsāk plaša investīciju ekspansija, izmantojot milzīgos parādus, kuros ir iestigusi lielākā daļa republiku. Ir jāpērk uzņēmumus un tos jāpārņem savā pārvaldīšanā, tādā ceļā sev nodrošinot spēcīgu ekonomisku un politisku anklāvu, kas kļūs par pamatu mūsu politiskajai ietekmei, krievvalodīgo iedzīvotāju interešu aizstāvību ieskaitot.”[3]

Neveiksmīgās integrācijas sekas un Krievijas specdienestu darbība uzskatāmi izpaudās valsts valodas referendumā 273 347 „Latvijas pilsoņiem” faktiski balsojot pret vienu no Satversmes pamatvērtību – latviešu valodu kā valsts valodu. Tā bija Latvijas valsts nepārprotama zaimošana.

Kāds t.s. Nepilsoņu kongresa aktīvists vēstīja: „Mūsdienu Latvijas krievu kopiena izveidojās, pateicoties 1940. gada notikumiem. Tāpēc būtu ļoti atbilstoši, ja 17. jūnijs kļūtu par svētku dienu kaut vai vienai valsts daļai… Vajag skaidri saprast, ka šis kopums, kurā mums ir tik ērti dzīvot, izveidojās, tikai pateicoties 1940. gada notikumiem. Tāpēc būtu ļoti atbilstoši, ja 17. jūnijs kļūtu par svētkiem kaut daļai valstu… Tieši tikpat pareizi būtu, ja kaut kur Ķengaragā vai Purvciemā uzstādītu pieminekli Okupantam – jautram sarkanarmietim, kas sēdētu uz tanka un nekādi netraucētu daudzajiem represētajiem… .”[4]

Ņirgāšanās par Latviju turpinās. Biznesmenis A.Holostovs Pierīgā izveidojis ekociematu „Blagodatj”, kurā īpašumi nosaukti: Putinka, Medvedevka, OBAMA village un СССР. V.Žirinovskis cer iepirkt tur īpašumu un saukt to savā vārdā.[5]

Vai ir vēl jautājumi par metastāzēm?

 



[1] 2. p. teikts, ka militārie pensionāri „saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlas”; 4. p.: „Latvijas Puse garantē militāriem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem dzīvojamo platību lietošanu valsts un resoru dzīvojamā fonda mājās, kā arī apstiprina viņiem esošās īpašuma tiesības, tajā skaitā īpašuma tiesības uz dzīvojamām mājām, dzīvokļiem .. vasarnīcām ..”; 5. p.: „Militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi, kuriem nav dzīvojamās platības vai kuru dzīvokļa apstākļus nepieciešams uzlabot, tiek nodrošināti ar labiekārtotu dzīvojamo platību tādā pat kārtībā kā citi Latvijas Republikas iedzīvotāji”. Latvijas Vēstnesis, 1994.10.12. Nr. 144.

[2] Prof. H. Stroda dati.

[3] S.A.Karaganovs, Diplomatičeskij Vestņik, Nr. 21-22, 1992.g. 15. – 30. novembris.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.