logo

Mūsdienu barbaru ordas apdraud Eiropu

13.06.2014 Jānis Dombrava

13.gadsimtā mongoļu ordas no austrumu puses iebruka Eiropā, savu sākotnējo uzbrukumu tās vērsa pret slāvu valstīm mūsdienu Ukrainas teritorijā. Iebrucēju pūļi sagrāva un pakļāva šīs valstis, un skatu vērsa arī uz pārējo Eiropu. Eiropieši bažījās, ka iebrucēji var iznīcināt viņu civilizāciju, līdzīgi kā savulaik barbari bija iznīcinājuši Rietumromas impēriju. Lai to nepieļautu, vairākas Eiropas tautas vienojās cīņai pret iebrucējiem līdz tika gūtas izšķirošās uzvaras.

Šodienas notikumi ļauj lieliski saprast kāda bija dzīve Eiropā un jo sevišķi mūsdienu Ukrainas teritorijā viduslaikos. Rodas dīvaina sajūta lasot ziņas, ka Ukrainas teritorijā no Krievijas puses iebrūk bruņumašīnas ar bruņotiem kaujiniekiem. Šajā brīdī rodas jautājums – vai patiesi Krievija ir tik haotiska valsts, ka mūsdienu barbaru ordas var netraucēti pārvietoties tās teritorijā un uzsākt sirojumus kaimiņvalstī? Ja šādi precedenti tiek pieļauti, tad tas rada būtiskus riskus pārējai Eiropai.

Tā ir savdabīga taktika no Krievijas puses, īstenot uzbrukumu pret suverēnu valsti bez oficiāla kara pieteikuma. Šo tradīciju aktīvi aizsāka Staļins Otrā pasaules kara laikā, kad bez kara pieteikuma, bet pamatojoties uz „ukraiņu un baltkrievu” aizsardzību Sarkanā armija iebruka Polijā un, pamatojoties uz „sarkano somu”, aizsardzību iebruka Somijā 1939.gadā. Kopumā Otrā pasaules kara laikā PSRS vien divas reizes pati oficiāli pieteica karu. 1944.gadā pret Bulgāriju un 1945.gadā pret Japānu. Turpmāk PSRS un viņas mantiniece Krievija ir veikusi iebrukumus daudzās valstīs, bet nav pieteikusi nevienu karu. 2008.gadā, iebrūkot Gruzijā Krievija aizbildinājās ar Krievijas pilsoņu aizsardzību, savukārt 2013.gadā, iebrūkot Ukrainā, pamatojums ir tautiešu aizsardzība.

Šāda Krievijas taktika ir bīstama, jo pamatojoties uz pašu izdomātiem argumentiem, Krievija var iebrukt jebkurā valstī. Ja iebrukuma rezultātā Krievija iegūs vairāk, nekā zaudēs no iebrukuma, tad ir sagaidāms, ka Krievijas imperiālistiskās ambīcijas neaprobežosies ar vienas valsts vai tās daļas iekarošanu. Notiks mēģinājumi tālāk būvēt impēriju, tāpēc ir svarīgi apturēt impēriju tās izveides sākumposmā.

Diemžēl šobrīd situācija nešķiet ļoti cerīga. Eiropas valstu pozīcija ir pārāk vāja, lai piecu gadu laikā nebūtu jauni Krievijas centieni okupēt citai valstij piederošu teritoriju. Dienvideiropai šis jautājums nešķiet svarīgs. Savukārt atsevišķas Rietumeiropas valstis savas īstermiņa ekonomiskās intereses stāda augstāk par ilgtermiņa drošības interesēm. Dažs vienkārši ir atkarīgs no „Gazprom” gāzes, citi turpina sapņot par aliansi ar Krieviju pret Centrāleiropas valstīm. Rezultātā, piemēram, Francija pretēji iebildēm no citām NATO valstīm neatceļ darījumu ar Krieviju par modernu desantkuģu izgatavošanu un piegādi. Sevišķi labākas nav arī citas valstis, kuras turpina Krievijai, pārdod šaujamieročus, bruņumašīnas, lidaparātus un citu militāro tehniku. Ja atsevišķas Eiropas valstis turpinās piegādāt Krievijai uzbrukuma ieročus, tad nav jābrīnās, ka arvien jauni „zaļie vīriņi” varēs iebrukt suverēnas valsts teritorijā.

Latvijas uzdevums šajos apstākļos ir nostiprināt savas valsts un Baltijas valstu kopējo drošību, bet vēl svarīgāk, kopā ar līdzīgi domājošām valstīm uzstāt uz reālu sankciju piemērošanu pret Krieviju, sākot ar ieroču tirdzniecības embargo no NATO un ES puses pret Krieviju.

 

Jānis Dombrava

Saeimas deputāts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.