logo

Mūžībā devies Ģederts Melngailis, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un politiski represētais

08.10.2021 Jurģis Klotiņš Latvijā

Foto – Skaties.lv

2021. gada 4. oktobrī 69 gadu vecumā mūžībā ir devies cīnītājs par Latvijas neatkarības atjaunošanu Ģederts Melngailis. Atvadīšanās notiks sestdien, 9. oktobrī, pulksten 12.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē Varoņu ielā 3A. Apmeklētājiem jāuzrāda derīgs Covid-19 drošības sertifikāts. Izsakām līdzjūtību tuviniekiem, domubiedriem un visiem, kam sāp.

Ģederts Melngailis dzimis 1951. gada 31. decembrī Gulbenes rajona Galgauskas ciemā. 1977. gadā, strādādams Rīgas izmēģinājumu rūpnīcā ″Latpiščemaš″, Ģ. Melngailis iepazinās ar Gunāru Rodi, kurš 1962. gadā bija notiesāts uz 15 gadiem ieslodzījumā par ″pretpadomju satura literatūras glabāšanu un izplatīšanu″ un 1977. gadā bija atbrīvots no ieslodzījuma. Pēc tam kad G. Rode pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, Ģ. Melngailis turpināja uzturēt ar viņu sakarus, regulāri sazvanījās pa tālruni un informēja G. Rodi par aktuālākajiem notikumiem Latvijā: dažādiem cilvēka brīvības un uzskatu ierobežojumiem, VDK īstenotajām represijām u.tml. Zviedrijā G. Rode darbojās dažādās emigrācijas latviešu organizācijās, kā arī laikrakstā ″Laiks″ un no Ģ. Melngaiļa saņemtā informācija nereti tika publicēta rietumu latviešu trimdas laikrakstos un radio pārraidēs. Līdz ar to Ģederta Melngaiļa un Gunāra Rodes kontakti rietumu trimdas latviešiem kļuva par vērtīgu informācijas kanālu.

Astoņdesmito gadu sākumā Ģ. Melngailis iesaistījās arī ″Gaismas akcijas″ materiālu izplatīšanā. Par šīm Ģ. Melngaiļa aktivitātēm bija informēta arī Valsts drošības komiteja un 1983. gada 5. janvārī viņš tika arestēts. Nevēloties parakstīt VDK pratināšanu protokolus, Ģ. Melngailis izmantoja diezgan oriģinālu taktiku – lasīja izmeklētāja sarakstītos protokolus dienām ilgi un pēc tam, sakot ka vairs neatceroties pratināšanās teikto, atteicās protokolus parakstīt. Vēlāk šo faktu, kā arī Ģ. Melngaiļa sakarus ar trimdas latviešiem un viņa veselības problēmas, VDK darbinieki izmantoja kā pamatojumu aizdomām par Ģ. Melngaiļa garīgo nepilnvērtību.

1983. gada jūnijā Rīgas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstu komisija atzina Ģ. Melngaili par nepieskaitāmu un augustā Latvijas PSR Augstākā tiesa nolēma viņam nozīmēt piespiedu ārstēšanu speciālā psihiatriskā slimnīcā. ″Ārstēšanai″ viņu nosūtīja uz Blagoveščenskas sevišķa tipa psihiatrisko slimnīcu Amūras apgabalā. 1987. gadā Rīgas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstu komisija atzina, ka Ģ. Melngaiļa stāvoklis ir uzlabojies, viņš vairs nav ″sociāli bīstams″ un nolēma ″piespiedu ārstēšanu″ pārtraukt. 1990. gadā LR Augstākā tiesa viņu reabilitēja.

1970. gadi bija laiks, kad pastiprinājās informatīvais karš starp PSRS un Rietumu brīvajām, demokrātiskajām valstīm. PSRS centās radīt iespaidu, ka tā ievēro un respektē cilvēktiesības. Pateicoties Ģederta Melngaiļa un citu Latviešu nevardarbīgās pretestības kustības cilvēku darbam, latviešu trimdas darbinieki informatīvajā karā spēja gūt uzvaru pār PSRS propagandas spiedienu.

Ģ. Melngailis samaksāja augstu cenu par savu pretestības darbu PSRS okupācijai. Lai Latvija kļūtu brīva viņam bija jāiet pazemojuma un ciešanu ceļš. Tā bija okupācijas varas politisku motīvu piespriestā diagnoze un piespiedu ārstēšana Balogoveščenskas psihiatriskajā slimnīcā.

Ģ. Melngaiļa veselība tika nopietni iedragāta. Taču viņa patriotisma un cīņas gars nekad netika salauzts.

Ģederts Melngailis bija Rīgas Jēzus evanģēliski luteriskās draudzes piederīgais, un, kamēr veselība ļāva, regulāri apmeklēja dievkalpojumus. Mūža pēdējos gadus veselības stāvokļa dēļ Ģederts bija spiests pavadīt, neizejot no sava dzīvokļa Rīgas Jaunciemā, un grūto slimības krusta ceļu vieglāku darīja ciemiņu apmeklējumi.

 

Informāciju sagatavoja

Jurģis Klotiņš,

Rīgas domes deputāts (NA/LRA frakcija)

 

Izmantotie informācijas avoti:

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.