logo

NA aktualitātes politikā – grozījumi Krimināllikumā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu un Bāriņtiesu likumā (1)

30.10.2015 Rihards Kols Saeimā

NA frakcijas viedokli pauž deputāts Rihards Kols

Atskatoties uz šodien notikušo Saeimas sēdi, vēlētos no NA puses īpaši izcelt būtiskākos no šodien skatītajiem jautājumiem – grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Bāriņtiesu likumu, grozījumus Krimināllikumā, kā arī grozījumus likumā par zvērinātiem revidentiem.

Šodien Saeima balsoja par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Izvirzītie grozījumi paredz, ka 2014. gada decembrī pieņemtajos grozījumos, kas paredz, ka visām tām raidorganizācijām, kurām apraides atļaujā noteikts, ka vismaz 50% ētera laika jābūt aizpildītam latviešu valodā, būs jāpāriet uz 100% raidīšanu latviešu valodā, skaitlis 50% būtu aizstājams 51%. Jautājums ir neviennozīmīgs, un abās pozīciju pusēs ir saskatāmi gan riski, gan ieguvumi, un, apzinoties katra individuālo viedokli un arī atbildību, NA šajā jautājumā šodien bija brīvais balsojums. Saistībā ar radio nozari Latvijā, vēlos informēt, ka NA tuvākajā laikā izstrādās priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas noteiks, ka reklāmu pārraidīšana radio stacijās, turpmāk būtu tikai valsts valodā. Grozījumu mērķis – nostiprināt latviešu valodu un tās pielietojumu Latvijas informatīvajā telpā.

Šodien tika skatīts arī Bāriņtiesu likums, kas paredz apjomīgus grozījumus gan lietu, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas tiesā kārtībā, gan arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildē. Jaunais likums cita starpā nosaka to, kādu informāciju bāriņtiesa sniedz tiesai pēc tiesas pieprasījuma, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu par ar bērna dzīvesvietu un aprūpi saistītos jautājumus, nesasaucot bāriņtiesas sēdi. Šis likums pēc savas būtības ir turpināts darbs Latvijas cilvēku civiltiesību modernizācijā, un to šodien atbalstījām.

Par būtiskiem uzskatām arī grozījumus esošajā KL 260. pantā, cita starpā nosakot kriminālatbildību par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi; novērsti arī neloģiski un netaisnīgi punkti noziedzīgu nodarījumu ceļu satiksmē kvalifikācijā. Tāpat likuma grozījumi paredz bargāku atbildību gan par patvaļīgām, nelikumīgām darbībām, gan tīšiem nodarījumiem dažādās jomās. NA šos grozījumus atbalstīja.

Šodien skatīti arī grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, kuru nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Jaunais likumprojekts skatāms roku-rokā ar “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu”, nosakot gada pārskata revīzijai, vai ierobežotajai pārbaudei pakļautos uzņēmumus. Pēc jaunās direktīvas ieviešanas, nepalielināsies to uzņēmumu skaits, kas pakļauti gada pārskata revīzijai vai ierobežotajai pārbaudei, taču vienlaikus tiks saglabāti nepieciešamie kontroles mehānismi, kas katru gadu disciplinētu uzņēmējus un pārskatu sagatavotājus darboties atklāti, godīgi un sabiedrības interesēs.

Šodien arī skatīti arī grozījumi LR Satversmē, paredzot noņemt deputātiem imunitāti attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Jautājums, ņemot vērā pēdējā laika notikumus un publiskajā telpā izskanējušo retoriku, ir nenoliedzami aktuāls gan Saeimā, gan dažādām citām valsts institūcijām, gan arī plašākai sabiedrībai. Jāuzsver, ka administratīvās imunitātes privilēģija šobrīd ir pārāk plaša demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai un, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju zemo uzticības līmeni Latvijas valdībai un deputātiem, nepieciešams panākt līdzsvaru, nodrošinot esošās ilūzijas par to, ka deputāti stāv pāri likumam, pārraušanu.

Izklāstu par šodienas Saeimas sēdes aktualitātēm vēlētos noslēgt ar Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai īpaši būtiska likuma skatīšanu 1. lasījumā. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums paredz iespēju noteikt nacionālas sankcijas, sniedzot Latvijai savu, tā teikt, “maigās varas” instrumentu. Likums ļaus nacionālā līmenī ieviest sankcijas pret gan juridiskām, gan privātpersonām, ļaujot nodrošināt aizsardzību pret dažāda veida agresiju. Iniciatīva ir apsveicama un atbalstāma, jo sniedz Latvijas valstij efektīvu instrumentu gan propagandas, gan ārējas un iekšējas agresijas apkarošanā laikā, kad starptautiski bieži vien ir sarežģīti vienoties par vienu skatījumu.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Elkukalns W

    02.11.2015 18:04

    Likumi jālabo, jāpieņem jauni, pret to jau vēlētāji neiebilst. Bet daudz svarīgāk ir atbrīvoties no tiesiskā nihilisma, kas Latvijā ir iesakņojies, zeļ un plaukst! Šodien notiesāja Neo. Trauksmes cēlāju, kas parādīja, kā tiek tērēti budžeta līdzekļi, pats no tā gūstot vien 5 gadu pieredzi apsūdzētā statusā. Attaisnoja Šķēli, kurš pārdeva Latviju un izdzina trimdā simtiem tūkstošu Latvijas pilsoņu. TB/LNNK atbild par tieslietām Latvijā. Nekādi lāpu gājieni, ne dekoratīva konfrontācija koalīcijā nedzēsīs apvienības zaudējumus, ja netiks realizēts Mežparka manifestācijas lozungs "Par tiesisku valsti''. Šodien Latvija NAV tiesiska valsts, un TB/LNNK ir par to atbildīga.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.