logo

NA pozīcija imigrācijas jautājumā (18)

11.09.2015 Valdībā

Refugees arrive at Munich trainstation. Foto: L//S photography (flickr.com, CC BY-NC-SA 2.0)

Šīsdienas ārkārtas koalīcijas padomes sēdē NA rosināja koalīcijas partnerus vienoties par to, ka sarunās par ES bēgļu krīzes risināšanu Latvijas pārstāvjiem ir jāizvirza jautājums par Latvijas īpašo stavokli migrācijas jomā.

LATVIJA PIEPRASA ATZĪT TĀS ĪPAŠO STĀVOKLI

Uzsveram, ka saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras UNHCR datiem Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropā un piektajā vietā pasaulē migrantu (bēgļu un bezvalstnieku) īpatsvara ziņā – 13%.

Atgādinām, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā tika iepludināti 700 000 migrantu un mērķtiecīgi izmainīts Latvijas etniskais sastāvs, reaģējot uz ko Eiropas padomes parlamentārā asambleja 1987. gada rezolūcijā par Baltijas tautu stāvokli (Nr. 872) uzsvēra, ka PSRS uzspiestās migrācijas rezultātā ir apdraudēta Baltijas tautu nacionālā identitāte. Ņemot vērā, ka Latvijas kapacitāte integrēt lielo migrantu skaitu ir ierobežota, Latvija jau 1997. gadā, ratificējot Konvenciju par Bēgļu statusu, darīja to ar atrunām, tostarp, ka Latvijai nav saistošs 34. pants, kas nosaka, ka dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu un naturalizāciju.

Norādam, ka PSRS koloniālās politikas radītās sekas ne tuvu nav novērstas, par ko liecina fakts, ka pamattauta latvieši vēl ar vien veido lingvistisko minoritāti valsts galvaspilsētā, latviešu īpatsvars valstī ir tikai 62% un nenaturalizēto imigrantu (UNHCR statuss – bezvalstnieki) skaits Latvijā pārsniedz 250 000. Latvija netiek galā ar valstī jau esošo migrantu integrāciju, uz ko ir norādījis valsts tiesībsargs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasām, lai tiktu atzīts Latvijas īpašais stāvoklis migrācijas jomā, kas atbrīvotu Latviju no pienākuma uzņemt jaunus patvēruma pieprasītājus no citām ES valstīm.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Vladimirs Upmalis

    15.09.2015 23:41

    Uzturēšanās atļauju atbalstītāji, tajā skaitā virkne Vienotības biedru, pēdējos gadus kladzināja, ka daudzi uzturēšanās atļauju saņēmēji ir nevis potenciālie zaļie cilvēciņi, bet gan cilvēki kas mūk no Putina, Ķīnas, Baltkrievijas un citiem represīvajiem režīmiem un grib drošībā nogādāt savas ģimenes. Īsi sakot - nabaga bēgļi, kuriem mēs palīdzam. Mani tracina tās atļaujas, jo tās ne tikai grauj Latvijas drošību, noēd drošības policijas resursus, bet arī klaja ekonomiskā Latvijas pilsoņu diskriminācija. Varbūt šoreiz mēs tās varam izmantot savā labā: Latvija var uzņemt nevis 250, bet 0 bēgļus, jo pēdējos gadus esam uzņēmuši 50000 bēgļus, kas ieradušies legāli. Līdzīgi kā Saūda Arābija tikko paziņoja, ka izsniegusi 100000 uzturēšanās atļauju sīriešiem. Tas nekas, ka tie varbūt lielāko ties ir viesstrādnieki. Latvija ir izsniegusi kopā 80000 atļauju, kas ir 4% no valsts iedzīvotāju kopskaita. Lai Vācija uzņem sākumā 3.6 mlj. ārzemniekus - tad vispār varēs domāt kaut ko pārmest Latvijai.

  • Uldis Veģis

    15.09.2015 22:15

    Elkukalns W: Tik sen nav bijusi sajūta, ka mēs kaut ko varam... ------------------------------------ Mes varam izlabot kļūdu un atgriezties Krievijas tautu draudzīgā saimē,kā mums to vēlēja Kārlis Ulmanis.

  • Elkukalns W

    15.09.2015 20:26

    NA ministru nostājai MK ''bēgļu jautājuma '' sēdē nevajadzētu atšķirties no apvienības pozicijas. Tas grautu gan ministra, gan apvienības prestižu. Tik sen nav bijusi sajūta, ka mēs kaut ko varam...

  • Jānis Derums

    14.09.2015 09:53

    Protams, ka nekāda dāvana šie bēgļi Latvijai nav. Bet piekrītu Piebalga kungam, ka vienīgais reālais drauds Latvijai ir iebraucēji un bēgļi no Krievijas. Gada laikā jau konstatētas pāri par 300 nelegāli no Krievijas ieradušās personas. Ekonomiskai situācijai Krievijā pasliktinoties ši bēģļu plūsma var palielināties. Par to nevienam nav bēdu??? Ak, krievi, tie jau gandrīz tādi paši kā mēs. Krievijas pārkrievošanas politika latviešu smadzenes jau saēdušas līdz absurdam. Neliels komentārs par valodu mācīšanu skolās. Biju Saldū, Lielvārdē. Gandrīz 100% bērni kā otro svešvalodu izvēlās krievu valodu un viņus atbalsta vecāki. Jā, bez krievu valodas neiztikt, Krievija mums kaimiņos, TV tik daudz labi krievu raidījumi, filmas! Nezinu, kā ir Igaunijā. Neticās, ka arī tur īr tik prokrieviska orientācija?! Šajā jautājumā NA būtu jāsaka savs vārds un jāceļ pat trauksmi! Vai tiešām jau latvieši , pat nosacītie nacionāļi ir tik tālu saindēti, pašiem pat to neapzinoties, ar visu krievisko, ka neredz reālos draudus?! Bet tad jau nav jābrīnās, ka Eiropā reiz'ēm par latviešiem saka- tie paši krievi vien ir! Valodas , izņemot krievu , zin slikti , bet joprojām izglītības sistēmā svešvalodu poltikā dominē krievu valoda. Tur pat nevajadzēja pieļaut brīvprātības principa, ja negrib pavisam atteikties no pastiprinātas krievu valodas mācīšanas, tad vismaz noteikt kvotas, piemēram krievu valodu var izvēlēties tikai 50% no skolniekiem( vēlams gan būtu mazāk) Mani vienkārši šokēja ziņa , ka Saldū 100% bērni kā otru svešvalodu izvēlējušies krievu valodu, līdzīgi tas ir Lielvārdē un droši daudzās Latvijas skolās.

  • Arturs Grava

    13.09.2015 18:19

    Attiecībā uz pašreizējiem bēgļiem, mums ir skaidri jāredz divi aspekti: 1) palīdzība bēgļiem un 2) palīdzība Dienvid- un Rietumeiropai no bēgļiem atbrīvoties. Šos skatījumus nevar nostādīt kā identiskus. Bēgļi – ja vien tie nav laimes meklētāji – vēlas savu etnisko un kutūrālo identitāti saglabāt, viņi nevēlas integrēties svešās tautās un kultūrās. Bēgļi gaida iespēju savās zemēs atkal atgriezties. Eiropa, turpretī, ar kvotām, vēlas bēgļus izkliedēt un viņu kultūrālo identitāti iznīcināt. Nebūs bēgļu, nebūs problēmu, nebūs jādomā par taisnības atjaunošanu viņu dzimtenēs. Bēgļi, viņu skatījumā, ir kā lopi, kam vajadzīga tikai pajumte un ganības. Esmu viens no tiem, kas pēc 2PK (leģionāra gaitām) ieguva bēgļa statusu amerikāņu okupētajā Rietumvācijā. Par bēgļiem tur rūpējās starptautiskas organizācijas, sākumā UNRRA, vēlāk IRO. Šķiet, ka angļi un amerikāņi izjuta kaut kādu atbildību par Austrumeiropas bēgļu neatgriešanos savās dzimtenēs. Bēgļiem bija dotas iespējas uzturēt savas etniskās, reliģiskās un kultūrālās tradicijas un tanīs skolot savu jauno paaudzi. Nebija nekādu kvotu un nekādu spiedienu bēgļiem integrēties svešu tautu vidū. Problēmas izzuda apm. 5-8 gadu laikā, bēgļiem repatriējoties, iesaistoties vācu saimniecībā vai izceļojot uz valstīm kur viņi bija noderīgi kā darbabspēks. Līdzīgs risinājums arī tagad ir iespējams: uzturēt bēgļus dažus gadus nometnēs, līdz rodas viņiem iespēja atgriezties mājās, vai individuāli (bez kvotām) izceļot uz valstīm, kur viņiem piedāvā darbu.

  • trafix 1

    13.09.2015 12:16

    VISPĀR JAU MUMS TĀPAT IMIGRANTU IR VAIRĀK,KĀ JEBKURĀ EIROPAS VALSTĪ -VIRS 30 %.

  • trafix 1

    12.09.2015 17:27

    nu jau dažuz rītus saskaros ar babajiem autoostā. Vakar izmetu vienu kropli,kas,pastūmis sievietes nost,pielīda pie kases. Šorīt vēl skanīgāk.Pie pimās platformas gabali astoņi diezgan normālā algļu slengā, atklāti apņirdza un visādi aizskāra mūsu sievietes,kuras,protams ne vārda nesaprata. Biju jau piemirsis,cik drausmīgi kverpļi viņi ir,kā nekā es jau seto gadu Latvijā...

  • Uldis Vipe

    12.09.2015 13:46

    Šī laikam būs pirmā reize, kad uzslavēšu NA politiķus par izturētu pozīciju, gan Latvijā, gan ES. Principiāli nepiekrītu Ju hū samiernieciskajai pozīcijai, tā Latvijai nekad neko nav devusi, pat Eiropas izslavētās "solidaritātes" ietvaros. Noskatoties Junkera plāna prezentāciju EP, ir neatgriezeniski skaidrs, ka cīņa būs uz dzīvību un nāvi, jo tur lielas deputātu daļas runās dominēja vēlme pēc "atvērto durvju" principa ieviešanas ES. Tomēr, realitātē tā vairs nav cīņa par Eiropas vērtībām, bet gan par Eiropas tautu un sociuma izdzīvošanu, apstākļos, kad pašsaglabāšanās instinktus pazaudējusī vecā Eiropa veic pašiznīcināšanos. Jaunā Austrumeiropa to labi redz un negrasās ņemt dalību kolektīvajā neprātā. Tāpēc jebkādu viedokļu uzspiešana, pat nemēģinot risināt problēmas cēloņus, ir nepieņemama un novedīs pie ES sašķelšanās. Eiropā un Latvijā nav imigrantu krīze, bet gan varas un vērtību krīze.

  • Ju hū

    12.09.2015 10:04

    Mums ir jāuzņem tie bēgļi. Mēs paši jebkurā brīdī varam kļūt par bēgļiem. Kā mēs skatīsimies acīs tiem, no kuriem tad mums būs jālūdz, lai mūs uzņem. Jā, labi, mēs būsim kristieši un baltie, bet tik pat labi mēs būsim tie barbari, kuri paši bēgļus neuzņēma, un kuri atvilks visādus noziedzniekus un citus atpalikušus austrumeiropiešus. Padomājiet racionāli. Es arī esmu pret lielas musulmaņu komūnas izveidošanos. Jāieplāno, ka viņi ieradīsies arī tāpat. Taču ar to visu, es domāju, ka varam atļauties uzņemt kādus 250-400 gadā, kaut vai desmit gadus, par pārējo maksājot, nezinu, kaut vai 5 miljonus, skaļi bļaujot, ka mūsu pamatnācijai ir vissliktākais etniskais sastāvs eiropā un mums ir vislielākais integrējamo imigrantu skaits. Taču mums ir jāpiedāvā kaut kas konstruktīvs!

    • Ju hū

      12.09.2015 10:07

      T.i. izdomājam, cik varam uzņemt, lai neizveidotu spēcīga komūna, un par pārējo labprātīgi maksājam kaut vai milzīgu soda naudu, skaidri informējot par mūsu īpašo stāvokli (visvājākais pamatnācijas etniskais sastāvs eiropā), bet piedalamies un esam konstruktīvi attiecībā pret kara bēgļiem.

    • Elkukalns W

      12.09.2015 12:14

      Un rezultātā Latvija būs labprātīgi kļuvusi par peronu, kur migranti pārsēžas no viena vilciena otrā, izdara visu, ko tranzīta pasažieri mēdz darīt pirms un pēc tāla ceļa. Par to piemaksāsim no naudas, ko ES prasību nomocītie Latvijas uzņēmēji būs samaksājuši nodokļos, piemaksāsim ES atpirkšanās naudu un nebūsim godīgi pateikuši, ka ES politikāņi rīkojas nekaunīgi un, maigi izsakoties, nepārdomāti...Ir vērts! Būsim saglabājuši padevīgas, bezprincipu provinces statusu! Es darīšu visu iespējamo, lai Jūsu ES prasību stilam atbilstošie ieteikumi paliktu komentāra līmenī...

  • Elkukalns W

    11.09.2015 23:52

    Paldies Zīlem, Vaiderei un Kariņam par balsojumu! Visu cieņu, mēs novērtējam !

  • Jānis Spruntulis

    11.09.2015 18:04

    Es teiktu junkeram pi7ies dirst ! Tu nebūsi tas kas te diktēs tagad noteikumus! Vai nu rokas nost no Latvijas vai arī stājamies ārā no ES.

    • Ju hū

      12.09.2015 09:54

      ES teiks, stājieties. ES bez mums iztiks.

  • Ju hū

    11.09.2015 12:46

    Es teiktu, ka uzsvars no mūsu puses ir jāliek uz to, ka pamatnācijas īpatsvars okupācijas rezultātā Latvijā ir vismazākais visā Eiropā - knapi 60%. Tas ir jāņem vērā un viņiem ir mūs un varbūt arī Igauņus (lai gan Igauņiem ir labāk) jāsaprot. Tomēr man šķiet, ka neuzņemt to tūkstoti būtu pārāk destruktīva un nesaprātīga rīcība. Mums, diemžēl, vajag Rietumus un ES.

    • Renārs Graudiņš

      11.09.2015 18:31

      Tā vai citādi, šim jautājumam jābalstās uz brīvprātības principa, ko akceptē vai neakceptē Saeima. Jebkuram ir skaidrs, ka Latvija bēgļiem pamatā ir bijusi kā tranzītvalsts un tāda arī paliks. Tāpat ir skaidrs, ka imigrantu integrācijas programmai pēc būtības nav nekādas nozīmes, ja imigrants iegūstot alternatīvo statusu tajā pat dienā var doties uz jebkuru citu Šengenas zonas valsti- tik vien vajag kā pēc gada atzīmēties Latvijā. Pagaidām publiski pietrūkst statistikas dati par imigrantiem, kas izmantojuši Latviju kā tranzītvalsti, publikācijas atšķirībām starp bēgļa statusu un alternatīvā statusu, tā vietā ir kaut kāda divpusēja histērija, kurā pēdējās dienās īpaši izcēlies mūsu pašu ārlietu ministrs. Šobrīd šis viss ir absurds jau pašos pamatos- imigrantus izmitinās un intergrēs valstīs, kurās viņi vairumā paši nemaz neplāno/ nevēlās atrasties. Tas ir no tās pašas sērijas par latviešu reemigrācijas plānu, kur aicina atgriezties tautiešus valstī ignorējot faktu, ka lielākais vairums atgriezīsies nevis dēļ plāna, bet tad, kad nodokļu/ sociālā sistēma un citi aspekti būs konkurētspējīgi valstij, kurā viņi patreiz dzīvo, bet tie, kas atgriezīsies, to darīs tāpēc ka vēlās/ var dzīvot Latvijā, nevis tāpēc, ka kāds kādu plānu ir pasviedis.

      • Ju hū

        11.09.2015 23:15

        Es piekrītu, ka Latvija visdrīzāk tiešām būs tranzītvalsts. Taču, ja Latvija ir tranzītvalsts, tad mēs miera labad tos 1000 varam diezgan droši akceptēt.

  • Renārs Graudiņš

    11.09.2015 11:23

    Manuprāt, šajā pozīcijā nepieciešams pieminēt analoģisku situāciju Igaunijā (pieminot precīzus datus ar atsauksmēm) un atrast Igaunijā polītiskos partnerus/ domubiedrus, jo tas stiprinātu šādu pozīciju. Otrkārt šo pozīciju ir jāstiprina ar papildus datiem un faktiem, kas aktuāli ne tikai Latvijai un Igaunijai, bet arī citām valstīm, proti, ka līdz šim bēgļi Latviju ir izmantojuši pamatā kā tranzītvalsti, līdz ar to neatkarīgi no integrācijas programmas, iegūstot alternatīvo statusu, imigrants turpinās savu ceļu uz sociāli labvēlīgāku Šengenas zonas valsti Vēl varētu norādīt uz Latvijas gatavību dot lielāku atbalstu Ukrainas bēgļiem.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.