logo

NA uzņemtos atbildību gan par tieslietām, gan iekšlietām. Saruna ar Dzintaru Rasnaču (8)

23.10.2014 Latvijas Avīze Valdībā

Dzintars Rasnačs

Ar Nacionālās apvienības Saeimas deputātu Dzintaru Rasnaču sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

V. Krustiņš: – Neliela atkāpe, lai paskaidrotu, kāpēc vēlējāmies runāt tieši ar jums. Kā zināms, šā gada pavasarī notika Krimas pievienošana Krievijai, ko Latvijā īpaši aktīvi atbalstīja partija “Krievu savienība”. Atbalsts nebija tikai vārdos, bet arī darbos – sadarbības līgums ar vadošo Krimas partiju, dažādi braucieni un paziņojumi. To pavadīja arī apgalvojumi krievvalodīgajā presē, ka vairākums Latvijā dzīvojošo krievu atbalstot Krievijas politiskās darbības Ukrainā. Redakciju interesēja, kā uz šiem notikumiem reaģēs valdība un vispirms, protams, tās ministrijas, uz kurām tas tiešā veidā attiecas, – Ārlietu un Iekšlietu. Ārlietu ministrs paskaidroja, ka, viņaprāt, tam nevajadzētu pievērst uzmanību. Iekšlietu ministrs nedarīja neko, un arī viņa viedokli mums uzzināt neizdevās, jo pieteiktajai intervijai Kozlovska kungs neatsaucās ilgstošās aizņemtības dēļ. Kā vēlāk uzzinājām, kritiska attieksme pret iekšlietu ministra darbību ir arī Nacionālajai apvienībai, par ko intervijā avīzei pavēstīja jūsu kolēģe Ināra Mūrniece. Viņa toreiz arī sacīja, ka Kozlovskim nevajadzētu palikt amatā un NA būšot savs kandidāts. Kā vēlāk noskaidrojās, šis kandidāts esat jūs, Rasnača kungs! Šobrīd tiek veidota jauna valdība, un it kā būtu īstais brīdis kaut ko mainīt, taču Iekšlietu ministrija sarunās pat netiek pieminēta. Kā tā? Vai partija mainījusi savu nostāju vai varbūt Ināra Mūrniece bija izteikusies neapdomīgi?

– Par iespējamajiem ministru kandidātiem Nacionālā apvienība informēja gan pirms 11., gan pirms 12. Saeimas vēlēšanām, un tā ir taisnība – abas reizes es tiku nosaukts kā iekšlietu ministra kandidāts. Es arī būtu gatavs uzņemties šos pienākumus, taču te būtu jārunā par partijas prioritātēm. Mums noteikti ir interese turpināt darbu tajās jomās, kuras partijas pārstāvji vadījuši līdz šim un kur jau ir iestrādes. Tā vispirms ir Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. NA, protams, būtu visas tiesības prasīt Iekšlietu ministriju, taču tad kādu no iepriekšminētajām ministrijām, visticamāk, nāktos atdot koalīcijas partneriem. Saeimas vēlēšanās NA gan palielinājusi ietekmi, taču būsim godīgi: mūsu “muskuļi” – 17 deputātu vietas parlamentā – vēl nav tik lieli, lai spēlētu vadošo lomu valdības veidošanas sarunās.

Tas gan nenozīmē, ka mums būtu jāklusē par tiem jautājumiem, kas mūs neapmierina Iekšlietu ministrijas darbībā. Es domāju, ka ir pilnīgi nepieņemama ministra izvairīšanās no plašsaziņas līdzekļiem, ko Rihards Koz­lovskis šos gadus ir veikli piekopis. To var ļoti vienkārši mainīt – Ministru kabineta iekārtas likumā  jāieraksta tā pati norma, kas Saeimas deputātu ētikas kodeksā – ministram jābūt atsaucīgam attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Ja kāds ministrs to nepildītu, atbildību varētu prasīt no premjera.

Arī runājot par Krimas notikumiem un to atbalsīm Latvijā, domāju, ka ministra rīcība noteikti varētu būt aktīvāka. Iesākumā būtu nepieciešams plašāks vērtējums: gan par plašsaziņas līdzekļiem – vai tajos nav saskatāma kara propaganda, gan par Krievijas “tautiešu” organizācijām, arī par amatpersonām. Ja būtu šāds vērtējums, varētu lemt par tālāko rīcību, ieskaitot ierobežošanu vai pat darbības aizliegšanu. Domāju, ka, salīdzinot ar situāciju vēl pirms dažiem gadiem, šobrīd ar Kremļa politikas atmaskošanu Latvijā veicas daudz labāk. Mums, piemēram, ir Anda Kudora vadītais Austrum­eiropas politikas pētījumu centrs, kas saņēmis arī valsts finansējumu.

M. Antonevičs: – Ja pareizi saprotu, NA pūles būs vērstas uz to, lai mainītu pašreizējā ministra darba stilu, nevis nomainītu pašu ministru. Bet kāpēc NA ir tik būtiska tieslietu ministra amata saglabāšana?

– Tieslietu ministrijai pakļauts Valsts valodas centrs un vēl vairākas citas iestādes, kuru darbība tiešā veidā ietekmē valsts nacionālo politiku. Būtiski arī, ka tieslietu ministram ir veto tiesības uz valdībā pieņemamajiem lēmumiem. Tādas valdībā vēl ir tikai finanšu ministram. Ja koalīcijas partneri mums piedāvātu mainīt tieslietas pret iekšlietām, to varētu apsvērt, taču politiski partijai tas, iespējams, pat būtu zaudējums, jo savas vērtības mēs labāk varam aizstāvēt ar Tieslietu ministrijas palīdzību. Ideālais variants, protams, būtu abas – gan Tieslietu, gan Iekšlietu – ministrijas. NA tam būtu gatava, un es varu nosaukt prioritātes, kuras partija ir izvirzījusi iekšlietu jomā. Pirmkārt, termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas pakāpeniska izbeigšana. Otrkārt, Drošības policijas darba uzlabošana, tajā skaitā darbā ar sabiedrību. Atšķirībā no Satversmes aizsardzības biroja Drošības policijai ir virkne publisku funkciju, kas prasa sabiedrības uzticību. Protams, kapacitātes palielināšana, spēja ierosinātās lietas novest līdz notiesājošam spriedumam un tā tālāk. Treškārt, policistu un citu iekšlietu iestāžu darbinieku atalgojums. Ceturtkārt, civilās aizsardzības sistēmas reforma. Mēs noteikti strādāsim, lai šie punkti tiktu ierakstīti Ministru kabineta deklarācijā. Valdības veidošana turpinās, tagad ir izskanējis priekšlikums, ka katrai no trim partijām varētu būt piecas ministrijas. Tas pavērtu plašākas iespējas.

V. Krustiņš: – Vairākas amatpersonas esmu mēģinājis pārliecināt, ka Latvijā iekšlietu ministrs nav tas pats, kas Napoleona laika policijas ministrs. Iekšlietas ir daudz plašāks jēdziens, un tas nenozīmē tikai represīvas metodes. Tā pati propaganda un kontrpropaganda vairāk attiektos uz Iekšlietu, nevis Kultūras ministriju, pie kuras tagad tiek veidota Mediju politikas nodaļa. Tātad arī iekšlietu ministram jābūt politiski domājošam. Un galvenais – darošam!

– Domāju, ka politiskā un ideoloģiskā nozīmē lielāka vara ir tieši tieslietu ministram. Iekšlietu ministrijai atbilstoši pašreizējiem likumiem vairāk ir tieši represīvā vara. Jautājums ir par to, cik efektīvi tā tiek īstenota? Tomēr iekšlietu ministrs ir Nacionālās drošības padomes loceklis, bet tieslietu ministra šajā padomē nav. Iespējams, to vajadzētu mainīt, paplašinot Nacionālās drošības padomes sastāvu.

Ja runā par informatīvās telpas aizsardzības jautājumiem, jāteic, ka nākotnē būtiski pieaugs Kultūras ministrijas loma. Te paveras plašs darbalauks. Viens piemērs, par kuru nesen uzzināju, – izrādās, ka Polijā darbojas radiostacija baltkrievu valodā, kas ir alternatīvs informācijas avots Lukašenko propagandai. To finansē Polijas valdība un Eiropas Komisija. Ja jau Eiropas nauda tiek izlietota tādiem mērķiem, kāpēc mēs to nevarētu izmantot Kremļa pretpropagandai? Domāju, ka Eiropas Komisijas atbilde būtu pozitīva.

– Paliek tomēr iespaids, ka jūs vēl īsti nejūtaties kā līdzvērtīgi pie valdības sarunu galda…

– Sarunas nav vienkāršas, un skaidrs, ka nākamais pusgads valdībai būs ļoti smags. Īpaši tas attiecas uz premjeri, ārlietu ministru, vides un reģionālās attīstības ministru un ekonomikas ministru. Šie ministri strādās vaiga sviedros. Valdības darba kārtībā ir budžets nākamajam gadam, prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Arī Valsts prezidenta vēlēšanas nav vairs tālu, kas palielina spriedzi.

– ES prezidentūra tagad bieži tiek piesaukta kā atruna, ka neko nedrīkst mainīt….

– Patiesībā tā ir liela problēma, ka par šo jautājumu Latvijā tiek runāts ierēdņu valodā, nepaskaidrojot, ka šajā laikā lielā mērā izšķirsies tādi jautājumi kā mūsu enerģētiskā neatkarība un  drošība. Šis pusgads būs ļoti nozīmīgs arī Ukrainai, Gruzijai, Moldovai un Baltkrievijai…

M. Antonevičs: – Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks izteicies, ka nākamā koalīcija būšot “stagnācijas un liekulības koalīcija”. Kā komentēsiet?

– Daļēji piekrītu, jo uzskatu, ka vajadzēja piesaistīt Reģionu apvienību. Tas dotu koalīcijai svaigumu un attaisnotu lielākas vēlētāju daļas cerības.

– Cik labi jūs pazīstat savus vēlētājus? Vai viņus apmierina viss, kas tagad notiek, un vai viņi nevēlas redzēt kādas pārmaiņas arī partijas darbībā?

– Man bija iespēja piedalīties pirmsvēlēšanu kampaņā Rīgā, un es ļoti daudz runāju ar cilvēkiem. Protams, ka visi ir ieinteresēti valsts attīstībā un vēlas, lai tā notiktu straujāk. Nacionālās apvienības vēlētājs izceļas ar to, ka viņš ļoti aktīvi interesējas par valstī notiekošo, izsaka savu viedokli. Jā, esmu arī dzirdējis kritiskus vērtējumus, ka mēs neesam bijuši pietiekami kareivīgi cīņā par varu.

– Un ko jūs uz tādiem atbildat?

– Daļēji šādam vērtējumam var piekrist, tomēr es parasti atgādinu, ka NA ietekme ir augusi un šobrīd tai jau ir cits politiskais svars. Tiesa, arī būdami “jaunākā brāļa” lomā, mēs spējām daudz ko panākt – ar neatlaidību, stingrām prasībām, pat ultimātiem. Vēlētājiem taisnība, ka mums jābūt vēl stingrākiem, taču nevajadzētu atkārtot to kļūdu, ko 1998. gadā izdarīja Čevera partija, aizejot no valdības. Tā ir sakāves atzīšana. Ir jācīnās līdz galam.

– Jums jau arī tagad izvirzīts tāds kā ultimāts – ja kāds gatavojas nākamgad 16. martā iet pie Brīvības pieminekļa, tad valdībā viņu neņems.

– 16. marta jautājums šobrīd nav aktuāls. Daudz kas būs atkarīgs no pasākuma organizētāju – “Daugavas vanagu” organizācijas – aicinājuma. Savādi, protams, ka tas parādās kā kāds kritērijs nākamajiem ministriem. Par 16. martu patiesībā jāuztraucas vienam cilvēkam – iekšlietu ministram. Tā ir viņa atbildība, lai valstī būtu kārtība un dažādām Krievijas “tautiešu” organizācijām nebūtu iespēju rīkot provokācijas.

V. Krustiņš: – Vai Ināra Mūrniece būs Saeimas priekšsēdētāja?

– Esmu pārliecināts, ka viņai jābūt šajā amatā. Līdz šim labākais parlamenta vadītājs, manuprāt, bijis Gundars Daudze, taču Inārai ir milzīgs potenciāls un viņa var būt vēl labāka. Viņa politikā spēj atšķirt lielas lietas no mazām.

Latvijas Avīze

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Elkukalns W

    28.10.2014 11:10

    Dīvainas pārvērtības pēc vēlēšanām piedzīvojusi NA! Kļuvusi kurla, akla un.... Visi brēc, ka Tiesu vara zaudējusi uzticību, potenciālais tieslietu ministrs pat nepiemin nepieciešamību to atjaunot! Ne jau velti tautā runā, ka apvienības idejas ir atbalstāmas, tikai tās realizēt uzņēmušies cilvēki, kuriem "pie kājas"', ko domā apvienības nodaļas, beidri un elektorāts. Garum garie grafomāna svešvalodā rakstītie monologi kuplina komentārus, bet aicinājums atbrīvoties no organizāciju diskreditējošā Aigara Lūša tiek steidzīgi cenzēts! Normāli domājoši, cienījami cilvēki -Zīles kungs, Dzintara kungs, tiešais, it kā ar liekulību vēl nesirgstošais Šņores kungs-klusē. Kaut kas ir sapuvis NA, kungi!

  • trafix 1

    24.10.2014 16:11

    Ne jau Čigānē problēma. Lai jau ministri saņem kaut 10 000 mēnesī,bet lai :1.samazina uz pusi darbaspēka nodokli. 2,nosaka minimālo stundas likmi 5 eiro uz papīra ar dubultapmaksu svētku dienās. Lai tak ir kā Eiropā,ja reiz tur esam. Un nevajadzēs vairs lauzīt galvu par virsstundām utt. un nodarboties ar visu so slimo demagoģiju.

  • Jānis Derums

    24.10.2014 10:08

    Protams, ka labāk būtu NA iegūt gan Iekšlietu, gan Tieslietu ministru amatus. Bet kuram no šiem amatiem dot priekšroku, ja nevar iegūt abus? Vērojot no malas, nezinot visas nianses grūti izvērtēt. Tomēr, vai nebūtu jēga vienreiz pacīnīties par Iekšlietu ministra posteni, kurš atbild par kārtību ielās, valstī. Kozlovskis nepārliecina. Turklāt NA bieži pārmet par Tieslietu ministrijas saistību ar maksātnespējas administratoru cunfti. Lai noņemtu visas aizdomas, varbūt ir vērts atsacīties no šī amata? Protams, ka atkal nezinot aizkulises, visas nianses , grūti kategoriski par to spriest. Iespējams, ka paturot(iegūstot) šo ministriju, NA paveras daudz plašākas iespējas, gan finansiāli, gan politiski? Vēl viena ministrijā- Izglītības ministrijā , būtu ļoti nepieciešama NA pārraudzība. Līdz šim nekāda lielā dedzība no NA puses nav vērojama, lai iegūtu IM. Vienotības iespējamā kandīdāte Čigāne ar savu nelaikā izteikto, alkatīgo vēlmi pēc algu palielinājuma , drošvien norakusi savu taciņu uz ministra posteni. Nedaudz par ministru algāqm. Principā, salīdzinot ar atalgojumu, dažādās valsts a/s , uzņēmumu valdēs, padomēs, pat ministriju sistēmā dažiem strādājošiem ierēdņiem, pašvaldību vadītājiem, tās ir niecīgas. Bet, kā redzam bieži par ministriem tiek uzaicināti nekompetenti , gadījuma rakstura cilvēki,, kuriem tiešām pat 2000 eiro ir pārāk dāsni maksāt. Vispār atalgojuma sistēma valstī ir katastrofāli neizstrādāta. Bet kāds taču to veidoja? Daži politiķi kultivē mītu, ka it kā nelielā atalgojuma dēļ grūti piesaistīt zinošus cilvēkus, ka tos ātri vien nozvejo privātstruktūras. Runa varētu būt reāli par atsevišķām personām. Kuri tad ir tie ģeniālie ierēdņi, ministri pēc kuriem stāv rindā privātstruktūras? Tagad piemin Vilku. Varbūt arī ministru atalgojumam vajadzētu būt difirencētam? Piemēram, vai Sprūdžs bija pelnījis tādu pašu algu kā Vilks? Atzīmēšu, ka TV diskusijā par ministru atalgojumu patika NA pārstāves Laizānes nostāja, pret ko Čigānei nebija argumentu! Par NA ietekmi koalīcijā,nedaudz pieskaroties vēlēšanu rezultātiem, par kuriem daļa NA cilvēku, atbalstītāju pauda pārliecīgu sajūsmu. Nekāds dižais progres ar iepriekšējām vēlēšanām nav. Ja vēl paskatamies uz mandātus ieguvušiem deputātiem, tad jāaizdomājas vēl vairāk. 11. Saeimā NA ieguva 14 mandātus, tagad 17. No Vienotības pēdējā brīdī atnāca Rībena, Kursīte, Buiķis un tika ievēlēti. Tātad notikusi vien neliela pārgrupēšanās, piepulcinot dažus bijušos Vienotības cilvēkus. Interesanti, bet to mēs nekad neuzzināsim, vai NA būtu papildus ieguvusi kādu deputāta vietu, ja nebūtu pievienojušies šie trīs sabiedrībā zināmie cilvēki? Tātad NA vienīgais nopelns, ka pieņēma šos cilvēkus, ka spēja viņus ieinteresēt, nodrošinot arī cerīgas vietas kandidātu listē! Varbūt šāda pieeja pat ir perspektīva nākotnē. Vienotība nemaz nav tik vienota un tajā ir daudz nacionāli domājošu cilvēku, kāds atradīsies arī Reģionu apvienībā, varbūt arī ZZS. Veicinot latvisko nacionālpatriotisko spēku konsolidāciju, turpināt aicināt spējīgus politiķus no citām partijām, ar cerību 13.Saeimā iegūt noteicošo lomu!? Nedaudz žēl, bet vērojot pēdējo divu Saeimu vēlēšanu kampaņu, NA vadība ļoti uzticas pieaicinātām pēdējā brīža personām, savus ilggadīgos biedrus, tajā skaitā daudzus jaunos celmlaužus no Visu Latvijai nedaudz pastumjot malā. Dažreiz tas attaisnojas, reizēm uzaicinātie arī pieviļ. Bet, racionāli rēķinot, varbūt tas ir arī pareizs solis, lai nākotnē cīnītos par dominanci Saeimā un valdībā.

  • trafix 1

    23.10.2014 14:47

    Vajag prasīt satiksmes un veselības krēslus,bet -abus kopā. Varbūt varēs izmuļļāt no valsts amatiem vismaz personas ar krimināllietām.

    • Inars Sinicins

      23.10.2014 15:07

      Kad bija jezga ap Čigāni kā IZM ministri, plašsaziņas portālos komentēju, ka vienīgais un īstais IZM vadītājs būtu Edvīns Šnore. Momentā tūlīt pat tiku cenzēts. Statuss pret personu ar krimināllietu ir aizplīvurots. Pieļauju gan, ka tās maiņa varētu dot vēl 3-4 vietas Saeimā.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.