logo

Nacionālajā apvienībā dzīvo Atmodas gars!

29.12.2015 Dace Kalniņa, Laura Dabare Latvijā

Bruno Jurševics

Turpinot sarunu ciklu ar mūsu cilvēkiem novados, mēs viesojāmies Ventspilī, kur Nacionālās apvienības (NA) Ventspils nodaļas vadītājs Bruno Jurševics stāstīja par to, kā šinī pilsētā klājies opozīcijas partijai. Daudzi nemaz nezina, ka Bruno Jurševics ir pirmais ievēlētais Ventspils lēmējvaras priekšsēdētājs. 

Padomju gados lieguma dēļ Kurzemes piekrastē nevarēja doties uz pludmali. Kāda bija dzīve tik tuvu pie jūras, pie kuras nav atļauts tikt klāt?

Šejieniešiem ir daudz romantisku atmiņu par skriešanu pludmales smiltīs pāri PSRS robežai tā, lai paliek pēdas. PSRS robežu bērnībā pārkāpis esmu vairākas reizes. Reiz mans draugs tika noķerts un par to viņam zaldātiem bija jāmizo kartupeļi. Es gan vairāk pārdzīvoju, ka nedrīkstēju doties tēvam līdzi zvejā.

 Ventspilī mūsu cilvēki bijuši aktīvi jau ļoti sen. Kā sākās Jūsu ceļš politikā?

Es pats esmu dzimis Ventspilī un pēc 15 gadu pārtraukuma esmu atgriezies šeit uz palikšanu. Pirmā saskarsme ar politiku, tāpat kā daudziem mūsu apvienībā, sākās jau Atmodas laikā, kad man bija 26 gadi. 1989. gadā biju Tautas frontes aktīvists kopā ar laikabiedriem Andreju Eizānu un Ģirtu Valdi Kristovski. Tolaik strādāju latviskā uzņēmumā “Ventspils koks”, Ģirts Valdis Kristovskis ir mans skolasbiedrs, un kopā ar viņu darbojāmies arī Vides aizsardzības klubā. Kad Latvijā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, un Tautas fronte uzvarēja, tā laika politiskā sistēma paredzēja, ka mūsu pilsētā bija 90 deputāti, un 5 no tiem bija militārpersonas. Tā kā Ventspilī bijām uzvarējuši, mani Ventspilī ievēlēja par Padomes priekšsēdētāju – lēmējvaras vadītāju –, savukārt Aivaru Lembergu ievēlēja par izpildkomitejas priekšsēdētāju, un viņš vadīja izpildvaru. Tolaik deputātus ievēlēja uz 5 gadiem, taču es kā Ventspils Padomes priekšsēdētājs strādāju 2 gadus, jo mainījās Pašvaldību likums.

Tolaik darbu noteikti sarežģīja tā brīža situācija.

Jā, mums bija jārisina daudzi politiski jautājumi. Ventspilī valdīja divvalodība, notika militārie piketi un apvērsumi. No mūsu puses tā bija milzīga nacionālisma cīņa garīgā līmenī – cīņa, lai pārkārtotu un sakārtotu daudzus Ventspilij svarīgus politiskos un sadzīves praktiskos jautājumus. Vēlāk sākās šķelšanās mūsu Tautas frontes nodaļā, kur bija gan mani skolasbiedri, gan bijušie darbabiedri. Padomē viena trešdaļa bija interfrontes cilvēki, divas trešdaļas tautfrontieši, un šķelšanās rezultātā visi sadalījās aptuveni trīs vienādos grupējumos, frakcijās. Sākās manipulācijas un baumas, izjutu milzīgu spiedienu, bija arī draudi dzīvībai. To politisko cīņu zaudēju, jo tie, kuri bija izgājuši partijas (PSKP) skolu, bija gudrāki par mani. Padomes priekšsēdētāja pārvēlēšanā ieguvu 36 balsis, bet A. Lembergs – 45.

Kopš tā laika no aktīvās politikas esat aizgājis pavisam?

Pēc tā visa par politiku nevēlējos runāt teju desmit gadus. Tagad to visu atceroties, saprotu: tās ir manas politiskās un dzīvesskolas rūdījuma stundas. Esmu pateicīgs visiem šīs skolas skolotājiem, jo tā pakāpeniski radās mana politiskā erudīcija. Toreiz zuda naiva ticība solidaritātei politikā, kas pausta runu līmenī, taču ieguvu vēl lielāku pārliecību, cik svarīgi izvēlēties domubiedrus, padomdevējus un draugus, un izjutu, ka politiskajā cīņā uzvaras iespējamas, apvienojot savu nemainīgo politisko pārliecību ar neatlaidīgu, mērķtiecīgu ikdienas darbu. Vēlāk, atsaucoties Ģ. Kristovska aicinājumam, iesaistījos “Pilsoniskās savienības” veidošanā, tomēr neturpināju tajā darboties, jo rūdītais redzējums lika man nojaust, ka tur sapulcējušies pārāk atšķirīgi cilvēki.

Minējāt, ka viens no tā laika politiskajiem jautājumiem bija divvalodība. Cik latviska jūsu vērtējumā tagad ir Ventspils?

Tolaik latviešu Ventspilī bija ap 35 %. Šobrīd Ventspils ir latviska savās noskaņās un dzīvesritmos, ar lietuvisku piesitienu tūrisma sezonā. Man prieks, ka šo latviskumu un par savu pilsētu lepno kurzemnieciskumu saglabā daudzi ventspilnieki. Tomēr kopumā Ventspils ir multikulturāla. Ventspilī labi sadzīvo gan dažādu nacionalitāšu, gan dažādu partiju pārstāvji, taču NA misija šeit ir aizstāvēt latvisko pašapziņu.

Kā vērtējat pilsētas ekonomisko attīstību?

Saimnieciskā ziņā Ventspils ir ļoti uzplaukusi. Daudzi jautājumi, kurus aizsākām risināt jau deviņdesmito gadu sākumā, tagad ir īstenoti un attīstīti. Aktīvi darbojas ostas uzņēmumi, kuros sakārtoti ekoloģiskie jautājumi, mazināta to bīstamība, ietekme uz apkārtējo vidi. Liela daļa no tā laika darbiniekiem joprojām strādā ostā un ir ekonomiski aktīvi. Attīstīts tūrisms, par ko deviņdesmito gadu sākumā vairākums iedzīvotāju un deputātu smīkņāja.

Šobrīd pat grūti to iztēloties, bet astoņdesmito gadu beigās Ventspilī ceļi bija neizbraucami, bieži juta amonjaka smaku gaisā un bija redzami nokaltuši koki. Cīņa par ceļu uzlabošanu bija viena no lietām, ar ko aktīvi aicināju kolēģus sākt, jo šeit taču tiek pārkrautas bīstamas kravas, esam viens no tranzīta centriem Latvijā. No sirds priecājos par katru novitāti pilsētā, aktīvi sekoju līdzi, kas notiek mūsu pilsētā, līdz ar to rodas idejas, kas vēl šeit būtu jādara, ko varētu darīt citādāk.

Kādi būtu turpmākie galvenie uzdevumi novada attīstīšanā?

Šobrīd vēlos lai pilsēta tiktu politiski pārvaldīta citādāk un t.s. “ēnas pār Ventspili” izzustu. Tomēr es sevi uzskatu par konstruktīvu opozicionāru, īpaši – saimnieciskos jautājumos. Domāju, ka dažu cilvēku bailes kaut ko uzsākt un darboties Ventspilī ir blefs – tie laiki ir beigušies un neviens šeit neizjūt negatīvi piederību citām partijām. Nacionālo apvienību izvēlējos, jo sirdī jūtos kā jaunietis. Mani trīs dēli ir Raivja Dzintara vienaudži un esmu šeit, jo tikai Nacionālajā apvienībā dzīvo Atmodas gars!

Kā norit dzīve NA Ventspils novada nodaļā?

Savulaik uzmeklēju Ventspils nodaļas vadītāju Māri Ganusu, kurš šeit jau vairākus gadus bija ilgstoši darbojies un vadīja Ventspils nodaļu. Atgriežoties Ventspilī uzreiz iesaistījos NA Ventspils nodaļas darbā.

Mani par NA Ventspils novada nodaļas vadītāju ievēlēja 2014. gada janvārī. Mūsu komandas spēks ir pieredze un erudīcija, radošums un tālredzīgums, kā arī tas, ka komandā ir dažādu nozaru vadītāji, sava darba, dzīves un Latvijas patrioti. Manā nodaļas vadīšanas laikā nodaļai ir pievienojušies vairāk kā 10 biedru, arī jaunieši. Mēs esam ļoti demokrātiska nodaļa un grupā varam izrunāt visu, ir mums arī savas “prāta vētras” – kā nu bez tām. Nu jau tradicionāli mums notiek vairāki vienojoši nodaļas pasākumi: ikgadējās kopīgās pavasara talkas Ventspils novadā – Liepenē, Jūrkalnē. Kopīgi piedalāmies arī pilsētas organizētajos pasākumos. Esam vienojušies, ka mūsu nodaļai šobdrīd viena no prioritātēm ir iekļūšana Ventspils pilsētas domē, lai pilsētas vadības gaiteņos tiktu pārstāvēts un uzklausīts arī mūsu – NA – viedoklis. Šobrīd Ventspils novada domē mums ir divi pārstāvji no NA: Gaidis Bože un Andis Zariņš.

Samērā regulāri mums notiek arī nodaļas biedru tikšanās ar valdības ministriem, kuri pārstāv NA, tad uzdodam viņiem sasāpējušus jautājumus, kā arī paužam savu redzējumu par iespējamiem risinājumiem. Vēlamies, lai šādas tikšanās notiktu vēl biežāk, šajās reizēs vēlamies iesaistīt arī vairāk ventspilnieku. Uzskatu, ka tādās tikšanās mēs esam tuvāk saviem ievēlētajiem cilvēkiem Saeimā un valdībā, ministri un deputāti tad dzird arī tautas, pilsētas pārstāvju redzējumu.

 Vai ārpus nodaļas Jums ir vēl citi politiskie domubiedri?

Laiku pa laikam tiekos ar tuvākajiem domubiedriem Ulbrokā, kur dzīvoju iepriekš: Aigaru Lūsi, Aldi Grundi un Dzintaru Saliņu. Tomēr mana tuvākā domubiedre ir sieva Anželika, kura arī jau gadu ir Nacionālās apvienības biedre. Viņai ir liela iepriekšējā darba pieredze pašvaldības struktūrvienības vadītājas darbā, pazīstama sociālā sfēra, jo viņas ikdienas darbs ir psihoterapeites privātprakse. Kopā audzinām 4 mazbērnus – 2 puikas un 2 meitenes. Uhh, ir ko turēt!

Ko Jūs vēlētos pateikt Nacionālās apvienības deputātiem un ministriem?

Ar NA grupas biedriem runājām, ka apvienībai, īpaši mūsu ministriem vajadzēja būt vēl aktīvākiem un iestāties pret nelegālo imigrantu iepludināšanu Latvijā, jo prognozējams, ka sekas būs neatgriezeniskas. Pēdējie notikumi Parīzē vēl vairāk nostiprina mūsos šo apziņu.


Bruno2 Bruno

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.