logo

NA viedoklis par aktuālo – 2016.gada budžets, pamatnostādnes imigrācijas krīzes risināšanai

09.10.2015 Rihards Kols Saeimā

Foto: Saeimas Kanceleja Foto: Saeimas Kanceleja

Šodien skatījām vairākus ļoti būtiskus jautājumus. No NA puses vēlos īpaši izcelt šodienas balsojumu par budžeta projekta vērtēšanas nodošanu Saeimas komisijām, grozījumus Krimināllikumā, kā arī risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai skatīšanu.

Viens no šodienas svarīgajiem jautājumiem bija balsojums par budžeta projektu. No NA puses vēlos izcelt grozījumus likumā par Iedzīvotāja ienākuma nodokli – mēs no savas puses darīsim visu, lai starp lasījumiem panāktu, ka papildus neapliekamā minimuma palielināšanai par 10 eiro, līdztekus, kas būtu fiskāli līdzvērtīgs palielinājums – 25 eiro par katru apgādībā esošu bērnu, lai tādā veidā sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tāpat esam rosinājuši grozīt azartspēļu nodokļa likumu – uzskatām ka visbūtiskāk ir celt nodokli tieši spēļu automātu un galdu ekspluatācijai, kas ienestu budžetā ievērojamus papildus līdzekļus. Tāpat uzskatām, ka arī akcīzes nodokli būtu iespējams palielināt vēl vairāk. Visi šie pasākumi dotu iespēju iegūt pietiekošus līdzekļus budžetā, lai nodrošinātu līdz šim valdības neatbalstītu NA iniciatīvu – brīvpusdienu nodrošināšanu 5. klašu skolēniem visā valstī, kam nepieciešami 2,2 miljoni eiro.

Risinot bērnudārza pieejamības turpmāku nodrošinājumu šodien komisijai tika nodots Nacionālās apvienības iniciētais Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātu un citu kolēģu iesniegtais Likumprojekts grozījumi Izglītības likumā, kas tapis sadarbībā ar VARAM ministriju. Izmaiņu mērķis – atbalsta programmas turpināšanās arī ar 2016. gada 1. janvāri, kas kopš 2013. gada septembra tika realizēta valstij kopā ar pašvaldību, nodrošinot līdzfinansējumu bērniem par privāto pirmskolas izglītības pakalpojumu 228 eiro Rīgā, Pierīgā un 185 eiro ārpus Rīgas reģiona. Likumprojektā ietvertie nosacījumi:

– lai nodrošinātu objektīvu un pilnīgu izmaksu aprēķinu Ministru kabinets noteiks pašvaldībām saistošu metodiku ar prasībām kādi izdevumi tajā iekļaujami;

– gadījumā ja pašvaldība nevar piedāvāt vietu savā bērnudārzā vecākiem būtu iespējas izvēlēties starp pirmsskolas izglītības iestādi vai sertificēto aukli vai individuālo pedagogu. Kā arī, MK noteikumos paredzot, ka izvēloties aukli izmaksas tiek kompensētas mazākā apmērā.

– ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā un bērns uzsācis apmācības privātā pirmsskolas izglītības iestādē, pašvaldības atbalsts tiek saglabāts, arī tad ja vēlāk tiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Mērķis ir likumu pieņemt gala lasījumā līdz 2015.gada 18.novembra valsts svētkiem.

Šodien arī skatīti grozījumi Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par cilvēku kontrabandu. Uzskatām, ka šī ir apsveicama iniciatīva, jo īpaši ņemot vērā sarežģīto situāciju, kas Eiropā izveidojusies migrantu krīzes rezultātā un notiekošo uz Latvijas robežas, uz kuras katru nedēļu tiek pārtvertas nelegālo imigrantu grupas – šo noziegumu organizatoriem jāsaņem atbilstošs un nopietns sods. Palielināta soda klātesamība var mazināt konkrētu indivīdu vēlmi iesaistīties šāda veida nelegālās aktivitātēs.

Būtiski virzījies uz priekšu ir arī Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanas likumprojekts. Jaunais likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi. Šis risinājums būtiski atvieglos izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos, kas līdz šim ir bijis ļoti sarežģīti vai pat neiespējami, un šī problēma skārusi aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju!

Noslēgumā vēlētos izcelt NA izstrādātās pamatnostādnes imigrācijas krīzes risināšanai. Mēs uzskatām, ka Latvijai IR jāpiedalās patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, taču vienlaikus jānoraida pasākumi, kas nav ilgtspējīgi, nav demokrātiski un/vai neatbilst Latvijas valsts interesēm. Ņemot vērā Eiropas Komisijas haotisko darbību patvēruma meklētāju jautājumā, Latvijai ir jāmeklē kopējs risinājums Eiropas Savienības mērogā, vienlaikus aizstāvot savas intereses – tieši tāpat, kā to dara citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Aicinām arī nepieļaut sociālo spriedzi, maksājot patvēruma meklētājiem lielākus pabalstus nekā vietējiem pabalstu saņēmējiem. Šādā veidā tiktu novērsta vismaz daļa sabiedrības pretestības un netiktu veidotas atsevišķas sabiedrības “klases”, teju Orveliski ļaujot vieniem iedzīvotājiem būt vienlīdzīgākiem nekā citiem.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.