logo

NA viedoklis par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem un Latvijas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

26.09.2019 Saeimā

Nacion

Nacionālās apvienības frakcijas viedoklis par diviem jautājumiem, kas šodien raisīja gana spraigas debates no Nacionālās apvienības skatupunkta.

Pirmais bija par Latvijas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Jāsaka godīgi – esam vīlušies, ka tik pašsaprotami atbalstāmu un Latvijas interesēm un vērtībām atbilstošu lēmuma projektu šai Saeimai ne vien trūkst pārliecības pieņemt, bet pat trūkst dūšas skatīt jau otro Saeimas sēdi pēc kārtas.

Skatījām jautājumu, kas saistīts ar to, ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja jūnijā atjaunoja Krievijas balsstiesības, kas tika apturētas 2014. gadā, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju – par spīti tam, ka piecu gadu laikā neredzam progresu nedz Parlamentārās asamblejas rezolūciju izpildē, nedz arī Minskas vienošanās izpildē.

Latvijas delegācija kopā ar citām līdzīgi domājošajām valstīm uzreiz pēc šī balsojuma demonstrēja, ka lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības ir mums nepieņemams. Pēc dažām dienām sākas jaunais EPPA sasaukums, un lēmuma projekts, par kuru jau otro nedēļu nevaram saņemties nobalsot, paredz lēmumu Latvijas delegācijai nepiedalīties EPPA plenārsēdēs līdz 2019.gada sesijas beigām vai līdz brīdim, kad EPPA darba kārtībā nonāks noteikumu un procedūru projekts, kas nosaka, kā Eiropas Padome var vērsties pret dalībvalstīm, kas ar savām darbībām nonāk pretrunā ar Padomes statūtiem un pamatprincipiem. Ar šo lēmumu mēs arī aicinātu EPPA apliecināt, ka, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem un procedūrām, līdz šim pieņemtās rezolūcijas ir un būs Krievijai saistošas.

Pagājušās nedēļas sēdē, debatējot “pret” šī lēmuma projekta skatīšanu un vajadzību, Latvijas EPPA delegācijas vadītāja apgalvoja, un es citēju: “Mēs kā Latvija saprotam, ka visupirms ir jāsolidarizējas ar Ukrainu. Ja Ukraina lems nebraukt, mēs kā delegācija arī nebraucam.” Jau pagājušajā nedēļā bija zināms, ka Ukraina nebrauks. Pēc stīvēšanās un juridiskas akrobātikas par to, kura ir “īstā” delegācija un tamlīdzīgi, tagad zinām, ka pat vecā Ukrainas delegācija nebrauks – lai gan mēģinājumi izlocīties no savām apņemšanām ar tehniskām detaļām, manuprāt, nav Latvijas cienīgi. Ukrainas delegācijas vadītāja ir oficiāli uzrunājusi delegāciju vadītājus, tostarp arī mūs, lūdzot solidarizēties ar Ukrainu un nebraukt uz rudens sesiju.

Bet tomēr – Latvijas delegācijas komandējumi pieteikti, un pēdējā preses relīzē par EPPA redzam, ka tomēr delegācija brauks.

Bet, pat par spīti tam, ka jaunā EPPA sesija sākas jau pirmdien, mēs tomēr virzām lēmuma projektu uz apstiprināšanu nākamnedēļ, lai mēs tomēr varētu parādīt to “dzelteno kartīti” EPPA, lai nekāptu uz veciem grābekļiem un neļautu normalizēt nepieņemamo. Neaizmirsīsim savu vēsturisko pieredzi, kas ir pierādījusi aksiomu: mazajām valstīm starptautisko tiesību principu ievērošana ir dzīvības un nāves jautājums.

Un par otro jautājumu – automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.

Ko likums nosaka pašlaik? Ja bērns piedzimis vecākiem un viens no viņiem ir Latvijas pilsonis, tad vecāki, reģistrējot bērnu, var izvēlēties viņam Latvijas pilsonību vai arī bērns ir nepilsonis. Ja abi vecāki ir nepilsoņi, tad arī bērns automātiski kļūst par nepilsoni. Bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa likumprojekts paredz, ka Latvijā dzimuši bērni par tās pilsoņiem kļūst automātiski, neatkarīgi no tā, vai kāds no vecākiem ir, vai nav pilsonis, turklāt vecākiem, bērnu reģistrējot, nav jāsaka, ka viņi bērnam grib Latvijas pilsonību.

Racionāli pārdomājot nepilsoņu problemātiku, pirmajā brīdī varētu šķist, ka likumprojekta atbalstītājiem ir taisnība. Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atgūšanas ir dīvaini, ka mūsu valstī vēl joprojām dzimst bērni bez noteiktas pilsonības. Kāpēc gan nenākt viņiem pretī un nepiešķirt Latvijas pilsonību jau piedzimstot? Tomēr, iedziļinoties jautājumā, nopietnāk nākas secināt, ka bažas joprojām ir pamatotas.

Jāatgādina, ka nepilsoņu bērni Latvijas pilsonību var iegūt jau kopš 2013. gada, ja kāds no vecākiem, reģistrējot bērna piedzimšanu Dzimtsarakstu nodaļā, pauž šādu vēlmi kaut vai mutiski. Līdz ar to bērnu skaits, kam nav Latvijas pilsonības, pēdējos gados ir krietni sarucis. Kopumā nepilsoņu skaits Latvijā nepieaug, jo tikai viens no desmit nepilsoņu ģimenēs dzimušiem mazuļiem netiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis. Tas nozīmē, ka vecāku, kas savam bērnam Latvijas pilsonību nevēlas, kļūst arvien mazāk. Turklāt ikvienam Latvijā dzimušam jaunietim, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir tiesības pašam izvēlēties pilsonību, pat ja viņa vecāki savulaik to nav izdarījuši vai reģistrējuši bērnu citas valsts pilsonībā.

Vainot Latvijas valsti tajā, ka nepilsoņu skaita samazināšanās nav pietiekami ātra, nekādi nevar. Naturalizācijas durvis ir atvērtas visiem, taču daudzi Latvijas pilsonību nemaz nevēlas.

Tam ir dažādi iemesli – brīva iespēja ceļot uz Krieviju un  vienlaikus arī uz Eiropas Savienības valstīm, nespēja vai principiāla nevēlēšanās nokārtot naturalizācijas eksāmenu, citi iemesli. Saviem bērniem pilsonību gan lielākā daļa no nepilsoņiem vēlas iegūt. Pēdējos gados jaundzimušo skaits, kam vecāki izvēlas nepilsoņa statusu, ir vien 30 – 50 bērni gadā. Statistika rāda, ka visbiežāk reģistrēt bērnu kā nepilsoni izvēlas gadījumos, kad viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis.

Tomēr ir arī vecāki, kas savam jaundzimušajam bērnam, pat neskatoties uz to, ka pilsonības iegūšana ir vienkāršota līdz minimumam, Latvijas pilsonību neizvēlas vai vēl sliktāk – izvēlas Krievijas pilsonību. Kāda ir šo cilvēku motivācija?

Protams, tie var būt jau minētie objektīvie iemesli, piemēram, bezvīzu ceļošanas iespēja uz Krieviju, taču ļoti bieži šai iedzīvotāju kategorijai iemesli atteikties no Latvijas pilsonības ir gluži subjektīvi – lielkrievu šovinisms, impēriska izpratne par vēsturi vai negatīva attieksme pret Latvijas valsti. Ir jāsaprot, ka bērni šādās ģimenēs tiks audzināti līdzīgā ideoloģiskā gaisotnē, un krievu skolu programma, kurai šajā ziņā ir milzum daudz problēmu, neko mainīt nespēs. Būtu naivi cerēt, ka mums visiem labi zināmo radikāli noskaņoto pret Latvijas valsti vērsto personāžu, Latvijas valsts nīdēju bērni izaugs par krietniem Latvijas patriotiem. Uzspiest Latvijai naidīgi noskaņotu ģimeņu atvasēm šīs valsts pilsonību, zinot, ka viņi to izmantos pretēji mūsu zemes interesēm, būtu nepiedodama muļķība.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.