logo

Nacionālā apvienība aicina apturēt Stūra mājas izsoles procesu un piešķirt ēkai vēsturiska notikuma vietas statusu

20.11.2020 Laima Melkina

Nacionālā apvienība vērsusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē ar priekšlikumu apturēt Stūra mājas izsoli un visai ēkai piešķirt īpašu statusu. Partijas ieskatā būtu jāturpina ēkas izpēte un jāvērtē nama turpmākās izmantošanas un uzturēšanas iespējas.

“Stūra māja ir baiss Latvijas okupācijas liecinieks. Šajā vēsturiskajā ēkā pratināti, spīdzināti un nogalināti cilvēki, un daudzi mūsu līdzcilvēki šos laikus joprojām atceras. Šādus notikumus nekas nevar izdzēst. Ēkai jau ilgstoši nav izdevies atrast jaunu īpašnieku. Ja ēkas izsoles sākuma cena pārsniedza 4 miljonus, tad tagad to jau piedāvā par 2,8 miljoniem eiro. Stūra mājas pārdošana, mūsuprāt, nav pieļaujama. Uzskatām, ka izsoles process būtu jāaptur un jādiskutē par nama turpmāko izmantošanu un uzturēšanu,” uzsver Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs.

Daļai ēkas jau šobrīd piešķirts valsts nozīmes vēstures notikuma “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – “Stūra māja”” statuss. Turpinoties ēkas izpētei, atklājas aizvien jaunas vēstures liecības – oktobrī medijos izskanēja ziņa par patronu čaulīšu atrašanu kanalizācijas sistēmā, taču atradumu vieta neatrodas aizsargājamajā ēkas daļā. Tāpat šobrīd notiek Okupācijas muzeja rosināta Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra veikta izpēte, un gaidāms, ka tā nesīs jaunus atklājumus. Valsts interesēs būtu šo ēku turpināt pētīt, tādēļ Nacionālā apvienība vērsusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē ar priekšlikumu piešķirt vēsturiska notikuma vietas statusu visai ēkai.

Dzintars iezīmē, ka Kultūras ministrijai dots uzdevums uzņemties vidutāja lomu pārrunās par Stūra mājas turpmāko izmantošanu. Viņš cer uz pārējo politisko partiju izpratni un atsaucību diskusijā par nama nākotni, jo Stūra māja, tās vēsture un atpazīstamība ir izceļama starp daudziem citiem valsts īpašumiem.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 61 ir valsts aizsardzībā esošs kultūras un arhitektūras piemineklis. Tas ir izcils 20. gadsimta otrās puses vēstures liecinieks ar ļoti augstu saglabātā autentiskuma pakāpi, kas to padara par unikālu objektu gan Latvijas, gan visas Austrumeiropas mērogā. Ēka kļuva plaši pazīstama un pieejama sabiedrībai kopš 2014. gada, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Kopš tā laika daļu pirmā stāva un pagraba telpas aprūpē Latvijas Okupācijas muzejs, un ekspozīcija piesaista lielu Latvijas un ārvalstu tūristu interesi.

 

Foto – Uldis Bārdiņš

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.