logo

Nacionālā apvienība aicinās lemt par Latvijas darbības apturēšanu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (2)

26.06.2019 Eiropas Parlamentā

Reaģējot uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) lēmumu atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā, Nacionālā apvienība aicinās Saeimu lemt par Latvijas darbības apturēšanu EPPA līdz Krievijas balsstiesību apturēšanai vai brīdim, kad Krievija atgriezīsies pie starptautisko tiesību un EPPA veidojošo principu ievērošanas. Paredzēts, ka lēmuma projekts par Latvijas darbības apturēšanu EPPA tiks virzīts tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Lēmuma projekts virzīts ar mērķi stingri paust Latvijas nostāju, uzsverot EPPA lēmuma negatīvo ietekmi uz pašas EPPA autoritāti un starptautisko tiesību un principu nozīmi starptautiskajā politikā. Solidarizējoties ar Ukrainu, kas jau tuvākajā laikā apturēs savu darbību EPPA, lēmuma projektā apturēt savu darbību tiks aicinātas arī pārējās valstis, kas EPPA balsojumā balsoja pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu – Igaunija, Lietuva, Gruzija, Polija, Zviedrija un Lielbritānija.

Lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības par spīti tam, ka nekas nav mainījies saistībā ar pamatojumu, kādēļ šīs balsstiesības tika apturētas – Krimas aneksiju – ir cinisks solis no EPPA puses, kas diskreditē līdz šim piekopto politiku pret Krieviju un principus, kas ir EPPA pamatā. Izvēloties merkantilus ieguvumus – Krievijas iemaksas EPPA – un leģitimizējot tā saukto “kaviāra politiku”, EPPA ar savu lēmumu parāda, ka starptautisko tiesību ievērošana tai vairs nav pirmajā vietā. Faktiski tiek pausts, ka Krievija var turpināt pārkāpt cilvēktiesības, pārkāpt starptautiskās tiesības, pārkāpt un ignorēt pašas EPPA rezolūcijas un noteikumus un izvērst agresīvu ārpolitiku bez jebkādām sekām. Īpaši pārsteidzošs šāds balsojums ir no valstīm, kuras pašas ir cietušas no Krievijas agresijas – piemēram, Nīderlande, kas pirms pāris dienām nosauca par MH17 notriekšanu atbildīgās personas, t.sk. Krievijas amatpersonas,” uzsver Saeimas deputāts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Lēmuma projektā tiks uzsvērts, ka EPPA jāatgriežas pie tiem principiem, kuri kalpoja par pamatu lēmumam apturēt Krievijas balsstiesības un uzskaitīta virkne Krievijas Federācijas pārkāpumu, kas kalpo par pamatu balsstiesību apturēšanai.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lēmums neattiecas tikai uz pašu EPPA – tas vienlaikus ir arī signāls, ka Krievija tiek iedrošināta kļūt arvien autoritārākai un ieņemt arvien lielāku telpu uz Eiropas Savienības demokrātiju rēķina. EPPA lēmums diskreditē starptautiskās institūcijas kā tādas, un Latvijas lēmums izstāties liktu Eiropai apsvērt fundamentālu jautājumu – vai institūcijas, kas aizstāv vērtības, tajā skaitā cilvēktiesības, ir leģitīmākas tad, kad tur ir Krievija, bet nav virkne demokrātisku valstu, kas protestē pret to?” pauž Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).

Lēmuma projektā tiks pausts aicinājums “par” balsojušās valstis pārvērtēt savu lēmumu un neļaut šāda veida lēmumiem graut EPPA autoritāti, demonstrējot, ka biedra naudas iemaksas ir svarīgākas par tādiem principiem kā suverenitāte, tiesiskums un cilvēktiesības.

Informācijai:

Ieva Preimane

t. 25431047

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Andris Latvers 26.06.2019 17:23

    1. Tas ir populisms, lai NA neliktu par sevi aizmirst. 2. Vai tas nozīmē ka Latvijas pilsoņi vairs nevarētu vērsties ECT, lai sevi aizstāvētu?

    • Agris Purvins 26.06.2019 22:33

      Nedomāju, ka adekvāta un pareiza rīcība ir jāsauc par populismu. Nedomāju, ka partijai ir jāvairās pievērst sev uzmanību, lai netiktu aizmirsta. Kopš kura laika politiskajai partijai ir jācenšas, lai par to aizmirstu?! Ģenerālis Pēteris Radziņš rakstīja, ka vēsturē mainās formas, bet gars paliek. Nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai šajā EPPA balsojumā nesaskatītu Minhenes vienošanās garu. Toreiz atzina Vācijas dabiskās tiesības uz tai pieguļošo tai teritoriju. Tagad ar šo balsojumu tiek atzītas Krievijas tiesības uz tai pieguļošo teritoriju, kura tā vēlās iegūt. Ņemot vērā, ka arī Baltijas valstis ir “dabiskā Krievijas impērijas interešu zonā”, tad mums ir jārīkojas un ECT ir mazākais ļaunums, kas mums pēc šī var notikt. Man ir lielas aizdomas, ka šis EPPA balsojums ir kapu zvans NATO, kuras sastāvā ir D un A-Eiropas valstis, kas balsojot PAR ir skaidri pateikušas, ka konfliktu ar Krieviju tās nevēlas un centīsies no tā izvairīties nerēķinoties ne ar vērtībām, ne principiem. Tālākos attīstības scenārijus nav grūti iedomāties, ņemot vērā to, ka Krieviju vada persona, kurai PSRS sabrukums ir lielākā 20 gs. traģēdija un kura vēlās revanšu par Krievijas zaudējumu aukstajā karā.

      Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.