logo

Nacionālā apvienība bloķēs grozījumus Augstskolu likumā, kas paredzētu mazināt valsts valodas prasības

21.02.2017 Aiga Aizpuriete Saeimā

Par izglītību latviešu valodā
  • Nacionālā apvienība (NA), izmantojot koalīcijas Sadarbības līguma noteikumus, bloķēs Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātos grozījumus Augstskolu likumā.
  • Rektors ir valsts amatpersona, rektoram ir jāvada ne tikai akadēmiskais, bet arī saimnieciskais augstskolas personāls, jāpārstāv augstskola attiecībās ar valsts iestādēm, Ministru kabinetu, Saeimu, jāpiedalās Rektoru padomes sēdēs, jāparaksta finanšu dokumenti, kā arī jāveic citas funkcijas, kuru izpildei ir nepieciešamas valsts valodas zināšanas.
  • Tāpēc ir pamats jautājumam, kā bez valsts valodas zināšanām būs iespēja pilnvērtīgi pārstāvēt augstskolu un vai tiks pārkāpts Valsts valodas likums un sarunas notiks svešvalodā?

Nacionālā apvienība, balstoties uz koalīcijas Sadarbības līgumu, izmantos tiesības bloķēt izmaiņas Augstskolu likumā, kas samazinātu valsts valodas zināšanu prasības. Koalīcijas partijas 2016. gada 11. februārī ir parakstījušas vienošanos, ka tikai pēc koalīcijas partneru vienprātības principa var lemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, kā arī likumiem, kuri regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju. NA aicina šim lēmumam pievienoties arī pārējos partnerus.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver: “Nacionālā apvienība vienmēr ir sargājusi un sargās Satversmē noteikto, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda. Cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka politiķi nesāks valodas normu mīkstināšanas maratonu. Viss sākas ar it kā nelieliem jautājumiem, tāpēc jau šajā brīdī Nacionālā apvienība teiks „nē”.

Atgādinām, ka NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš jau iepriekš norādījis, ka nevar iedomāties gadījumu, ka augsta līmeņa speciālists no Latvijas kļūtu par augstskolas rektoru citā zemē, un viņam nebūtu jāapgūst attiecīgās valsts valoda.

“Valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī Izglītības iestādes vadītājam ir pašsaprotama un pamatota prasība, lai valsts funkcionētu atbilstoši likumdošanas garam un Satversmei,” norāda Gaidis Bērziņš.

Publiskajā telpā iepriekš izskanējusi informācija, ka Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka nepieciešams pārskatīt abu augstskolu darbību regulējošos likumus, lai risinātu jautājumus par Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru apstiprināšanu, kas varētu būt saistoši arī citām augstskolām.

Nacionālā apvienība Valdes sēdē nolēma šādu ierosinājumu neatbalstīt.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.