logo

Nacionālā apvienība: par Rīgas pašvaldības budžetu 2016. gadam

15.12.2015 Evija Vaikina Pašvaldībās

Š. g. 14. decembrī notika Rīgas domes Nacionālās apvienības (NA) frakcijas preses konference, kurā deputāti Dainis Locis, Ģirts Lapiņš un Andris Lācis izklāstīja savu redzējumu par paredzēto pašvaldības budžetu nākamajam gadam, kā arī iepazīstināja ar NA priekšlikumiem budžeta caurspīdīguma veidošanai.

Frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis, atklājot preses konferenci, uzsvēra, ka tikšanās ar žurnālistiem pirms budžeta pieņemšanas jau ir tradīcija, jo svarīgi runāt par šī darba aizkulisēm, kuras pozīcija lielākoties slēpj.

„Budžeta deficīts ir samazinājies, – tātad opozīcija tomēr ir sadzirdēta, lai gan kopumā sajūsmā neesam, jo mūsu apvienības ieteikumi lielākoties netiek ņemti vērā,” uzsvēra D. Locis.

Frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Lapiņš sniedza detalizētu ieskatu par Rīgas pašvaldības budžetu, demonstrējot sagatavotu prezentāciju, kurā uzskatāmi parādīja budžeta attīstību beidzamajos gados. Pašvaldības ieņēmumi no 2003. līdz 2008. gadam ir auguši, tad krīzes dēļ bijis kritums, bet tagad ieņēmumi atkal sāk pieaugt. „Esmu daudzviet runājis par budžeta deficītu, kas beidzamajos gados ir milzīgs – 2011., 2012., 2013. gadā izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, tas nozīmē, ka iztrūkums kaut kā ir jāaizpilda. Esošajai domes vadībai patīk manipulēt un runāt par aizņēmumiem, bet viņi nepieskata kreditorus. Kopējie kreditori, aizņēmumi, kas ir slogs budžetam, beidzamajos gados ir pieauguši, kā arī proporcija pret ieņēmumiem ir pieaugusi. Iepriekšējais Rīgas domes vadītājs Jānis Birks atstāja lielus uzkrājumus – 123,7 miljoni eiro, bet budžeta deficīta dēļ šie uzkrājumi tikai samazinās,” Ģ. Lapiņš pārliecinoši pierādīja pozīcijas neprasmi pārvaldīt finanšu līdzekļus. Viņš arī paskaidroja, kāpēc NA nevar atbalstīt topošo budžetu, jo

„domes vadība uzskata, ka visas norises Rīgas satiksmē ir komercnoslēpums, tikai pēc tam publiski kļūst zināmi skandāli”.

Pirms pāris gadiem tika izveidots nodibinājums „Rīga.lv”, lai izdotu pašslavinošu avīzi, nākamā gadā tam paredzēti 700 tūkstoši, par kuru paredzēto izlietošanu informācijas nav. Ģirts Lapiņš minēja vēl vairākus piemērus, kā domes vadība paredz tērēt naudu, to piesedzot ar starpniekorganizācijām.

Frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Lācis savā uzrunā sniedza NA skatījumu uz Rīgas domes kapitālsabiedrībām, kas ir būtisks pašvaldības darba apjoms. Šobrīd pašvaldībai ir 15 kapitālsabiedrības, uz kurām tiek novirzīti budžeta līdzekļi. No budžeta tiek finansēta gan Rīgas satiksme, gan Rīgas meži u. c. „Nav zināms, kā aiziet tie līdzekļi, kas tiek saņemti par sabiedriskā transporta biļešu sadārdzināšanu. Nezinām, kā tērēs Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) peļņu, jo tā var rasties tikai no veiksmīgas saimniekošanas, lai gan RNP būtība ir nevis pelnīt, bet sniegt pakalpojumus. Viss ir noslepenots. Rīgas domes vadība nekaunīgi izmanto likumā paredzēto niansi, ka par kapitālsabiedrību darbību ir atbildīgs tikai Rīgas mērs kā kapitāldaļu turētājs, un tas liek aizdomāties, kā pašvaldības līdzekļi tiek tērēti,” informēja A. Lācis.

„Zaudējumi, kas radušies kapitālsabiedrībās, nevienā komitejā netiek izskatīti, un to ir veselai virknei kapitālsabiedrību. Tas viss neveicina to, lai mēs atbalstītu budžetu, jo arī uz mūsu jautājumiem netiek sniegtas atbildes.”

Frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis uzsvēra, ka NA centusies lietot dažādas taktikas, lai ietekmētu norises domē, – sarunas ar valdošo koalīcijas frakcijām, atsevišķiem deputātiem, priekšlikumu iesniegšana komitejās. Atbildes parasti vienādas – priekšlikumi labi, bet nevaram atbalstīt. Rītdienas domes sēdei NA frakcija sagatavojusi 11 priekšlikumus, piemēram, finansējums izglītības iestādēs strādājošo veselības apdrošināšanai, papildu atalgojums sporta pedagogiem un treneriem, speciālista vides pieejamības jautājumos atalgojums Rīgas pilsētas būvvaldē u. c.

Noslēgumā Dainis Locis izteica cerību, ka Saeima atbalstīs grozījumus likumā par pašvaldībām, kur iestrādāti panti par to, ka revīzijas komisija Rīgas domē ir obligāta, kā arī ka šajā komisijā no valsts puses piedalītos iekšējā audita pārstāvis, kas būtu neatkarīgs skats uz budžetu, finansējumu un caurspīdīgumu. Šo priekšlikumu atbalsta Valsts kontrole un Finanšu ministrija. „Kad šī komisija sāks strādāt, būs reāli ieguvumi, jo tai būs pieeja kapitālsabiedrībām un tiks atslepenotas tās lietas, par kurām šodien detalizēti runājām,” preses konferenci cerīgi noslēdza D. Locis.

Evija Vaikina tālr. 67105426

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.