logo

Nacionālās apvienības nostādnes lauksaimniecībā (8)

26.09.2014 Aivars Okmanis, Andris Pastars, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Juris Cīrulis Latvijā

Virsuzdevums – apdzīvota Latvija, pārtikušas un labi nodrošinātas ģimenes Latvijas laukos! Plašs mazo (līdz 50ha), vidējo (līdz 250ha) zemnieku saimniecību loks, samērīgi novadā, pagastā pret lielajām z/s – līdz 500 ha un megasaimniecībām, holdingi – virs 1000 ha, līdz 2000 ha.

Mērķis apturēt cilvēkresursu aizplūšanu no Latvijas laukiem, atgriešanos laukos un veicināt kvalificēta darbaspēka pieejamību Latvijas laukos. Jauno zemnieku un diasporas “rezervētā” dzīvā spēka atgriešana Latvijas tautsaimniecībā caur veicinošu politiku (zemes fonds, nodokļu politika, infrastrukturāli – sociāli labvēlīgs klimats, piem., zemes fonda piešķiršana 50ha zeme, labvēlīgi aizdevumi).

Latvijas lauksaimnieki kā stratēģiski svarīgākā valsts resursa – zemes – apsaimniekotāji un pārtikas ražotāji gan iekšzemes (pašpietiekamības), gan eksporta nodrošināšanai, īpaši atbalstot kvalitatīvu produktu audzēšanu un gala produkcijas ražošanu.

Mērķa sasniegšanai NA iestājas par:

1.Lauksaimniecības zeme var piederēt tikai privātpersonām LR un ES pilsoņiem, kuru deklarētā dzīvesvieta vismaz trīs gadus ir bijusi Latvijā. Veidojot kapitālsabiedrību (SIA, Z/S, A/S) zemes īpašnieki savu īpašumu – lauksaimniecības zemi iegulda uzņēmuma kapitālā, tādējādi nodrošinot, ka Latvijas lauksaimniecības zeme tiek saglabāta Latvijas valsts un tās pilsoņu īpašumā, vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās;

2.Lauksaimniecības zemes ierobežojums vienai privātpersonai – 500ha. Ar nodokļu politiku panākt, ka esošo lielo zemju īpašnieku – ārzemju kompāniju īpašumā esošā zeme tiek pārdalīta latv.zemniekiem.

3.Šobrīd no 2 miljoni ha lauksaimniecības zemes aptuveni 300 000 ha netiek izmantoti lauksaimniecībā un tiek aizlaisti atmatā, par tiem netiek aprēķināti arī platībmaksājumi. Lai veicinātu šo zemju atgriešanu lauksaimnieciskai apstrādei, ražošanai nodrošināsim ar nacionālo subsīdiju (platībmaksājumu) tādā pat apjomā kā ES maksājums par esošo lauksaimniecības zemi. Jaunatgūto lauksaimniecības zemi varēs saņemt tikai mazās un vidējās zemnieku saimniecības – jauno zemnieku potenciāla izmantošana.

4.Tiešmaksājumus pārdalīt tā, lai faktiski ražojošie lauksaimnieki (arī savām vajadzībām, pašpatēriņam ražojošie – mājražotāji, tradicionālā dzīvesveida uzturētāji – ar deklarāciju apliecina, kas uz konkrētiem ha izaudzēts) saņemtu atbilstošu atbalstu, bet tiem, kas tikai apkopj lauku, platībmaksājuma lielums būtu vai nu minimāls, vai vispār nebūtu (izskaust „dīvānzemniekus”).

5.Valsts zemes fonda pilnvērtīga darbība ar 2015. gada 1.jūliju, lai katram, kurš vēlas uzsākt saimniekošanu laukos, vai paplašināt saimniecību līdz 500 ha būtu iespējas to vienkāršoti un uz izdevīgiem finanšu nosacījumiem paveikt – kredītresursu pieejamību lauksaimniekiem ar zemām procentu likmēm ilgtermiņa ieguldījumiem, tajā skaitā zemes iegādei, būvniecībai un apgrozāmajiem līdzekļiem;

6. Īpaši atbalstāms ir pret tirgus svārstībām nodrošinātas (diversificējošas) saimniecības (vairākas nozares, mājražošana, energoekonomika) pašpietiekamības nodrošināšanai(energoresursu izmantošana, šķeldošana…).

7.No valsts budžeta lauksaimniecības produkcijas konkurētspējai nodrošināt papildus dotācijas ražojošiem lauksaimniekiem par zemes platībām tādā apjomā kāds bija 2012.gadā (+~50-75milj.eiro). ZM veikt aprēķinus ar kādiem atbalsta nosacījumiem Latvijas lauksaimnieki būtu konkurētspējīgāki pret veco ES valstu lauksaimniekiem.

8.Latvijas dārzeņu audzētājiem, lauksaimniecības kultūrās, kuru audzēšana rada papildus darba vietas (piem.īpaši audzējot siltumnīcās) nodrošināt papildus nacionālās subsīdijas.

9.Bezakcīzes degvielas daudzuma palielināšana atkarībā no lauksaimniecības veida (piem., graudiem tie paši 100l/ha, lopkopībai 120l/ha, dārzeņiem koef.200l/ha)

10.Lauku apvidos faktiski darbaspējīgiem cilvēkiem jebkādi pabalsti un bezdarbnieku pabalstu programmas (100latnieki) tiek nodrošināti tikai tad, kad, apzinot tuvākās z/s (20 km apkārtnē), tās ir apliecinājušas, ka nav nepieciešams papildus darbaspēks.

11.veicināt reģionālo attīstību Latvijas laukos ar nodokļu politikas, administratīvā sloga samazināšanas un atbalsta instrumentu palīdzību, lai līdztekus tradicionālajām nodarbēm motivētu iedzīvotājus iesaistīties meža resursu un zemes dzīļu izmantošanā, mājražošanā, dažādu pakalpojumu, e-darba un lauku kultūrvides tūrisma jomā;

12. Latvijā saražotās lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas un saimniekošanas mēroga palielināšanai sekmēt lauksaimniecības kooperācijas tālāku attīstību;

13. Lai nodrošinātu lauksaimnieciskās ražošanas un lauku attīstību, izmantosim likumdošanā atļautus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus (Zaļais iepirkums), īpaši tādus, kuri vērsti uz atsevišķu tirdzniecības tīklu dominējošā stāvokļa ierobežošanu valstī; Radot tādus apstākļus lielveikalu tīkliem, lai tie būtu spiesti īpašu pretimnākšanu izrādīt latviešu lauksaimniekiem. Īpaši atbalstot mazos specializētos lauksaimniecības veikalus, izbraukuma tirdzniecību.

14. Lauku vides vitalizācijai – lielveikaliem obligāts nosacījums ka uz konkrētu lielveikala platību jānodrošina šī tīkla veikala platība mazapdzīvotā teritorijā ar identiskām produktu, preču cenām. Lauku veikalu tīklu veidotājiem, lai nodrošinātu preču cenas atbilstoši pirktsspējai izveidot atbalsta mehānismus loģistikas izdevumu segšanai.

15.Atbalsts Latvijas lauksaimnieku produkcijas tiešajām piegādēm – alternatīva samazinātajam PVN pārtikai, lai sasniegtu galvenos mērķus – atbalsts pašu ražotājiem un atbalsts mazāk nodrošinātai cilvēku grupai.

16. izveidot atbalsta mehānismus primārās lauksaimniecības produkcijas pārstrādei – veicinot vertikālās integrācijas pasākumus lauku apvidos, kā jaunu uzņēmēju rašanos un pievienotās vērtības no lauksaimniecības produkcijas vairošanu (graudi – milti – ceptuve, graudi – spirts – degviela, graudi – spirts – monopolprece, piens – sieri, piens – sausais piens). Šeit ideāls piemērs Latvijas piena jaunais produkts – „sausais krējums” – pašu jaunradīta eksporta prece uz arābu valstīm.

17.uzlabot lauksaimniecības un profesionālās izglītības sistēmu valstī, ar mērķi nodrošināt labākas izglītības iegūšanas iespējas jauniešiem dažādos Latvijas reģionos un izveidot vienotu integrētu apmācības sistēmu sākot no vidējās speciālās izglītības, līdz augstākajaii izglītībai.

17.1. Lai uzlabotu profesionālo apmācību nepieciešams veidot atbalsta programmu uzņēmējiem, kuri saņemtu atbalstu par katru apmācāmo studentu, kas iziet praksi un pilnveido praktiskās zināšanas konkrētajā uzņēmumā. Tas atvieglotu profesionālo vidusskolu skolēniem, augstskolu studentiem tikt savā izvēlētajā prakses vietā, kā arī tas motivētu prakses vietu vadītājus apmācīt jaunos speciālistus.

18.atbalstīt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā, kas ļaus nodrošināt gan labāku valsts energoapgādi, energoneatkarību, gan arī veicinās jaunu darba vietu rašanos un vietējās uzņēmējdarbības attīstību Latvijas laukos;

19.Lauku atbalsta dienestā, PVD un VID panākt pakalpojuma loka paplašināšanu uz konsultāciju nodrošināšanu un atbalstu, lai maksimāli tiktu izmantotas programmas un krietnu daba cilvēku spējas un radošais potenciāls – lauku cilvēkam jāļauj darīt tas, kas tam vislabāk izdodas, ierēdņiem jāparūpējas, lai dokumenti ir kārtībā un ES nauda nonāk krietnu zemnieku atbalstam. Ierēdņus, kas neapzinās savu virsuzdevumu – meklēt iespējas, KĀ visādā veidā sniegt atbalstu zemniekiem – nomainīt pret tādiem, kuri paši strādā  laukos un zina zemnieku darba pusi.

20.lauku tūrisma attīstība.

21.Pilsētas skolu jaunatnes iesaiste – veicinot skolēnu un studentu strādāšanas iespējas labās lauksaimniecībās. Atbalstīt NVO, kas nodarbojas ar lauku dzīvesveida popularizēšanu, neformālās izglītības izplatīšanu.

22.ES finansējuma ieguldījums nodrošinot augstvērtīgu infrastruktūru lauku vides attīstībai un jaunu ģimeņu atgriešanos – labu ceļu nodrošināšana un visur pieejams ātrs internets.

23.EM un ĀM uzdevumi – rūpēties par jauniem tirgiem Latvijas pārtikas produktiem un produkcijai no tiem (sausais piens, gaļas izstrādajumi u.c)

 

Eiropā:

Panākt, ka ES kopējā lauksaimniecības politika ne vēlāk kā pēc 2020. gada pāriet uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, kas nodrošina godīgu konkurenci starp Eiropas lauksaimniekiem un novērš diskrimināciju pret jauno dalībvalstu pārstāvjiem.

 

Foto: Edvards Ratnieks

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Jānis Derums 01.10.2014 09:39

    Diemžēl, atkal jāizsakās neatbilstoši tematam, jo mājas lapa uz aktualitatēm reaģē ļoti lēni. Vismaz priekšvēlēšanu laikā vajadzēja rīkoties operatīvāk! Esmu gandarīts par Raivja uzstāšanos vakar TV diskusijās. Vienreiz skaidri un gaiši Raivis atbalstīja progresīvo ienākuma nodokli. Vienīgi, vai nav par vēlu šo nostāju akcentēt?! NA preses izdevumos, reklāmas materiālos neesmu pamanījis atbilstošu atbalstu progresīvam ienākuma nodoklim, bet tur vajadzēja materiālu ar lielu(uzkrītošu) virsrakstu, salīdzināt, nosaukt valstis kurās tas veiksmīgi darbojas. Nezinu, bet neesmu pārliecināts, vai NA teltīs , uzrunājot potenciālos vēlētājus, NA pārstāvji skaidro vēlētājiem- mēs esam vienīgie, kuri atbalsta progresīvo ienākuma nodokli?!

    • Mairita Bluma 01.10.2014 14:01

      Un nav neviena vārda par bio lauksaimniecību- nu ja, kapēc, lai Cīrulis par šiem "nīkuļiem" atcerētos.... :)

      • Hipo_LV 30.09.2014 02:08

        Es domāju, ka Latvijai būtu jāstrādā pie tā lai pārsvarā laukos būtu ģimenes saimniecības līdz 100 ha. Šāda sadrumstalotība būtu mazāk interesanta ārvalstu investoriem/zemes izpircējiem, kā arī mazās saimniecības, manuprāt, ir mazāk uzņēmīgas pret krīžu (piem., pašraiz notiekošais piena nozarē) radītajiem sarežģījumiem. Bet ir arī dažas lietas pa konkrētiem punktiem. 1. Zemes iegādē priekšrokai būtu jābūt tiešajiem kaimiņiem ar kuriem ir tiešā robeža (lai pēc iespējas mazāk traktortehnika tiktu izmantota uz koplietošanas ceļiem) vai/jeb saimniecībām ar mazāko LIZ platību, jo 20 ha saimniecībai papildus 5, 10 vai 20 ha iegāde varētu būt eksistences jautājums, bet 100 + ha saimniecībai tas ir tikai ieņēmumu palielināšanas jautājums. 2. Varbūt vajadzētu padomāt kā ar tiešmaksājumiem stimulēt mazo saimniecību līdz 50-100 ha attīstību (ģimenes saimniecības) un kavēt (varbūt nav īstais vārds) lielāku saimniecību veidošanos. Iespējams var samazināt maksājumus par platībām kas ir virs šī 50-100 ha sliekšņa. Tad būtu tāda kā minimālā atbalsta paka kas varētu nodrošināt saimniecības uzturēšanu tādā līmenī, ka tā var nodrošināt ģimenes iztiku un saprātīgus sadzīves apstākļus. Protams ieviešanā vajadzīgs pārejas periods. 4. Šim pilnībā piekrītu, bet vajag dot arī pārejas periodu un finansējumu attīstībai. Piemēram tagad no 2015. gada atbalsta maksājums saimniecībām ar dabas ierobežojumiem (pašreizējais MLA) pienāksies tikai tad ja būs ienākumi 280 EUR/ha vai 0,5 dzīvnieku vienības. Būtībā pareizi, bet,piemēram, pašreiz es šo prasību pat gribēdams nevarēšu izpildīt jo nav pietiekami liela novietne – ir jābūvē jauna. To nevar izdarīt „uz sitiena”. Izskatās pēc lielo/ nostabilizējušos saimniecību lobija ar mērķi tikt vaļā no mazajām saimniecībām. Loģiski būtu pieņemt pārejas periodu un ieplānot fondu naudu lai saimniecības varētu šo limitu sasniegt. 5. Manuprāt fondam būtu jāatbalsta tikai saimniecības līdz 100 ha (piemēram). Lielākām saimniecībām būtu jau jāvar pašām aizņemties resursus bankās. Principā minētais 500 ha saimniecības ir pārāk lielas lai mūsu mazajā Latvijā spētu nodrošināt lauku dzīves vidi pietiekami lielam skaitam iedzīvotāju. Par piemēru var minēt ka Polijā (kur tomēr māk saražot lētu lauksaimniecības produkciju) vidējais saimniecību lielums ir padsmit hektāri. 8. Varbūt šo naudu ir jēdzīgāk izmantot ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītiem uzņēmumiem lauku reģionos. Vai ir jēga tērēt līdzekļus jomās, kur mūsu produkts neapšaubāmi sanāk dārgāks klimata dēļ. 10. Šis jau diezgan stipri sāk vilkt uz spaidu darbiem. Cita lieta būtu domāt par to lai pabalsti netiktu apgriezti pilnībā tikko kā cilvēks sāk strādāt (bet saņem mazus ienākumus-kādi parasti laukos arī ir šajā darbaspēka kategorijai). 13. Viens no diezgan efektīviem iekšējā tirgus aizsardzības veidiem iepirkumos ir piegādes termiņi (redzēts Skandināvijā tikai citā nozarē). Piemēram, skola dārzeņu pasūtījumu veic katru dienu piemēram plkst. 9:00 un tie ir jāpiegādā tās pašas dienas plkst 14:00. Tādā veidā automātiski atkrīt liela daļa poļu un lietuviešu preces. 18. Vai Nacionālā apvienība uzskata ka energoresursi nav gana daudz atbalstīti no Latvijas iedzīvotāju maciņiem? Piem., ne vienu reizi vien ir dzirdēts, ka parastajiem lauksaimniekiem ir ļoti problemātiski konkurēt zemes tirgū ar dāsni atbalstīto biogāzes ražošanu. P.S. Jau iepriekš atvainojos par pareizrakstības kļūdām.

        • ruk 30.09.2014 21:08

          LADs, PVD, VID pilda to minimālo prasību ievērošanu, kas saistīts ar ES prasībām. Draugi mīļie LADs nestāvēs klāt un nekonsultēs saimniecību, ir pašiem skaidri jāzina, ko grib un cik tas maksās un vai saimniecība spēs dzīvot. Ja to visu saimnieks skaidri zina, tad arī dienesti var palīdzēt. Principā jau tagad pilnība ir dota iespēja realizēt jebkādu ideju, ja tikai ar to zemnieks vai cits saimnieciskas darbības veicējs spēj pelnīt, savilkt galus un nomaksāt nodokļus un nav viendienītis. Bet tā citādi dienestiem nav jāiet saimniecībā un saimnieka vietā jāpieņem lēmumi.

          • Modris Slava 26.09.2014 17:55

            Kā vienmēr, es atgādināšu, ka radikālākā metode lauksaimniecības uzplaukšanai ir Latvijas Lauksaimniecības kameras atjaunošana pilnā apmērā. Mums jau ir gatavs modelis no pirmskara laikiem, kādēļ nekur neatrodam dzirdīgas ausis tā izmantošanai, pat NA ne?

            • Jānis Ratkevičs 27.09.2014 22:52

              Iestādes atjaunošana pati par sevi maz ko dos. LOSP mums jau ir. Izklāsti lūdzu plašāk kā Tu to biji domājis.

            • Nauris Gūtmanis 26.09.2014 20:27

              Vīri par to ko rakstat, brīžiem šķiet, ka esat laukos tikai viesojušies, nevis dzīvojuši?! Doma laba, taču pašreizējā izpildījumā daudzi zemnieki nebūs ar jums vienisprātis. Pirms šo realizēt un veidot likumu tas būtu pamatīgi jāapspriež ar profesionāļiem un pirmkārt cilvēkiem kuri kopj zemi! Lai veicās!

              Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.