logo

Nacionālās apvienības vadītās ministrijas valdības rīcības plānu izpildījušas teicami

14.02.2017 Aiga Aizpuriete Valdībā

  • Nacionālās apvienības vadītajām ministrijām ir vieni no labākajiem rezultātiem valdības rīcības plāna izpildē 2016.gadā.
  • Nolūkā informēt par 2016. gadā paveikto, ministri šopēcpusdien rīkoja kopīgu preses konferenci.
  • Plašākai sabiedrībai atklātas nākamā gada prioritātes kultūras, tieslietu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis, izvērtējot valdības darbu 2016.gadā, uzsvēris, ka ir apmierināts ar ministru paveikto, bet īpaši augstu vērtējumu saņēmušas tieši Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vadītās Kultūras un Tieslietu ministrijas, kas valdības rīcības plānā pausto izpildījušas pat līdz 100 %, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kultūras ministrija

Kultūras ministrijas (KM) nozīmīgākā prioritāte 2017. gada budžeta plānošanā bija atalgojuma pieaugums kultūrizglītības pedagogiem, kā arī teātru, koncertorganizāciju, operas un baleta darbiniekiem. Algu fonds šogad palielināts kopā par 10,7 miljoniem eiro. Vienlaikus notiek darbs pie kultūrizglītības skolu tīkla modernizācijas, 2016. gadā izveidoti četri profesionālās izglītības kompetenču centri. Aizvadītajā gadā KM izveidojusi arī NVO fondu, pirmo reizi Latvijā sniedzot atbalstu pilsoniskajām iniciatīvām, interešu aizstāvībai un nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai visos reģionos. Tāpat pērn pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas apstiprinātas mediju politikas pamatnostādnes un izveidots mediju atbalsta fonds.

Sadarbībā ar LIAA izveidots Radošo industriju inkubators, piesaistot ES finansējumu 6 miljonu apmērā. Tas dos jaunajiem uzņēmējiem iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus uzņēmējdarbības uzsākšanai. Savukārt pirms inkubācijas periodā ir iespēja saņemt atbalstu savas biznesa idejas attīstīšanai.

KM vadībā pērn izstrādāta Latvijas valsts simtgades programma un nacionālo pasākumu plāns 2017. – 2021. gadam. 4. maijā ar Latgales kongresa simtgadi un akciju „Apskauj Latviju” visos Latvijas reģionos tiks atklāta Latvijas valsts simtgades svinību programma. Simtgades norises veidotas, lai nostiprinātu esošās un radītu paliekošas vērtības nākotnei, kā arī aizsāktu ilgtermiņa aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem. Tāpat, tuvojoties Latvijas simtgadei, KM piesaistījusi ievērojamu valsts un ES finansējumu kultūras infrastruktūras un dabas mantojuma sakārtošanai.

Plānojot 2018. gada budžetu, KM strādās pie atalgojuma fonda palielināšanas kultūras darbiniekiem, par prioritātēm uzstādot muzeju un mantojuma nozari, mākslas augstskolu personāla atalgojumu un radošo personu sociālo aizsardzību.

2017.gada KM nozīmīgākās prioritātes ir Latvijas valsts simtgades programmas īstenošana, Valsts Kultūrkapitāla finansēšanas modeļa pilnveide un Mediju fonda darbības uzsākšana.

Kultūra ir ievērojama Latvijas iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa, mūsu valstī ir viens no augstākajiem kultūras patēriņiem Eiropas Savienībā. Jaunākie pētījumi rāda, ka 95% Latvijas iedzīvotāju aktīvi iesaistās kultūras norisēs, 35% bauda kultūru biežāk nekā reizi mēnesī. Līdz ar reģionālo koncertzāļu izveidi, būtiski pieaudzis arī kultūras tūrisms – 64% Culturelab pētījuma respondenti atzīst, ka dodas baudīt kultūru arī ārpus savas dzīves vietas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespējas saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus vienkopus, 2016. gadā izveidots un sekmīgi darbojas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centru tīkls – 56 novadu nozīmes attīstības centros un 3 reģionālās nozīmes attīstības centros: Smiltenē, Tukumā un Balvos.

Ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritāte ir nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvus publiskos pakalpojumus visā Latvijā. Tāpēc 2017.gadā darbu novadu nozīmes attīstības centros uzsāks 13 jauni valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. Vienlaikus gatavojam priekšlikumus pašvaldību sadarbības teritoriju noteikšanai. Šīs iniciatīvas mērķis ir palielināt teritoriju ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā.”

2016. gadā Saeimā pieņemts Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, kas veicinās Latgales reģiona attīstību, piesaistīs ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un radīs jaunas darbavietas.

Uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam pašvaldībās pieejami 64 milj. eiro no ERAF. Savukārt pilsētvides revitalizācijai, jaunu darbavietu radīšanai, privāto investīciju piesaistei pašvaldībām pieejami 264 milj. eur no ERAF.

Nolūkā saglabāt Baltijas jūras piekrastes unikālo dabas un kultūras mantojumu, kā arī veicināt ekonomisko attīstību šajā teritorijā, apstiprināts pirmais nacionāla līmeņa tematiskais plānojums – “Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai”. Lai piesaistītu investīcijas, noteiktas 60 attīstāmas vietas un sniegti ieteikumi tūristu plūsmas organizēšanai atbilstoši dabas un vides prasībām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viena no prioritātēm ir dabas resursu efektīva izmantošana – 2016. gadā veiktas izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, piemēram, precizējot nodokļa likmi atkritumu noglabāšanai atkritumu poligonā. Tādējādi iedzīvotāji tiek motivēti šķirot atkritumus un samazināt savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Tāpat 2017.gadā paredzēts izstrādāt “Kūdras izmantošanas stratēģiju”, kā arī grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”.

2017.gadā plānots uzsākt Salaspils kodolreaktora likvidāciju.  Savukārt jau 2016. gadā rasts risinājums vienas no Latvijā vispiesārņotākajām vietām – Inčukalna sērskābā gudrona dīķi – sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Tādējādi sagaidāms, ka Latvija no ERAF atgūs 19 351 702 EUR par jau veiktajiem ieguldījumiem, ar nosacījumu, ka projekts tiek pabeigts vēlākais līdz 2023.gada beigām.

Iedzīvotājiem līdz 2018. gadam būs bezmaksas pieeja internetam pašvaldību publiskajās bibliotēkās, šim mērķim katru gadu piešķirts valsts finansējums 437 485 eur apmērā, tādējādi iedzīvotājiem būs iespēja izmantot e-pakalpojumus un sazināties ar valsti digitālā vidē. Sākta oficiālās eAdreses ieviešana, kļuvuši pieejamāki e-pakalpojumi un plašāka to izmantošana, piemēram, 2016. gada portālā Latvija.lv izvietoti 174 e-pakalpojumi. Panākta konceptuāla vienošanās – no 2019. gada 1. janvāra visiem iedzīvotājiem nodrošināt eID kartes ar neierobežotu bezmaksas e-parakstu skaitu.

ES līmenī 2017. gadā paredzēts noslēgt darbu pie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērķa 2030.gadam sadales starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir sevišķi nozīmīgs jautājums, jo SEG emisiju mērķis ietekmēs pilnīgi visas Latvijas tautsaimniecības nozares. Savukārt pēc vienošanās panākšanas ES līmenī, nepieciešams Latvijā panākt vienošanos par Latvijai noteiktā SEG emisiju samazināšanas mērķa izpildi nozaru sadalījumā.

Lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to izplatību un kvalitāti, 2017.gada vasarā pirmo reizi Latvijā tiks uzsākta dabas vērtību apzināšana  – dabas skaitīšana.

“Lai mūsu bērniem būtu iespējas saņemt ne tikai kvalitatīvus pakalpojumus, bet dzīvot dabas bagātībām pilnā Latvijā, mūsu pienākums ir apzināt un saglabāt šīs dabas bagātības. Tāpēc būtiski jau šovasar uzsākt dabas skaitīšanu Latvijā,” norāda ministrs.

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrija (TM) pilnībā izpildījusi visus valdības rīcības plānā paredzētos uzdevumus 2016.gadā. Būtiskākie – Ministru kabinetā ir atbalstīti TM piedāvātie maksātnespējas politikas attīstības virzieni turpmākajiem pieciem gadiem, savukārt Saeimā ir pieņemts jauns likums, kas paredz uzturlīdzekļu sistēmas reformu.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs raksturo paveikto 2016. gadā: “Tiesu reformu pēctecība, profesionālisms un uz mērķi orientēti darba rezultāti, kas sasniegti veiksmīgā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām”.

Vienlaikus ministrs uzsver, ka Nacionālā apvienība ir vienīgais politiskais spēks, kas uzticēja visiem saviem ministriem turpināt darbu arī šajā valdībā. Ministru iepriekšējā pieredze nodrošināja iesākto reformu pēctecību arī 2016.gadā.

Savukārt 2017.gads būs izšķirošs vairāku būtisku reformu īstenošanā maksātnespējas un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī tiesu darba efektivitātes paaugstināšanai un tiesiskās drošības stiprināšanai.

Papildu informācija:

Aiga Aizpuriete
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK
Preses sekretāre
Tālr.: +371 67087299
Mob.tālr. +371 29490982
E-pasts: aiga.aizpuriete@saeima.lv

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.