logo

Nacionālisms – nācija kā vērtība (15)

29.08.2013 Raivis Dzintars Latvijā

Latvijas inteliģence ilgstoši aicināta vairāk aktualizēt visai tautai nozīmīgus vērtību jautājumus – rosināt diskusiju un izgaismot ceļu kopīgo pamatu apzināšanā. Šim aicinājumam atsaukušies cienījami kultūras ļaudis: Liāna Langa, Jānis Vādons un Rudīte Kalpiņa, publicējot rakstu “Par liberālnacionālismu” (“LA” 22.08.2013.).

Autori mūsdienu domātājiem netipiski drosmīgi mudina sabiedrību attīrīt un jaunā gaismā pacelt nacionālisma jēdzienu. Manuprāt, par to jau vien pelnīta dziļa cieņa un pateicība.

Skeptiskāks esmu par aicinājumu nacionālismu obligāti saistīt kopā ar liberālisma jēdzienu. Manuprāt, ļoti daudzi nacionāli domājoši cilvēki liberālismu uztver kā simbolu visatļautībai un tiesību pārākumam pār pienākumiem. Vēsturiski nacionālisms ir bijusi ideoloģija, kas caurstrāvo visdažādākās šķiras, sociālās grupas un pat dažādu reliģisku uzskatu cilvēkus, līdz ar ko nacionālismu ir grūti sasaistīt ar vienu konkrētu ideoloģiju. Mēs gribam redzēt nacionālus liberāļus, bet gribam arī nacionāli konservatīvus cilvēkus.

Ja runājam par liberālismu nevis kā uzskatu sistēmu, bet kā par atvērtības un humānisma apzīmējumu, tad tas, protams, ir atbalstāmi. Iebildumus izraisa tikai konkrētā termina “pielaulāšana” nacionālismam. Gribētu, lai nacionālisma vārds paliek tīrs un pielāgojams visdažādāko uzskatu piekritējiem, protams, saglabājot cilvēcīgo, atvērto un pozitīvo dabu.

Bieži dzirdēts iebildums, ka nacionālisma vārds tiktāl samaitāts, ka to vairs nesaprotot ne pasaulē, ne pašu mājās. Taču nacionālisma vārda saknē ietverta šīs uzskatu sistēmas jēga: nācija kā galvenā vērtība. Neviens cits jēdziens pašlaik šādu pieeju neaizstāj. Savulaik Ernests Brastiņš centās iedzīvināt jēdzienu “tautisms”, taču šaubos, ka tas varētu kļūt par sarunvalodā pieņemtu nacionālisma vārda aizstājēju.

Tuvākais plaši lietotais sinonīms ir patriotisms. Jēdziens ietver tēvzemes sakni. Tēvzeme kā vērtība ir ļoti nozīmīga, bet tomēr šaurāka par nācijas jēdzienu. Tauta par nāciju kļūst brīdī, kad tās apziņas stāvoklis ir ieguvis valstisku briedumu. Nācija no citiem etniska rakstura veidojumiem atšķiras ar nepārprotamu gribu pēc savas valsts. Tātad ir ne tikai tēvzeme, ko mīlam un kopjam. Ir politiskas ambīcijas būt saimniekiem šajā zemē, noteikt šeit savas tautas izvēlētu kārtību.

Var jau būt, tas ir nejauši, ka izvairīšanās no nacionālisma jēdziena sakrīt ar stingras nacionālas politikas trūkumu valsts dzīvē. Būtiskākais, protams, ir saturs, nevis apzīmējums, bet iespējams, ka kautrīgā un bailīgā izvairīšanās no nacionālisma vārda atspoguļojas tikpat kautrīgā savu nacionālo interešu aizstāvēšanā vai drīzāk neaizstāvēšanā.

Cēlonis visam viens – vēlme iet vieglāko ceļu, būt komfortā, vienmēr saprastam un atzītam. Taču nacionālisms kā pēc formas, tā satura prasa mobilizēt spēkus savas tautas atšķirīgo interešu aizstāvēšanai. Piedodiet, ja skanēs mazliet radikāli, bet nacionālisms prasa cīņu. Arī valsts neatkarība, iespējas godināt savas tautas varoņus un sazināties dzimtajā valodā nav nekas pašsaprotams. Tas katru brīdi no jauna jāizcīna. Un nav pat vērts dusmoties ne uz Austrumiem, ne Rietumiem, ka viņu intereses ir atšķirīgas un viņi mūs, kā mēdz sacīt, nesaprot. Nesaprot un nesapratīs. Tā nav viņu daļa. Tā ir mūsējā. Citiem mūsu nacionālā interešu aizstāvība allaž šķitīs drīzāk nevēlama, tāpēc nacionālistu būtība prasa spēju peldēt pret straumi.

Ja nāciju uzskatām par politiski centrālo vērtību, tad būtu jāvienojas par galvenajiem šodien aktuālajiem uzdevumiem. Es kā tādus redzu piecus:

1. Celt tautas nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, īpaši caur izglītības sistēmu, plašsaziņas līdzekļiem, kultūru. Tas ietver arī taisnīgu skatu uz vēsturi un savas tautas varoņu un stiprāko ļaužu godināšanu.

2. Politiski norobežot idejas un to izpildītājus, kas ir pretrunā ar Latvijas valstiskuma pamatiem. Praktiski tas nozīmē pat tuvumā valdībai nelaist “Saskaņas centram” un “PCTVL” līdzīgas grupas, daudz stingrāk kontrolēt dažādu pretvalstisku grupu darbību, pilsonību piešķirt tikai valstij lojāliem cilvēkiem.

3. Mērķtiecīgi sekmēt latviešu dzimstības pieaugumu, ierobežot latviešu izceļošanu no valsts un nepieļaut jaunu imigrāciju.

4. Nodrošināt to, lai latviešu valoda būtu valsts valoda ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē ikvienā Latvijas vietā. Tas prasa pāreju uz izglītību valsts valodā un teicamām valsts valodas zināšanām ikvienam sociāli aktīvajam iedzīvotājam un pakāpeniski uz vienotu informācijas telpu valsts valodā.

5. Iegūt sabiedrotos arī nelatviešu vidū. Panākt, ka krievu, ukraiņu vai poļu izcelsmes pilsonis var būt dedzīgs latviskas Latvijas aizstāvis, vienlaikus saglabājot piederību arī savai senču kultūrai.

Raivis Dzintars, Latvijas Avīze

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Jānis Derums 30.08.2013 09:44

    Attiecībā par uzturēšanās atļaujām. Skaidrs, ka kamēr NA nebūs vairākums, tad to likvidēt nav cerību! Tātad šobrīd jācīnās par reālu mērķi, kuru varētu atbalstīt citas partijas, proti būtiski palielināt maksu par uzturēšanās atļaujām. Otrkārt, tas jau būtu būtiskāk, bet tur citu partiju atbalstu būs grūtāk panākt. Līdzekļus no uzturēšanās atļaujām ieguldīt repatriācijas fondā, lai palīdzētu kolonistiem atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Proti, lai uz vienu iebraukušo, kuri bieži pat pastāvīgi Latvijā neuzturas, iegūtu līdzekļus vismaz 10-20 ģimenām repatriācijai.

    • Romans Par_Latviju 29.08.2013 19:40

      Cienījamie VL-TB/LNNK vadītāji, ļoti lūdzu prasīt samērīgas lietas, kas ir reāli iespējamas un neapdraud valsts budžeta sabalansējumu 'ieņēmumi-izdevumi'. Labāk izvēlēties pakāpenību un cīnīties par prioritātēm pēc kārtas, jo citādi radam nevis atbalstu sev no tautas puses, bet atgrūšanos kā pret kašķīgu partiju, kas cīnās pret visu, bet neko nepanāk. Pirmā prioritāte ir apturēt uzturēšanās atļaujas ar visiem iespējamiem līdzekļiem , kas rada vistiešākos draudus latviešu tautai un nekādus lielos iztrūkumus valsts budžetam neradīs, jo ne jau valsts saņem šīs lielās pirkuma summas, bet tikai dažus grašus. Šīs uzturēšanās atļaujas ir radījušas tikai mākslīgas nekustamā īpašuma augstās cenas, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji vispār vairs nespēj neko iegādāties.

      • Jānis Iesalnieks 30.08.2013 08:32

        Piekrītu par uzturēšanās atļaujām, bet arī demogrāfija nevar gaidīt, jo mums ir tikai daži gadi, lai pagrieztu ratu pretējā virzienā. Pēc tam jau iestāsies negatīvā spirāle, kad viena dzimstības bedre radīs nākamo.

      • Uldis Pakamanis (skype uldis713 29.08.2013 14:53

        Nu ja nacionālisma jēdzienu arī salaulā(rakstītāja vārdiem) ar visdažādāko uzskatu pārliecību,tad jau ar sanāk tikai tāda lēta(ne ši vārda tiešajā nozīmē),šķidra,tukša-populistiska žurnālistika tā teikt partejiskā elektorāta-teātra dalībnieku.vēlētāju piesaistīšanai,ne ar ko ne savādāka par saskaņas centriem utt.- kas tur tie pārējie.

        • uldis-v 01.09.2013 20:27

          Krievu imperiālisms 1940.gadā veicot Latvijas okupāciju likvidēja latviešu valsti un turpmākajos 50 okupācijas gados ieveda miljonu citu tautu pārstāvjus,bet, galvenokārt,krievus ,lai neļautu latviešiem nokratīt okupācijas jūgu.Bet ar to nebeidzas krievu imperiālisma noziegumu uzskaitijums. Te vēl jāpiemin tūkstošiem noslepkavotos un izvestos latviešus. Bet ,tagad ,kad ir neatkarīga un demokrātiska Latvija mums derētu atcerēties tos krievu nacionālboļševiku ideoloģiskos paņēmienus,kas ļāva PSRS-apspiesto tautu cietumam tik ilgi pastāvēt un vēl iegūt kādu ietekmi pasaulē. Proletāriskais -viltus internacionālisms bija tas ar ko PSRS vadoņiem izdevās muļķot tautas un turēt tās paklausībā. Un ar šo ideoloģisko bacīli vēl inficēti daudzi latvieši vēl joprojām. LU vēsturnieks Roberts Vipers ,kas līdz 1940.gadam bija LU profeors savā grāmatā:"Vēstures lielās problēmas" rakstija ka imperiālisms ir lielākais nacionālisma ienaidnieks. Šodien, kad mūsu valstij vēl joprojam ir robežas ar Imperiālistisko Krieviju un no turienes atskan balsis ,kas kūda mūsu pilsoņus pret savu valsti ,katram latviešu nacionālistam ir jāatšķir imperiālisms no visiem citiem "ismiem". Latvijas gadījumā viens no valsts uzdevumiem, manuprāt, ir latviskās identitātes nostiprināšana. Latvijas neatkarīgā valsts, protams, ir latviešu nācijas sapņu un centienu piepildījums. Ir skaidrs, ka ja nebūtu latviešu ar viņu atšķirīgu kultūru, valodu, ja nebūtu latviešu nācijas, nebūtu arī Latvijas. Tieši tāpēc latvietība un viss, kas šajā jēdzienā ietilpst, ir Latvijas neatkarīgās valsts dvēsele. Tā saka krievu tautības liberālis Alehins,kas savos blogos portālā Diena un Ir bieži ir rakstijis par interesantām tēmām,bet viņš uzsver ka ir liberālis Es sevi pieskaitu pie liberālajiem nacionālistiem.

          • uldis-v 01.09.2013 20:55

            Austrālijas latviešu 1961.gada izdotajā humanitāru rakstu krājumā:"Archivs II" ir V Dulmaņa raksts :"Nacionālisms- mūsu pastāvēšanas pamats" Nacionālisms manā uztverē nav pret demokrātiju,tomēr es stipri šaubos par kaut kādas īpašas liberālnacionālistu partijas nepieciešamību.Labāk būtu ,tiem bailīgajiem, nacionālistiem tikt vaļā no okupācijas laiku ideoloģijas atkritumiem.

            • uldis-v 03.09.2013 21:25

              Par liberālnacionālismu autori uzstāda jautājumu: "Kas un kāds mūsdienu realitātē ir latviskums un ar kādu saturu mēs piepildām latviskas Latvijas ideju, ir jautājumi, par kuriem mums jādomā un jārunā." --------- Par latviskumu mūsdienu realitātē plaši un vispusīgi runāt traucē okupācijas sekas,tās ideoloģiskie atlikumi,kas vēl daudzu latviešu galvās ir dziļi iesēdušies.Vēl izglītības sistēmā ir palikuši daudz okupācijas iekārtā strādājošie kas atkal tālāk ir izglītojuši mūsdienu neatkarīgās Latvijas jauno paaudzi.Vai latviešu valodas skolotāja Ausma Cimdiņa būtu aizgājusi pie Sa-Ne sakaņas centra javiņa būtu tikusi vaļā no okupācijas laiku ideoloģijas. Es atceros savu tehnikuma latviešu valodas skolotāju kas mūs audzēkņus centās pārtaisīt par padomju cilvēkiem un to darīja ļoti enerģiski. un es domāju ka tādu latviešu ir diezgan daudz,kas domā ka latvieršu literatūrai ir jābūt nacionālai pēc formas un sociālistiskai pēc satura.Vai mūsu jaunie rakstnieki ir kādu daiļdarbu uzrakstijuši ,kas būtu dziļi latvisks un mūsdienām aktuāls. Tādā gaisotnē ,kad par latviskumu runāt kļūst nepieklājīgi arī radās doma par valodu referendumu krievu imperiālisma pakalpiņiem (savādāk jau viņus nevar saukt ,jo viņiem ir Latvijas pilsonība).Šoreiz referendums izgāzās un jo latvieši uzskatija ka latviskuma neatņemama sastāvdaļa ir latviešu valoda. Droši vien kair vēl izglītības iestādes kur par latviskumu stingri iestājas. Neapšaubāmi par to gādā arī mūsu muzejos,kur notiek ekpozīcijas par Latvijas pirmtautu (kuršu,zemgaļu,līvu ,sēļu un latgaļu) vēsturi.Latviešu nācija ir veidojusies uz šo etnosu bāzes un tāpēc nevar runāt par etniskiem latviešim ,jo latviskums katrā novadā ir veidojies savādāk.Un kopējais latviskums veidojās dziesmu svētkos gan tautas centienos pēc brīvības un iespējas pašiem lemt par savu dzīvi.Par nācijas briedumu liecina nācijas spēja nodibināt savu valsti. Valsts tā ir vērtība ,un tam vajadzētu parādīties latviskumā.Latviskumam jābūt gudram , nedrīkst uzticēties visiem "ismiem'.Stučkisti neapšaubāmi ir daudz darījuši Latvijas neatkarības labā ar piedalīšanos Krievijas cariskās impērijas iznīcināšanā , bet viņu naivums noveda viņus iznīcībā Krievijā ,kad tur atdzīvojās imperiālisms. Par latvisku Latviju iestājās arī berklavieši un arī viņus krievu imperiālisms uzvarēja,kaut gan pats Berklavs vēl paspēja darboties Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā.

              • Janis Grinbergs 29.08.2013 13:21

                Vispirms jāattīras no kangariem.Atklāti jāatzīst,ka TBLNNK ir bremzējoša organizācija nacionālpatriotisma kultivēšanai Latvijā.22.gadu garumā norobežoties no 16.marta nav nacionālas partijas cienīgi,lai ar ko par šo datumu teiktu tuvās un tālās ārzemes.Vispirms valsti vajag deokupēt,Tās izlaupītājus sasēdināt tur kur tiem vieta,tad arī cilvēkiem atgriezīsies ticība šai valstij.Līdz šim vērojama tikai alkatīga tiekšanās pēc bagatības un vēl līdz galam neizlaupītā sadali.Latvijai neglābs kropls nacionālisms.Te nostājai jābūt viennozīmīgai un nacionalisma izpratnes pamatā jābūt mīlestībai pret savu tautu un valsti.Šobrīd es šādas pamatvērtību nostādnes Latvijā nesaskatu.

                  • uldis-v 01.09.2013 21:05

                    LNNK bija svarīgākā organizācija ,kas sekmēja Latvijas neatkarības atgūšanu.

                  • Janis Grinbergs 29.08.2013 13:31

                    Nevajag aizmirst,ka tauta nekādu revulūciju nēatkarības atgūšanai netaisija.Tā pat šodien nav gatava uz šādu soli.Latvijas komunisti izspēlēja viltīgu gājienu,lai caur barikādēm paši paliktu pie vadības.Tā arī viņi vada joprojām.Salīdzinot laika posmu 1918-1940 un 1990-2013 bez lupas redzams,kas valda Latvijā.Milzīgais ierēdņu pūlis un nelatviešu biznesmeņi ir kā indikātors.Viss nacionāl patriotisms ir tikai žurnālistu fantāzijās lai piesistu kabatu a patiesībā zagļu valsts un zog visi kas var.

                    • Uldis Pakamanis (skype uldis713 03.09.2013 22:07

                      Žurnālisti un lozungu rakstnieki arī ir komunisti?Jo rakstot vai otra puse- lasot lozungus-darbi jau no tā tikai apstājas,uz priekšu nedaras un var iestāties bankrots ,kad vairs nekā nav.

                    • uldis-v 05.09.2013 21:30

                      POLITISKĀS IZGLĪTĪBAS PRINCIPI UN MĒRĶI EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS 1.Nekāda kara vēstures izcelšana, uzsvēršana 2 Cīņa pret šovinismu, etnocntrismu un nacionālismu (ieskaitot arī eirocentrismu) 3. Cīna pret nacionālo vēsturu aizspriedumiem 4. Pasaules vēsture nacionālo vēsturu vietā 5.Internacionāla nostāja 6. Citu tautu un kultūru cienīšana un atzīšana 7.Tolerance 8,Saticīga un miermīlīga līdzāspastāvēšana 9. Cita (cilvēka,tautas) vispusīgā izpratne 10. Totalitāru un diktatorisku sistēmu noraidīšana 11Absolūtu (politisko) sistēmu noraidīšana. ---------------- Šādu tekstu var izlasīt uz Gunāra Tauriņa politikas mācību grāmatas vāka. Šeit 2.punkts piesaista uzmanību ar to ka nacionālisms ir pielīdzināts šovinismam -imperiālismam. Tādejādi nacionālās atbrīvošanas kustības tiek pielīdzinātas svešu zemju iekarošanai. Ja pēc šadām grāmatām "liberālnacionālisti"ir mācījušies politiskās zinības,tad viņu galvās veidojas tāds sajukums,ka viņi vairs nespēj adekvāti novērtēt okupācijas laiku ideoloģiju

                      • Pexis 08.09.2013 16:43

                        Ko nozīmē "ierobežot latviešu izceļošanu no valsts " ? Uzliks dzelzs priekškaru ? Krievus laidīs peļņā uz ES turīgākām valstīm, bet letiņi pa savām biešu vagām ? "pakāpeniski uz vienotu informācijas telpu valsts valodā." Kā tehniski nacionāļi to realizēs 21.gs. mediju telpā ?

                        • Kaspars Augulis 19.09.2013 00:18

                          Aizturētās dusmās lasu komentārus un nāku pie gala slēdziena - vēl aizvien daudzi atļaujas diskutēt par nacionālisma būtības lietderīgumu. Tas ir rādītājs, tam cik daudz anarhijas sēklas metēju atrodas starp mums. Izskan frāzes - Par daudz prasīts, nereāli, tad vēl vienam "entuziastam" ienāk prātā padiskutēt par koalīcijām. Kāds tam visam sakars ar R.Dzintara skaidri un gaiši pateikto uzsvaru uz nacionālismu visos jautājumos? Vēl un vēl, aizvien, aizvien, vēl kāds mēģina - ja, varbūt, mēs, mūs u.tt. Ķēde ir tik spēcīga cik tās vājākais posms. Lūk, uzskatu dažādīgums pierāda to ko iepriekš komentēju par savienību ar Vienotību. Šis process atkārtotos ar nerezultējošu iznākumu, bezjēdzīgām diskusijām un veltu laika tērēšanu. Šeit lietderīgākas koncepcijas par "ar vai pret mums" nedrīkst pastāvēt. Beidzot ir jāatstāj aiz muguras, neitralitātes, garā vājo un neizlēmīgo laiks!

                          Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.