logo

Nākamā valdība būs nacionālāka. Saruna ar Jāni Dombravu (12)

14.08.2014 Latvijas Avīze Valdībā

Jānis Dombrava

Kā spilgts un principiāls nacionālo ideju paudējs sabiedrībā ir pazīstams Nacionālās apvienības (NA) deputāts un 12. Saeimas kandidāts Jānis Dombrava, kurš intervijā Voldemāram Krustiņam un Ģirtam Vikmanim stāsta par viņa pārstāvētā politiskā spēka iecerēm Saeimas vēlēšanās un vērtē dažādus procesus sabiedrībā, veltījot kritiku arī NA koalīcijas biedriem un valdībai.

V. Krustiņš: – Krievvalodīgajā presē esat iemantojis slavu kā niknākais nacionālists. Šķiet, ka nacionālās idejas ir jūsu specializācija.

J. Dombrava: – Patiesībā, esmu gana daudz runājis arī par tautsaimniecības jautājumiem. Piemēram, kā Nacionālās apvienības darba grupas vadītājs virzīju likumprojektu par zemes privatizāciju lauku apvidos, kurā būtu paredzēti dažādi ierobežojumi ārvalstu pilsoņiem zemes iegādē.

– Lasīju NA īso pro­grammu vēlēšanām. Tajā saskaitīju ap 40 dažādus solījumus. Īpašu uzmanību esat pievērsuši izglītībai valsts skolās.

– Šobrīd mazākumtautību izglītība mūsu valstī strādā sekmīgi – darbojas poļu, ukraiņu, lietuviešu un citas skolas. Lietuviešu skolās pozitīvi ir tas, ka tajās notiek papildu nodarbības lietuviešu valodā. Krievu skolas nedrīkstētu būt izņēmuma statusā, tām būtu jāiekļaujas vienotā mazākumtautību izglītības sistēmā. Krievu skolās vajadzētu mācīt vēsturi pēc mācību līdzekļiem, ko radījuši Latvijas vēsturnieki.

– Vai tā arī notiek?

– Diemžēl lielais uzsvars uz Krievijas vēsturi krievu skolās Latvijā tiek veidots, balstoties nevis uz mūsdienu, bet padomju historiogrāfiju.

– Skolas ne tikai sniedz zināšanas un sagatavo arodam. To mērķis ir arī audzināt valstiski atbildīgus Latvijas pilsoņus…

– Līdz šim esam redzējuši, ka katra skola valstisko audzināšanu izprot pa savai gaumei – dažas to īsteno sekmīgi, citas – ķeksīša pēc, citās tā vispār nenotiek. IZM ir izstrādāti valstiskās audzināšanas pamatprincipi, un, ja tos ieviesīs, pēc vairākiem gadiem redzēsim pozitīvus rezultātus. Par Saeimas, valdības un tiesu sistēmas darbu parasti skolēniem stāsta politikas zinībās. Svarīgi, lai skolēnam pēc skolas būtu apziņa par piederību savai valstij. Tam vajadzētu caurstrāvot ikvienu priekšmetu, uzsverot vērtību audzināšanu. Sākot ar matemātiku, kur varam izcelt Latvijas izcilākos matemātiķus, un beidzot ar ģeogrāfiju un ekonomiku. Mums nav jāliek uzsvars uz negatīvām lietām, bet sasniegumiem, ar kuriem mēs varam lepoties.

– Jūsu partijas īsā programma ir rakstīta konstatācijas stilā, pēc kura nevar pateikt, vai aprakstītais mums jau ir vai nav…

– Rakstot šo programmu, nolēmām tajā ietvert mērķus, kurus vēlamies sasniegt līdz Latvijas 100 gadu jubilejai, ja NA iegūst noteicošās pozīcijas 12. Saeimā. Visus punktus nav iespējams realizēt, ja patlaban mums Saeimā ir padsmit vietas, bet iespējas pārmaiņām būs, ja mēs iegūtu vairāk vietu, premjera amatu un svarīgākās ministrijas. Pro­grammā atsacījāmies no tādiem ierastiem formulējumiem kā “veicināsim” un “attīstīsim”.

– Vai Nacionālā apvienība būtu gatava uzņemties arī Izglītības un zinātnes ministrijas vadību?

– Mēs esam gatavi savā pārraudzībā pārņemt visu valdību. Tas ir atkarīgs no sabiedrības atbalsta un uzticības.

– Kāpēc sabiedrībai būtu jums jāuzticas?

– Domāju, ka lielākā daļa cilvēku šobrīd saprot, ka dzīvē piepildās paredzējumi, par kuriem nacionālisti runāja daudzus gadus iepriekš. Gada sākumā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs optimistiski raudzījās uz sadarbību ar Krieviju, bet NA norādīja, ka Eirāzijas savienība apdraud ne tikai Baltijas valstis, bet arī Ukrainu. Pagāja daži mēneši, un centriskie spēki, kuru pārraudzībā ir Ārlietu ministrija, dzied citu dziesmu.

– Ārlietu ministrs nesen krievvalodīgajā laikrakstā “Vesti segodņa”, atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai tad tautas ienaidnieki ir cilvēki, kas atbalsta Krimas pievienošanu Krievijai, ministrs atbildēja: “Nē, saprotams. Pie mums var būt dažādi uzskati par dažādiem jautājumiem.” Ko teiktu jūs?

– Var jau uzsvērt, cik nozīmīga ir vārda brīvība, taču tad, kad valsts ir apdraudēta, strādā citi noteikumi. Pie Laimas pulksteņa notika prokrievisks mītiņš, kam bija vājš sakars ar demokrātiskām vārda brīvības izpausmēm. Tajā tika vākti ziedojumi tā sauktajiem separātistiem Ukrainā. Rinkēviča kunga pozīcija ir lēkājoša. Gada sākumā viņš runāja par draudzīgām attiecībām ar Krieviju un paralēli atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu. Tagad globālā situācija ir pamainījusies un viņš savu viedokli steigšus pieskaņo citu pasaules līderu viedoklim. Vai Rinkēvičs paliks amatā pēc vēlēšanām, tas ir politiskās situācijas jautājums. Mēs vēlamies citu ārlietu ministru.

Ģ. Vikmanis: – Vai jums šim amatam ir savs kandidāts?

– Mums ir kandidāti visām ministru vietām.

V. Krustiņš: – Tas būs interesanti. Bet kā jūs vērtējat politologu atzinumu, ka liela sabiedrības daļa atbalsta Krievijas rīcību Krimas pievienošanā, un kā saistāt to ar drošības situāciju Latvijā?

– Kā lai saka? Valdības līmenī trūkst politiskās gribas atrisināt pro­blēmjautājumus ar Latvijai nelojālām personām, un nesen notikusī akcija pie Laimas pulksteņa sasaucas ar “Ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību” teikto, ka “tautiešu” politikas aktīvisti, lai piesaistītu savām personībām uzmanību, rīkos provokatīvas akcijas. Mēs redzējām, no pasākuma tika aizvākts cilvēks, kas pauda pretēju viedokli. Policija darbojās tā, lai netiktu traucēta šā prokrieviskā pasākuma norise. Toties, kad notika protesta pasākums pret Krievijas politiku Ukrainā, tika aizturēti vairāki pasākuma dalībnieki, kuri centās apturēt provokatoru, bet prokrieviskais provokators, kurš apsaukāja pasākuma dalībniekus, varēja netraucēti atrasties pasākuma norises vietā.

– Jājautā, vai mums nav jānodibina darbīga Iekšlietu ministrija, jo pašreizējā strādā kā Policijas ministrija, nenodarbojas ar iekšpolitiku.

– Valdībā trūkst politiskās gribas mazināt Krievijas ietekmi Latvijā. Ir atsevišķi ministri, kam šāda griba ir, bet viņu pārziņā nav spēka struktūru. Kamēr nekas nenotiek, mēs zaudējam Krievijas maigās varas karā.

– Kad Cilinska kungs tika atlaists no amata par nodomu piedalīties 16. marta gājienā, nedzirdēju nacionāļu iebildes. Visa valdība nostājās Straujumas pusē.

– Iebildumi bija. Valdības sēdes protokolos ir lasāmas iebildes no mūsu ministriem par šo gadījumu. Esošā situācija valdībā mūs neapmierina. Tā turpina izlikties, ka viss ir kārtībā. Ja valdības sastāvs mainītos uz nacionālāku, Krievijas maigās varas izpausmes būtu stipri ierobežotas, ja tās vispār pieļautu.

– Pie mums, šķiet, maz uzmanības pievērš valsts aizsardzībai. Jūsu īsajā pirmsvēlēšanu programmā ir runāts par zemessardzes darbības teritoriālā principa ieviešanu?

– Jebkurai aizsardzībai vajadzīgs iemesls, kāpēc ir nepieciešams cīnīties, – ir vērtības un simboli. Tāpat nepieciešama likumiska bāze, lai zemessargi varētu rīkoties. “Latvijas Avīzē” bija labs Māra Antoneviča komentārs par kādu 1992. gadā uzņemtu video, kurā redzams, kā zemessargi tiek galā ar bravūrīgiem padomju desantniekiem. Ja tagad būtu 1992. gads, tas pasākums pie “Laimas” pulksteņa ātri tiktu izjaukts ar zemessargu palīdzību. Vairāku desmitu gadu garumā esam redzējuši politisko vājumu. Pēdējos gados valdība ir zaudējusi pozīcijas. Šobrīd grūti salabot to, kas ir sabojāts.

Ģ. Vikmanis: – “Krievijas maigā vara” pēdējos divos gados ir kļuvusi par modes jēdzienu.

– Iepriekšējo valdību laikā notika dažādas uzņēmumu pārpirkšanas no Krievijas uzņēmēju puses, piemēram, “Latvijas gāze” nonāca Krievijas rīcībā. Aigara Kalvīša valdības laikā tika parakstīts pretrunīgais Latvijas–Krievijas robežlīgums, kurā zaudējām Abreni. Vai pēc Krimas aneksijas Krievija varētu turpināt tādu pašu agresiju arī šeit? Manuprāt, līdz ziemas sākumam nekas nenotiks. Turklāt jāsagaida, kā beigsies vēlēšanas. Darbojas vairāki prokrieviski projekti kā Latvijas Krievu savienība, kā arī vairākas Krievijai pietuvinātas satelītpartijas, kas gatavas sadarboties.

– Vai jūs šo satelītpartiju vidū redzat arī Ingunas Sudrabas kundzes “No sirds Latvijai”?

– Jā, tas ir tāds veidojums, taču lielākā daļa vēlētāju to neapzinās. Tāpat par Reformu partiju neviens nenojauta, ka tā savulaik bija nolēmusi iet valdībā kopā ar “SC”. Kad par to uzzināja vairāki biedri, viņi no reformistiem aizbēga prom. Arī pašreizējais valdības kodols neizslēdz iespēju veidot valdību ar “Saskaņu”.

V. Krustiņš: – Vai tas nav par daudz droši teikts? Krievs, žurnālists Igors Vatoļins uzdrīkstējās sacīt, ka Latvijā darbojas Krievijas piektā kolonna, bet to neatbalsta visi krievi. Kādas perspektīvas politikā saskatāt Latvijai draudzīgiem lojāliem krieviem?

– Pēdējo gadu notikumi pierāda, ka tā saukto krievvalodīgo auditoriju iespējams sadalīt caur etnisko prizmu. Latvijas ukraiņi vairs nejūt piederību krievvalodīgajai masai un skatās latvisko partiju virzienā, jo redz, kādu apdraudējumu rada prokremliskie spēki. Krievijas–Gruzijas kara ietekmē Latvijas gruzīni atdalījās no krievvalodīgo masas.

– Kāda jums šķiet integrācijas politika Latvijā? Tās rezultāti?

– Man radusies pārliecība, ka Latvijā dzīvojošos krievus nevar mākslīgi no “augšas” integrēt. Kaut vai tāpēc, ka viņi pamatā iegūst informāciju no saviem avotiem. Ir cilvēki, kas izvēlas dzīvot latviskajā dzīves telpā, piemēram, ir dzīvojuši latviskās pilsētās vai mācījušies latviešu skolās. Mūsu apvienības aktivitātēs Alūksnē ir iesaistījusies jauniete no cittautiešu ģimenes. Viņa rīko dažādus patriotiskus pasākumus, piedalās publiskajās diskusijās. Ir arī citi cilvēki. Saulkrastos uz ielas man klāt pienāca kāds krievu tautības cilvēks, kurš skaidrā latviešu valodā man stāstīja, ka viņš neieredzot “SC”, jo tas darbojoties “pa tukšo”, un balsošot par mums, jo mēs esot principiāli. Integrācijai Latvijā jānoris ar bērnudārzu, skolu sistēmas un darbavietu starpniecību. Sabiedrībā jābūt apziņai, ka var droši runāt latviešu valodā un nav nepieciešama piekāpšanās.

Ģ. Vikmanis: – Kā vērtējat Jaunsardzi kā sabiedrības saliedēšanas elementu?

– Jaunsardze ir viens no labiem piemēriem. Tāpat kā dažādas sportiskas nodarbības un kopā būšana uz latvisku vērtību pamata. Svarīga ir valstiskā audzināšana, lai tad, kad cilvēks pabeidz skolu, viņam ir valstiska apziņa. Sistēma pašlaik nav sakārtota.

V. Krustiņš: – Vai Nacionālajai apvienībai ir skatījums, kādai jābūt Latvijas simtgadei? Varētu jau izdot Nacionālo enciklopēdiju uz šiem svētkiem… Vismaz iesākt.

– NA uz Latvijas simtgadi piedāvā radīt lepnumu un piederības apziņu, un tā varētu būt enciklopēdija. Nepieciešama Latvijas vēstures grāmata skolām, kurā liekam citus akcentus, nevis 700 gadus vācu jūgā un tad 50 gadus padomju okupācijā. Tie paši latviešu zemnieki senākā vēsturē savulaik labi cīnījās kā pret poļiem, tā pret zviedriem. Tas viss jāceļ gaismā.

– Kas veido NA ideoloģiju?

– Partijas ideoloģijas pamatus veido Raivis Dzintars. NA ideoloģiju ietekmē un definē partijas valdes locekļi. Mēs vēlamies latvisku Latviju. Nesen notika mūsu jauniešu nometne, kur šo ideju stiprinājām starp jauniešiem.

Ģ. Vikmanis: – Kas notiek NA jauniešu nometnēs?

– Katru gadu tas sākas līdzīgi – jaunieši atbrauc vēl mazliet apmulsuši, neticīgi, nedroši par to, kā izdosies visu izturēt, bet, paejot pavisam mazam laikam, visi jau ir uz iedvesmas viļņa un nometne rit pilnā sparā. Arī šogad Grundzālē notika apvienības rīkots izaugsmes seminārs, kas pulcēja ap pussimt dalībnieku. Šogad bija īpaši daudz jauniešu, kas piedalījās pirmo reizi. Šos Nacionālās apvienības seminārus varētu saukt par mūsdienu jauniešu intensīvo patriotiskās audzināšanas skolu, kas izaudzina uzticīgus latviskas Latvijas idejas aizstāvjus. Jāatzīmē, ka arvien vairāk jauniešu, kas regulāri piedalījušies šajās apmācībās, startē ar labiem panākumiem vēlēšanās.

– Kāds ir jūsu skatījums uz iespējām vairāk materiāli atbalstīt zemessargus?

– Man šķiet pareiza ideja, ka vajag ar nodokļu atlaidēm atbalstīt tos uzņēmumus, kuros strādā zemessargi. Tas rosinātu cilvēkus vairāk iesaistīties zemessardzē. Iespējams, ka zemessargiem neatkarīgi no viņu statusa militārajā sistēmā ir jāmaksā arī uzturnauda, tostarp arī ārrindas zemessargiem. Būtu arī jānodala zemessargi, kas profesionalizējas armijas virzienā, un tie, kas specializējas kārtības un iekšējās drošības nodrošināšanā. Abi virzieni ir labi valstij. Zemessardzē ir arī daudz problēmjautājumu, piemēram, krīzes gadījumā ārrindas zemessargiem, visticamāk, būs jābrauc pēc ieročiem uz bāzi, un tas var būt izšķirošs moments pierobežas reģionos. Ceru, ka līdz tam nenonāks, taču mums ir jābūt gataviem.

V. Krustiņš: – Mūsu sarunas laikā bieži izskan, ka, jūsuprāt, Latvijā atbildīgās lietās pastāv politiskās gribas trūkums? Ko mēs varam sagaidīt no nākamās Saeimas valdības?

– Mani novērojumi liek man droši domāt, ka nākamā valdība būs nacionālāka. Atbalsts NA sabiedrībā ir pieaudzis. Ceram uz lielāku īpatsvaru valdībā, tad varēsim pārējām partijām diktēt savus noteikumus. Svarīgs ir spēku samērs, jo pašlaik ir līdzīgi kā Latvijā pirms 1934. gada 15. maija, kad Kārlis Ulmanis nāca pie varas, daudz enerģijas politikā tiek tērēts starppartiju strīdiem.

– Tomēr daudzos sarakstos ir esošie deputāti, bijušie deputāti vai viņu palīgi… Kur tad ir tie jaunie spēki?

– Mums klāt ir nākuši Antons Kursītis un Edvīns Šnore, kā arī daudz gados jaunu cilvēku, kas auguši kopā ar mūsu organizāciju.

Latvijas Avīze

VideoVisi video

thumb

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Vija Miķelsone 14.08.2014 12:07

    Cenšos sekot un iedziļināties NA un ZZS informācijai par Latvijas drošību, ekonomiku un izglītību un netieku gudra vai abi šie politiskie spēki ir un nākotnē var būt viena ceļa gājēji Latvijas tautas labā vai abi cenšas tikai savā labā. Lasu abu partiju 12. Saeimas vēlēšanu īsās programmas un man tuvāka pašlaika izskatās ZZS. Jūsu uzsvērums TIKAI uz nacionālajām vērtībām, manā uztverē, runā pretī reālajai dzīvē. Mēs gribam vai negribam, bet ,,tīri nacionālu,, ģimeņu mums valstī ir maz, vai ,patiesībā, nav vispār. Pētot savu dzimtas koku par to esmu pārliecinājusies. Tautas ir sajaukušās un turpina sajaukties. Vārda ,,Nacionāls,, vietā man labāk patīk tādi vārdi kā ,,latviskais, tautiskais, cilvēciskais,,. Jūs esat divi politiskie spēki- NA un ZZS, manuprāt, kuriem vajadzētu iet vienā virzienā un gūt uzvaru vēlēšanās, ko arī jums novēlu.

    • Modris Slava 14.08.2014 13:05

      Hm, nepiekrītu, Vija. Nacionālā piederība nav jāvērtē pēc asinīm, bet pēc integrācijas pakāpes latviešu tautas vēsturē un kultūrā, tās mentalitātē. Cilvēkam ar prātu un sirdi ir jāieaug mūsu tautā, tad arī rodas īsts latvietis. Kad cilveks piedzimst, viņš ir kā sākotnējās cilmes šūnas, kurām trūkst specifikācijas, tās var pārvērsties par jebkura orgāna šūnām. Lūk, cilvēks arī nepiedzimst par latvieti, bet par tādu top audzināšanas ceļā. Tādēļ tik ļoti svarīga ir nacionāli patriotiskā audzināšana. ZZS ir stipri veidota uz politmafijas bāzes, tādēļ to salīdzināt ar NA nekādi nevar.

      • Vija Miķelsone 14.08.2014 20:21

        ,Lūk, cilvēks arī nepiedzimst par latvieti, bet par tādu top audzināšanas ceļā. Tādēļ tik ļoti svarīga ir nacionāli patriotiskā audzināšana,,..Tā jūs sakat.. Piekrītu par patriotisko audzināšanu . Bet, diemžēl, līdz šim patriotiskās audzināšanas kā tādas praktiski mūsu valstī nav. Teorētiski, jā, tā ir. Ar skaistām runām par dzimtenes mīlestību vien nepietiek. Reālajā dzīvē šajos vairāk kā 20 gados pieredzētais jēdzienu ,,patriots,, ir devalvējis pilnīgi. Man būtu interesanti dzirdēt , kas konkrēti darāms un kā,Jūsuprāt, varam uzlabot nacionāli patriotisko audzināšanu. NA partijas jaunatnes sekcija kaut ko gan dara, bet tas ir šauram lokam. Pati ilgus gadus strādāju ar cilvēkiem, ar skolēniem un jauniešiem un tādēļ no prakses zinu kā ir ar mūsu patriotismu. Piedzimt mēs piedzimstam, ja mūsu vecāki ir latvieši, latvietībā.Ar mātes pienu un pirmajiem solīšiem mēs ieejam latvietībā.Un no vecākiem , no viņu dzīves pieredzes bērns mācās mīlēt savu dzimteni. Cita lieta, ja cilvēka pirmsākums ir citas mentalitātes. Tad gan- jāintegrējas.

        • Jānis Derums 15.08.2014 10:42

          Interesanta intervija. Grībētos, lai Jāņa vārdi piepildās un nākošā Saeimu būtu nacionālāka. Bet cik šādas cerības ir pamatotas un vai viss darīts, lai tā būtu? Jāatzīst, ka Jānis pa šiem gadiem no zaļa jaunekļa izveidojies tiešām par politiķi ar labām nākotnes perspektīvām. Jāiet vien savs ceļš, ar savu patstāvīgu domāšnu un ne vienmēr vecākie kolēģi ir labākais paraugs. Skaidrs, ka nevienai partijai atsevišķi neizdosies izveidot valdošo koalīciju. Latviešu, nacionālās pozīcijas vājina daudzo latviešu partiju skaits, no kurām tikai trīs- četras iekļūs Saeimā, tā kā tas ir viens no galveniem faktoriem, kas liek apšaubīt , ka nacionālās pozīcijas būs stingrākas. Kas varētu būt sabiedrotie? Protams, ka Vienotība un ZZS, lai kā vienam otram nepatīk šo partiju attieksme pret vienu vai otru jautājumu. Bet pati NA savā politikā un kadru izvēlē varētu vairāk atšķirties no pārējām latviešu partijām. Paviršam ,ierindas vēlētājam šīs atšķirības nav viegli atrast. NA ir savs vēlētāju loks, daudzie no tiem pietiek vien ar NA(TB/LNNK/VL) nosaukumu un tie citu variantu pat neapskata. Tāpat ir tādi, kuriem masu saziņas līdzekļi ir iedzinuši galvā, ka NA ir briesmīgi radikāļi un no tiem jāturas pa gabalu. Uzskatu, ka gluži pretēji, NA nevajag vairīties no 'pozitīvi radikālākiem tautiešiem. Ja paskatāmies deputātu kandidātu sarakstus, tad būtisku starpību starp trīs stabilākām latviešu partijām nav, katrā ir kādi izteiktāki cilvēki savās latviski patriotiskās nostādnēs, bet lielākā daļa tādi, kuriem galvenās cerības saistās ar deputātu krēslu un piederiba vienai vai otrai partijai ir otršķirīga. Nav pārliecība par tādiem, kuri nacionālai idejai pievērsušies pēdējo pāris gadu laikā, kad NA akcijas ir kāpušas. Kur viņi bija 10-15 gadus, nu kaut vai 5 gadus atpakaļ? Tomēr sava piederība jāpierāda ilglaicīgāk un ar konkrētiem darbiem, vai tā būtu darbība presē, literatūrā, kinomotogrāfijā, vai citādi. Gods un slava Šņorem! Par viņu var balsot, tā teikt, ar abām rokām. Diemžēl tādu piemēru ir maz. 100 deputātu kandidātu skaits ir pietiekoši liels, lai atrastu vietas gan jaunākiem partijas biedriem, gan pieredzējušākiem vēl no atmodas laikiem, gan kādai uzaicinātai zvaigznei. Skaidrs, ka uz vietu Saeimā reāli pretendē daži pirmie numuri katrā vēlēšanu apgabalā, bet iekļaušana sarakstā, kaut vai padsmitās vietas ir atzinība, novērtējums un stimuls aktīvākai darbībai, arī aģitācijas jomā priekšvēlēšanu laikā. Lai nākotnē cerētu uz labākiem sasniegumiem, mazliet kaut kas jāpapildina, konkrēti jāpaplašina saikne ar ierindas biedriem. Nodaļas? Daudzas tās darbojas autonomi un kopīgā darbā ir maz iesaistītas. Noteicošām jābūt domes sēdēm, koferencēm. Kongresi, diemžēl, pārvērtušies par nebaudāmu formalitāti. Visticamāk cīņa par pirmo vietu būs starp ''Saskaņu"' un Vienotību. Krievu vēlētāji ir mazāk sašķelti, turklāt SC papildina Amerika komanda. NA būs konkurence par trešo pozīciju ar ZZS, pagaidām ZZS ir soli priekšā, bet pie veiksmīgas priekšvēlēšanu kampaņas NA var aiziet priekšā un varbūt pat izrādīt konkurenci Vienotībai? Ja NA būtu centusies apvienot visus nacionalpatriotus, neliekot tik lielu uzsvaru tikai uz jaunatnācējiem un cilvēkiem ar nelielu stāžu nacionālā kustībā, tad protams cerības būtu reālākas. Bet tas ir mans subjektīvais skatījums, varbūt kļūdos un NA būs , piemēram, 25 deputātu vietas Saeimā, un varbūt pat premjera izvēle.

          • Ainārs Kļaviņš 21.08.2014 10:09

            Ļoti nodrīgi būtu,ja pirms vēlēšanām izplatītu skrejlapas ar balsojumiem sAEIMĀ parnozīmīgiem jautājumiem,piem.. uzturēšanās atļaujām; lai v[ēlētāji skaidri redz kas ir kas!

            • Legionars 21.08.2014 21:10

              Tiem, kuŗus vēlēšanās visvairāk pievilks augstu paceltais Latvijas karogs, nekāda īpaša piepūle no NA puses nav vajadzīga. Dzīvoju Amerikā, bet skaitu arī sevi pie tiem. Ja, tomēr, vairākuma nodrošināšanai ar viņiem nepietiks, tad nopietnāka uzmanība ir jāpievērš arī citiem, visvairāk ekonomiskiem faktoriem. No malas skatoties, NA ieceres Latvijas ekomomiskajā attīstībā ir mazasinīgas. Neredzu tur nedādus radikālus ierosinājumus, ne arī motīvāciju latviešiem pašiem ķerties pie savas ekonomiskās situācijas uzlabošanas. Protams, progresīvā ienākumu nodokļu sistēma ir laba, bet tā ir daudzu partiju solījumos jau apvalkāta un tās kautrīga pieminēšana vēlētājiem ticamību nedos. Kādēļ nepateikt skaidri: mēs prasīsim jūtamu nodokļu pazeminājumu mazpelnītājiem! Un to pēc vēlēšanām arī darīt! Nevienlīdzības mazināšana ir jāsāk ar zemāko grupu ienākumu pacelšanu - ar darbaspēka kvalitātes uzlabošanu, ar izglītību, arodapmācību, ar investīcijām ražošanā un nevis ar ienākumu pārdali likumdošanas ceļā. Kādus soļus šai virzienā NA ir gatava piedāvāt? Ko NA rosina darīt, lai ārzemju kapitāls nāktu pie Latvijas strādniekiem un tiem nebūtu jāiet pie kapitāla ārzemēs? Vēl vairāk, latviešiem Latvijas banku depzītos guļ miljardi. Tie, visvairāk, kalpo ārzemniekiem, arī Latvijas zemes pirkšanai. Investīciju “klimats” ir jāmaina tā, lai tiem būtu izdevīgi iesaistīties Latvijas tautsaimniecībā. Ļoti šaubos, vai programmā jau pieteiktie “taisnīgie kapitāla pieauguma nodokļi” to panāks. NA, šķiet, ir jau pacēlusi karogu “ MĒS VARAM”. Vēlētāji gaida arī “MĒS DARĪSIM”.

              • trafix 22.08.2014 13:41

                Nu, salaulāties ar zzs - rezultātā būs ēl viena tp,un viss... vēsture atkārtojas. Vispār esmu piefiksējis - jo augstāk NA paceļas,jo vairāk tajā ir lažas.

                • ruk 25.08.2014 17:49

                  Ušakovs runā latviski, tad jau tā ir mūsu pašu vaina, ka neprasām atbildēt latviski Daugavpils deputātus. Būtībā būtu jāanulē deputāta statuss, ja neprot valsts valodu.

                  • ruk 25.08.2014 17:52

                    un skolās arī nav jāmāca citu valstu vēsture vai to traktējums. Ja tas vēl ir pie mums, tad kaut kas nav kārtībā

                    • ruk 25.08.2014 18:45

                      Es nezinu vai mums ir noformulētas nacionālās intereses, bet diezvai tās spēs noformulēt politiķi, kuri aiz lozunga "jaunas darba vietas" lips un vilks iekšā citu valstu uzņēmumus. Būvējot nacionālās intereses varu teikt ka ir jāatzīst arī citas vērtības kas nenāk tikai no rietumiem. Diemžēl Ulmaņa laikus nepieļaus, kad ar militāru kontroli, nolika pie vietas gaisa jaucējus. Lai paši kaut ko spētu ir jāsakārto izglītības sistēma un jāizskolo savai valstij mediķi, skolotāji un citi speciālisti un te nederēs Jūsu sauklis par mazajām skolām, ja nu vienīgi pasaule novienojas par 10-20ha lielām zemnieku saimniecībām, bet tas jau būs cits stāsts, jā varbūt arī Jehovas liecinieku sludinātais

                      • ruk 25.08.2014 19:11

                        palasot rakstus kas jums te portālā ir tad varu teikt ka te ir gānīšanās par daudzām lietam. Piedodiet, bet

                        Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.