logo

NĒ – bēgļu kvotām (8)

28.05.2015 Jānis Dombrava Eiropas Parlamentā

Jaunākais Eiropas Komisijas izstrādātais priekšlikums par Āfrikas ieceļotāju sadali ir absurds un rada būtiskus riskus Latvijas drošībai. Lielas un bagātas ES valstis vēlas risināt šo problēmu uz mazo valstu rēķina, ignorējot vēsturisko imigrāciju, kuru šīs valstis ir pieredzējušas okupācijas laikā.

Sagatavotais priekšlikums paredz, ka Igaunijai būtu jāuzņem 1064 ieceļotāji jeb 2,66% no visiem ieceļotājiem, Latvijai – 737 jeb 1,84%, Lietuvai – 710 jeb 1,78%. Kopā Baltijas valstīm būtu jāuzņem 6,28% no visiem imigrantiem, kurus plāno iekļaut tā saucamajā „bēgļu kvotā”, vienlaikus jāatgādina, ka Baltijas valstīs dzīvo tikai 1,22% no ES iedzīvotājiem, arī ekonomika ir ar līdzīgu īpatsvaru. Tātad atšķirība ir piecas reizes. Pat ja neskata citus aspektus, tad nav loģiski pamatojams, kāpēc Baltijas valstīm būtu jāuzņem tik neproporcionāli liels ieceļotāju īpatsvars.

Šajā jautājumā ir jāuzsver Baltijas valstu vēsturiskie aspekti, kas liedz uzņemt jaunus ieceļotājus. Padomju okupācijas periodā Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā un Igaunijā, ieceļoja aptuveni miljons militārpersonu un imigrantu no citām PSRS republikām, kā rezultātā īsi pirms neatkarības atjaunošanas igauņi un latvieši atradās soļa attālumā, lai savā zemē kļūtu par minoritāti. Pēc neatkarības atjaunošanas tikai neliela daļa no šiem iebraucējiem izceļoja. Kāpēc toreiz starptautiskā sabiedrība nepalīdzēja Baltijas valstīm risināt šo problēmu, solidāri uzņemoties atbildību un palīdzot Baltijas valstīm novērst okupācijas sekas?

Vēl šodien Latvijā latviešu īpatsvars ir vien 62%, divās lielākajās Latvijas pilsētās latvieši joprojām ir minoritāte. Savukārt ES dienvidu valstīs, kuras aicina pārējās ES dalībvalstis būt solidārām, pamattautas īpatsvars veido pat 90% no iedzīvotāju kopskaita. Šo īpašo Baltijas valstu situāciju Eiropas institūcijas nedrīkst ignorēt.

Ja tiktu noteikts pienākums uzņemt ieceļotājus no Āfrikas, rastos virkne drošības risku:
terorisma draudi – ir liela varbūtība, ka ieceļotāju vidū varētu būt personas ar ekstrēmiem uzskatiem, iespējams, pat ar tiešu saistību ar „Islāma valsti”;
sociālie riski – šobrīd Latvijā bezdarbs ir augstā līmenī, lielu bezdarbnieku īpatsvaru veido mazkvalificēts darbaspēks, un, ja ieceļotāji nespēs atrast darbu, tad tas radīs sociālu spriedzi;
integrācijas problēmas – atsevišķās valsts daļās, kur latvieši ir minoritāte, integrācijas process nenotiek, un, ja Latvijā ieceļotu liels skaits cilvēku ar svešu kultūru un reliģiju, tad Latvija var pieredzēt ne tikai integrācijas problēmas, bet katastrofu.
Šie un daudzi citi argumenti liedz Latvijai uzņemt lielu skaitu trešo valstu piederīgo.

Jāpiemin, ka liels ieceļotāju skaits, kuri tiktu klasificēti kā bēgļi, radītu ievērojamu slogu uz valsts budžetu. Atgādinu, ka bēgļu pabalsts ir 256 eiro, bērniem – 76 eiro, papildus pabalsts 50 eiro apmērā, lai segtu valodas apguves izmaksas. Šie pabalsti ievērojami pārsniedz daudzu iedzīvotāju pensiju līmeni, minimālo “māmiņalgu”, arī Latvijas bērnu pabalsts ir septiņas reizes mazāks par bēgļu bērnu pabalstu. Jāpiemin, ka papildus izmaksas veidojas par bēgļu izmitināšanu, uzraudzību, integrāciju. Ja būtu jāuzņem papildus ieceļotāji, tad Latvijai nāktos atvērt jaunus bēgļu uzņemšanas centrus. Latvijas pašreizējās prioritātes ir valsts drošības stiprināšana un sociālās nevienlīdzības mazināšana, kurām būtu jānovirza valsts resursi.

Latvijas valdībai arī turpmāk Eiropas institūcijās ir stingri jāpastāv uz to, ka attiecībā uz Latviju un pārējām Baltijas valstīm ir jāpastāv izņēmuma statusam. Vienlaikus jāuzsver, ka Baltijas valstis ir gatavas palīdzēt stiprināt dienvidu robežu apsardzību un uzskata, ka problēma būtu jārisina, nodrošinot lielāku stabilitāti Āfrikā. Tomēr, ja neskatoties uz mūsu iebildumiem Eiropas Komisijas izstrādātais priekšlikums tiek apstiprināts, tad Latvijai vajadzētu izmantot vienu no divām tekstā iestrādātajām normām:

  • paragrāfa 6.punktu, kas nosaka, ka dalībvalstis patur tiesības atteikties uzņemt pārvietojamo personu, ja pastāv riski nacionālajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Ņemot vērā esošos nacionālās drošības riskus, Latvijai būtu jāizmanto šis punkts, lai atteiktos uzņemt ieceļotājus no valstīm, kur ir paaugstināts terorisma līmenis.
  • 9. paragrāfu, kas nosaka, ka gadījumā, ja kāda dalībvalsts piedzīvo lielu trešo valstu piederīgo imigrāciju, tad pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma un konsultācijām ar Eiropas Parlamentu, Padome var piemērot izņēmuma statusu dalībvalstij, noņemot pienākumu uzņemt ieceļotājus. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu trešo valstu valstspiederīgais ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis, tad arī Latvijas nepilsoņi tiek uzskatīti par trešo valstu valstspiederīgajiem. Saskaņā ar PMLP datiem, 2015.gadā trešo valstu valststspiederīgie veidoja aptuveni 15% no iedzīvotāju kopskaita. Pēdējos piecos gados Krievijas pilsoņu skaits ir divkāršojies no 30’718 Krievijas pilsoņiem 2009.gadā līdz 54’838 šogad. Ņemot vērā šos apstākļus, Latvijai būtu jāpanāk izņēmuma statuss.

Satversmē ir nostiprināts, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Lai to nodrošinātu, latvieši nedrīkst kļūt par minoritāti paši savā valstī, tāpēc Latvijas valdībai un sabiedrībai ir stingri jāpastāv, ka Latvijā nav iespējama jaunu ieceļotāju uzņemšana. Mums ir jāizmanto jebkuras tiesiskās iespējas, lai aizsargātu savas tautas un valsts intereses.

Jānis Dombrava

Saeimas deputāts, NA līdzpriekšsēdētāja vietnieks

Foto: AFP/GETTY IMAGES

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • ezis x

    01.06.2015 18:25

    Varbūt dažam liksies ka tas nav saistīts ar tēmu, bet valdībai ir beidzot (pēc 25 gadiem!) jāspeŗ nopietnus soļus lai veicinātu Latgales ekonomisko attīstību.

  • Jānis Dombrava

    28.05.2015 17:21

    Dzintra Feldmane Referendums varētu būt galējais līdzeklis, ja visi citi mēģinājumi cietīs neveiksmi, bet pirmkārt būtu jāpanāk Latvijai labvēlīgs risinājums Eiropas Savienības institūcijās.

    • Andris Doveiks

      28.05.2015 17:58

      Kā referendums šajā jautājumā tiktu rosināts? Teorētiski. Saeimā vai ar parakstu vākšanu, vai prezidents rosinās? Un kādas cerības referendumam masu mēdītāju terora apstākļos? Īrijā katoļi tikko nolēma...

  • Andris Doveiks

    28.05.2015 17:16

    Kādēļ nav pievienots vislabākā kandidātprezidenta viedoklis par cilvēktiesību kontekstu šajā lietā? Prktizējoša speciālista teiktais būtu spēcīgs arguments! Vai bēglim Latvijā drīkst maksāt mazāk nekā tās pašas laivas bēglim Zviedrijā? Domāju, ka tā būtu nevienlīdzīga attieksme. Ja bēglis gribēs aprecēties ar savu draugu, par ko viņiem abiem Āfrikā būtu galva nost, vai viņam to varēs aizliegt Latvijā, ja tās pašas laivas bēglis Zviedrijā mierīgi precēsies ar savu draugu? Vēl droši vien ir daudz tādu rietumniecisku vērtību, kas atbrauks līdz ar rietumnieku sabumboto valstu nerietumnieciskajiem bēgļiem. p.s. Tie cipariņi nevienam Briselē un Strasbūrā nebūs saprotami. Kāpēc viņiem kaut kas īpaši jālemj Parīzes Saint-Denis vai kāda Marseļas rajona ietvaros? Latvijas problēma skaitliski nav lielāka, tieciet paši galā.

    • Andris Doveiks

      29.05.2015 17:04

      Nu, lūk, cilvēktiesību praktiskās pielietošanas eksperti jau darbā. Un par grēku arī zina stāstīt :) Kārlis Streips: Iznīcība? Vai tiešām? ...................... Kā esmu rakstījis citreiz, neuzskatu, ka Latvijas pieredze Otrajā pasaules karā un pēc tam 2015. gadā ir arguments runājot par migrantiem kā tādiem. Tāpat uzskatu, ja reiz Eiropas Savienībā, tad piedaloties arī tajos procesos, kuri neliekas paši atraktīvākie. Taču, tajos gadījumos, kad negatīvās attieksmes pamatā vienkārši ir tas, ka bēgļi no Āfrikas mēdz būt ar citu ādas krāsu nekā latviešu aborigēni … tas ir rasisms. Tas ir grēks. Tas ir nepieņemami. http://www.draugiem.lv/lsmlv/news/karlis-streips--izniciba-vai-tiesam/

  • Inars Sinicins

    28.05.2015 17:09

    Pirms 20 gadiem vajadzēja likvidēt krievu skolas. Ja šie pārkrievosies, kā īstenībā arī būs, ko mēs redzam pēc ķīniešiem, tad čau, valodiņa. Kur tad visi mūsu runasvīri palikuši. Cik Latvijā joprojām ir nepilsoņu jeb kolonistu? Liela varbūtība, ka viņi aizmuks no Latvijas uz labākām vietām. Ja tas nenotiek, pēc 25 gadiem viņu būs šeit vairāk kā krievu. Palasiet par Ziemeļāfrikas demogrāfiskajiem sprādzieniem. Puse iedzīvotāju ir vecumā līdz 25 gadiem, mirstība 4x mazāka kā Latvijā. Nu nez, Eiropa pati saprot, ko dara. No otras puses, strauji izmirstam, tukša vieta nepaliks. Laivu Vidusjūrā arī.

  • Ugis Ozolins

    28.05.2015 12:50

    Un tad kad Latvijai vajaga vienādus maksājumus lauksaimniekiem, tad ES mūs ignorē.....

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.