logo

Par 10 Saeimas deputātu parakstīto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”

14.04.2016 Imants Parādnieks Latvijā

uzturēšanās atļaujas

Labrīt, godātais Prezidij un kolēģi! Kolēģi, es aicinu ieklausīties šajā motivācijā likumprojektam, kuru mēs, desmit Saeimas deputāti, aicinām nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

2010.gadā stājās spēkā „Grozījumi Imigrācijas likumā”, ko toreiz ierosināja Šlesera partija, kas noteica jaunu kārtību, ka termiņa uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt tie trešo valstu pilsoņi, kuri nopērk Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā apjomā vai veic ieguldījumu subordinētajā banku kapitālā vai nodibina uzņēmumu, kur pat dažbrīd vēl sākotnēji nebija noteikti nekādi īpaši kritēriji, kas arī tad pēc tam fiktīvi izpaudās šādu uzņēmumu dibināšanā. Tika noteikta kārtība, ka uz pieciem gadiem var saņemt termiņa uzturēšanās atļauju.

Pirmais gads, no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 1.jūlijam, bija tāda viegla iesildīšanās pirms aktīva reklāmas kampaņa tika uzsākta Krievijā, un līdz 2011.gada 1.jūlijam šādas atļaujas saņēma 456 cilvēki. Nākošā pusgadā, tātad 2011.gada pirmajā pusgadā, tādi bija jau 510 cilvēki. Tātad divreiz vairāk pusgada laikā nekā visa iepriekšējā gada laikā.

Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka ņemot vērā pēc tam straujo tempu, kādā šie trešās pasaules valstu pilsoņi un sevišķi Krievijas pilsoņi saņēma šīs termiņa uzturēšanās atļaujas, mēs grozījām likumu, un ar 2014.gada 1.septembri noteicām pilnīgi citu kārtību. Pirmkārt, ierobežojot gan šo nekustamā īpašuma pirkumu konkrētā apjomā, nosakot 250 tūkstošu slieksni, gan, un kas ir īpaši svarīgi, izveidojot Ekonomikas attīstības fondu, kurā šie termiņa uzturēšanās atļaujas pircēji iemaksāja vai nu 5% no nekustamā īpašuma vērtības, vai arī 25 000 eiro, ja veic iemaksu bankas subordinētā kapitālā, vai dibinot uzņēmumus. Šādā veidā mūsu valsts Ekonomikas attīstības fondā šajā periodā ir saņēmusi vairāk nekā 5 miljoni eiro iemaksas. No šī Ekonomikas attīstības fonda valsts ir finansējusi tādas svarīgas programmas kā reemigrācijas plānu, Pirmā mājokļa programmu, kas ir nodrošinājusi vairākiem simtiem un pat tūkstošiem jaunajām ģimenēm ar bērniem mājokļa uzlabojumus, sniedzot valsts garantijas noteiktā apjomā. Un tūlīt, tūlīt, kā jūs paši saprotat, var viegli sarēķināt, 2011.gads plus pieci gadi, tas ir 2016.gada 1.jūlijā šis vilnis, kas sākās tanī laikā, iegūs otru uzplūdu un viņi vēlēsies pagarināt šīs termiņa uzturēšanās atļaujas.

Kāds ir priekšlikums? Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tiem, kas vēlas pagarināt šīs atļaujas, mēs piecus gadus ļāvām baudīt īpašas privilēģijas uz tiem nosacījumiem, kādi bija sākumā Šlesera kunga partijai un Tautas partijai (atgādināšu, ka toreiz Jaunais laiks iebilda pret šiem grozījumiem), un mēs sakām, ka turpmāk, pieņemsim, no 2016.gada 1.jūlija jums, līdzīgi kā jaunu termiņa uzturēšanās atļauju saņēmējiem kopš 2014.gada 1.septembra, vajadzēs iemaksāt Ekonomikas attīstības fondā valstij vitāli svarīgu programmu nodrošināšanai nevis 25 000 eiro, bet nu mēs būsim pretimnākošāki. Valsts varētu būt pretimnākošāka un prasīt vien 10 tūkstošus eiro iemaksu. Protams, ka mēs komisijā varam lemt, ka tie varbūt nav 10 000, varbūt tie ir 7 500, vai 5 000 eiro, un attiecīgi tad arī rēķināties ar to pienesumu valsts budžetā, kāds nu mums būtu.

Kolēģi, ja jūs pievērsīsiet uzmanību likumprojekta anotācijai, tad tur arī ir pievienota tabula ar aprēķiniem, cik valsts varētu iegūt līdzekļus. Un, piedāvājot šos 10 000 eiro, tad četru-piecu gadu programmā, pieņemot, ka 60% šo termiņa uzturēšanās atļauju vēlēsies saņemt atkārtoti, tie būs ap 40 miljoniem. Tas ir, 8–10 miljoni gadā. Jautājums – vai mums šī nauda ir vajadzīga, vai nav vajadzīga? Vēl šogad tie būs vismaz pāris miljoni, pat ja mēs pieņemsim, ka tie ir vien 5 000 eiro iemaksas. Tas nozīmē, ka mēs noteikti varēsim turpināt brīvi un varbūt pat paplašināti šo Pirmā mājokļa programmu jaunajām ģimenēm, kur jau maijā mums būs noteikti jālemj par papildus līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai šo programmu normālā apjomā varētu turpināt.

Šobrīd ir atvērts Imigrācijas likums un gan es, gan kolēģis Edgars Putra bija iesnieguši uz trešo lasījumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai savus priekšlikumus. Putras kungs iesniedza par 5 000, es par šiem 10 000 eiro. Un šajā komisijā viņi tika noraidīti ar argumentāciju, ka uz trešo lasījumu konceptuāli jaunus priekšlikumus neskatām, un beigu beigās tas nav īsti šīs komisijas jautājums, lai to vērtē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tieši tāpēc mūsu, to 10 deputātu, kuri ir parakstījuši likumprojektu, argumentācija, ir nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai tad arī mēs, kā atbildīgā komisija, vētījam šos priekšlikumus un attiecīgi pieņemam lēmumus.

Kolēģi, es aicinu nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai un atbildīgi pieņemt lēmumu par tām programmām, kas valstij un mūsu sabiedrībai ir vitāli svarīgas. Paldies.

Imants Parādnieks (VL–TB/LNNK) (2016.gada 14. aprīļa Saeimas sēde)

Tabula

 

Balsojums par 10 deputātu priekšlikumu nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojums: Par – 33, pret – 29, atturas – 25. Tātad atbildīgā komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – netika noteikta.

Balsojums par Saeimas Prezidija priekšlikumu nodot likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojums: Par – 27, pret – 34, atturas – 25. Likumprojekts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai nav nodots.

Līdz ar to likumprojekts nav komisijai nodots.

pielikums_tabula ar aprekiniem

VideoVisi video

thumb

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.