logo

Par būtisko (1)

09.01.2019 Raivis Zeltīts

Trešajā mēnesī pēc vēlēšanām visi jau ir kārtīgi “izgaršojuši” pārmaiņas. Tā taču to dēvēja “Saskaņa”, tai draudzīgie polittehnologi un dažādu oligarhu (Meroni, Šlesera, Sorosa u.c.) “jaunie” politiķi. “Galvenais, lai būtu citādāk” – tāds bija vēstījums. “Citādāk” pavisam noteikti ir, visiem tas jau ir apnicis, bet daudzus brīnumus vēl tikai redzēsim. Gandrīz viss, par ko Nacionālā apvienība brīdināja pirms vēlēšanām ir piepildījies. Kamēr Latvijā nebūs 3-5 stabilas latviešu partijas ar skaidru ideoloģiju, bet to vietā būs dažādi steigā saveidoti vietējo un ārvalstu oligarhu projekti, tikmēr pēc katrām vēlēšanām būs šādas nestabilas situācijas. Šādos haosa laikos ir svarīgi koncentrēties uz būtisko. Vēlēšanas nāk un iet. Mainās partijas. Pēc dažiem gadiem neviens neatcerēsies ar kādiem nosaukumiem un saukļiem uz politiskās skatuves iznāca šīs Saeimas politiķi. Svarīgs ir paliekošais. Svarīgi ir, lai latviešu tauta turpinātos neatkarīgi no tā visa. Tieši tāpēc Nacionālā apvienība lobē atbalstu ģimenēm ar bērniem. Un mēs to turpināsim darīt.

Daudzi saka, ka valsts atbalstam nav nozīmes – cilvēki veido ģimenes neatkarīgi no valsts intereses par mūsu tautas turpināšanos. Taču iedziļināsimies mazliet faktos. Ģimenes atbalsta politika ietver sevī ļoti daudz. Nacionālā apvienība bija virzītājspēks tam, ka 2017. un 2018. gada valsts budžetā finansējums demogrāfijai pieaudzis par apmēram 55 miljoniem eiro. Kopš 2015. gada valsts atbalstu saņēmušas vairāk nekā 5000 ģimenes ar bērniem. Būtiski palielinājies atbalsts ģimenēm ar trim un vairāk bērniem – ģimenēs par trešo nepilngadīgo apgādājamo – pabalsts 100 eiro mēnesī (palielinājums no 34 eiro). Ģimenes valsts pabalstu tagad var saņemt arī tie vecāki, kuru bērni mācās profesionālajās un Kultūras ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs, turklāt to saņems arī par bērniem, kuri sasnieguši 19 gadus, bet turpina iegūt vidējo izglītību. Nodokļu reformas ietvaros apstiprināti lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem – tātad tā nauda, kas paliek cilvēku makos pēc nodokļu nomaksas, par katru apgādājamo ir lielāka, un augs, 2020. gadā sasniedzot 250 eiro. Īpaši ir atbalstītas audžuģimenes, kas rūpējas par bērnu namu bērniem – divas reizes palielināts pabalsts bērna uzturam audžuģimenēs, būtiski palielināta atlīdzība par audžuģimenes darbu. Šī ir tikai daļa no panāktā. Pagājušajā gadā summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti) ir sasniedzis 1,74 (Lietuvā – 1,69, Igaunijā – 1,60). 1997. un 1998. gadā šis rādītājs bija 1,1.

Vai bērni dzimst, tikai pateicoties valsts atbalstam? Protams, ka nē. To neviens neapgalvo, ja neskaita troļļus interneta komentāros, kas izvirza absurdas tēzes un tad paši tās “atspēko”. Tā nav nekāda lielā māksla. Ģimenes pieaugums ir katras ģimenes lēmums. Taču valsts pabalsts daudziem ir padarījis šo lēmumu vienkāršāku, it īpaši attiecībā uz trešo un nākamajiem bērniem. Tāpat nemaz neiedziļināšos “argumentos” par to, ka valsts atbalstam ģimenēm neesot jēgas, jo nav sakārtota arī X vai Y joma. Novirzīt sarunu no konkrēti risināmās problēmas uz jebkuru citu ir veca manipulācijas metode, lai neatrisinātu nevienu problēmu.

Vai pietiek ar sasniegto? Protams, ka nē. Tautas tālākai pastāvēšanai ir nepieciešams sasniegt rādītāju 2+. Mēs vēl netuvojamies šim skaitlim. Tāpēc ir nepieciešams koncentrēt visas valsts ģimenes atbalsta programmas vienā institūcijā, lai katru reizi valsts atbalsta pieaugums nebūtu jāizcīna cīņās ar politiķiem katrā atsevišķajā ministrijā, kuriem latviešu tautas tālāka pastāvēšana varbūt nav tik būtisks jautājums, kā, piemēram, grāmatiņas bērnudārzniekiem par dzimuma maiņas fantastiskajām iespējām. Nav runa par jaunu ministriju ar administratīvo aparātu un papildus izmaksām. Tā var būt ministrija, tas var būt sekretariāts, to var saukt dažādi. Galvenais ir iespēja efektīvai rīcībai likumprojektu virzīšanā un valsts atbalsta vairošanā, lai dzimstības koeficients Latvijā būtu pozitīvs.

Kāpēc tam būs pretestība? Jo gluži vienkārši ir politiķi, kuriem latviešu tautas tālāka pastāvēšana vienkārši nav svarīga. Viņi sevi pieskaita globālajai ultraliberāļu elitei, kurai Latvija ir tikai nosaukums. Un ne tikai politiķi – nupat arī dažs labs sabiedriskā medija (!) žurnālists publiski izpaudās, ka Latvija jau tukša nepalikšot, bet tie, kas satraucas par demogrāfiju esot “nacisti” un “vaislinieki”. Lai šī vemšana paliek tur, kur tai ir vieta, bet valstij ir jāvirzās uz priekšu, lai arī pēc simts gadiem Latvijā dzīvotu latvieši, kas janvārī piemin savus strēlniekus, vasarās dzied Jāņu dziesmas pie ugunskuriem un novembrī svin savas valsts dibināšanu – valsts, kura tika izveidota, lai nodrošinātu latviešu tautas tālāku pastāvēšanu un attīstību.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Modris Klavins 14.01.2019 02:49

    Par būtisko? Izlasīju jau 9.01 , cerēju arī kādu komentāru lasīt, jo taču "Par būtisko..." , mums katram tā kā vajadzētu par to " cepties", vai vismaz ar paceltu īkšķi raksta augšmalā atbalstīt,bet- jau piecas dienas uz nulles īkšķītis... Mani pamazām pārņem sajūta kā tam personāžam no Andersena pasakas par kailo karali... Nu izejam ārpus mūsu pils (biroja?valdes? ) sienām un paveramies apkārt, pajautājam cilvēkiem, kas ir viņuprāt būtiskākais, ar ko mēs šobrīd asociējamies ? Pareizi,- nevajag, mēs arī paši zinām : ar spītīgo demogrāfijas ministra posteņa gribētāja Parādnieka stūrgalvīgo bīdīšanu, atkārtoti un par katru cenu. Un šī cena var būt nesamērīgi un neattaisnoti augsta. "Pēc dažiem gadiem neviens neatcerēsies ar kādiem nosaukumiem un saukļiem uz politiskās skatuves uznāca šīs Saeimas politiķi" - piekrītu,taču-tauta šo mūsu stūrgalvību neaizmirsīs - piedodiet par salīdzinājumu,bet -Parādnieks nav Tramps. Iespējams, ka arī šis demogrāfijas ministra projekts nebūtu norakts, ja tas netiktu veidots konkrētai personai, jo objektīvi neviena partija jau neiestājas pret demogrāfijas veicināšanu, ja nu vienīgi pret tās "privatizāciju" . Arī izgājušais Goda Ģimenes gads tautas valodā saucās savādāk. Ar varu mīļš nekļūsi, saka tautas paruna.... "Galvenais ir iespēja efektīvai rīcībai likumprojektu virzīšanā un valsts atbalsta veidošanā, lai dzimstības koeficients Latvijā būtu pozitīvs" - vai šo iespēju radīs mūsu atbalstošo vēlētāju skaita samazināšanās, ko diemžēl atkal varu prognozēt ? Labā ziņa ir tā, ka 5 % barjera arī pašlaik pēc vispesimistiskākajām prognozēm mums nedraud. Un nevis :" tāpēc,ka viņi ..."bet, kā man teica Gundega Repše: " ...nebija jau citu,par ko... bet es sarakstā tikai trijus atstāju." Tā ka dzīvojam mierīgi un bez stresa. Pag, vai šogad nav Eiroparlamenta vēlēšanas ? Un vai pēc pāris gadiem nebūs pašvaldību vēlēšanas ? Mēs nezinām, vai negribam zināt, ko par mums domā cilvēki tur ārā ? Ak, mēs neiesim vēlētāju pavadā... mums tikai vairāk viņus jāinformē par mūsu labajiem darbiem un plāniem. Un vai mēs nemaz nejūtamies vainīgi pie tā politiskā bardaka, kas ir mūsu valstī pašlaik ? Es jūtos. Modris Kļaviņš Malēnijā

    Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.