logo

Par jauno kopbraukšanas pakalpojumu

10.10.2016 Saeimā

Mazliet plašāk par nepieciešamajiem grozījumiem likumprojektā ”Grozījumi Autopārvadātāju likumā”, kas paver iespēju Latvijā ienākt vienam no ”dalīšanās ekonomikas” (sharing ecenomy) pakalpojumu veidiem – kopbraukšanai.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau šodien aktīvi izvēlas izmantot iespēju gūt papildu ienākumus, iznomājot savu dzīvokli tādos pakalpojumos kā AirBnB, pārdodot sevis radītus dizaina produktus tādos portālos kā Etsy, piedalītos pūļa finansēšanas platformās mūsu pašmāju veidotajos uzņēmumos kā Mintos, kuru pakalpojumiem starp citu arī vēl nav radīts skaidrs normatīvais regulējums valsts līmenī, vai pat piepelnoties, piedāvājot citiem kopbraukšanas pakalpojumus. Tā ir dalīšanās ekonomika jeb sharing economy, kas šobrīd pasaulē un Eiropā piedzīvo milzīgu izrāvienu. ASV šajā dalīšanās ekonomikā jau piedalās aptuveni 10% iedzīvotāju, Eiropā – 5%, taču paredzams, ka teju trešdaļa visu eiropiešu tuvākajā nākotnē kādā veidā izmantos dalīšanās ekonomikas piedāvātās iespējas. Šodien to jau ir izmantojusi vismaz trešdaļa ES iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 39 gadiem. Dalīšanās ekonomikas “apgriezieni” Eiropā dubultojas ik gadu.

Un kādēļ gan ne – tā ir iespēja efektīvi izmantot savus vai cita brīvos resursus, gūstot ienākums vai patērētājam sniedzot iespēju izvēlēties no plašāka un, visbiežāk, dažādu pakalpojumu klāsta. Vienlaikus, šī dalīšanās ekonomika – aizraujošu un elastīgu iespēju piedāvājuma un inovāciju mājvieta – aktualizē būtiskus jautājumus par disciplīnu attiecībā pret nodokļu jautājumiem, patērētājiem un “darbiniekiem”, viņu tiesībām un to aizsardzību.

Šobrīd valsts līmenī neviena no dalīšanās ekonomikas aktivitātēm, lai kāda būtu tās izpausme, līdz galam neiekļaujas esošajā regulējumā – varētu teikt, ka dalīšanās ekonomikas izaugsme pat izaicina esošo status quo ekonomiskās aktivitātes regulējumā. Šajā kontekstā valsts uzdevums ir nodrošināt nepieciešamo patērētāju un darbinieku tiesību aizsardzību un drošību, kā arī ieviest racionālus un godīgus spēles noteikumus visiem – gan dalīšanās, gan tradicionālās ekonomikas dalībniekiem. Līdzīgu situāciju mēs varējām novērot, kad Latvijas tirgū ienāca jauns kreditēšanas pakalpojums – īstermiņa kredīti jeb tautā dēvētie sms kredīti – arī tad bija normatīvās bāzes regulējuma vakums šajā jomā, kā arī skaļi iebildumi no tradicionālā kreditēšanas sektora – bankām.

Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā mēs varam spert soli uz priekšu dalīšanās ekonomikas segmenta sakārtošanā, tā beidzot “vilkties nopakaļ” inovācijām un modernākajām ekonomikas izpausmēm, kas jau faktiski neregulētas, eksistē vairākus gadus. Mēs diemžēl saskaņā ar Eurostat datiem, inovāciju atbalsta un attīstības jomā, iepaliekam aiz saviem kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas, un lielā mērā tas saistīts ar inovācijām “nedraudzīgu” regulējumu.

Pienācis laiks to mainīt, sākot ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā, lai tādā veidā signalizētu gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem par valsts vēlmi un gatavību Latvijā attīstīt pasaulē populārākos un inovatīvākos pakalpojumus. Kopbraukšanas pakalpojumus realitātē jau izmanto daudzi Latvijas iedzīvotāji un ārvalstu viesi, un mūsu uzdevums ir ieviest tiesisko regulējumu, kas ļautu regulēt un aizsargāt gan patērētāju, gan šo pakalpojumu sniedzēju darbību šajā jomā. Iebildumi, ko aktualizējuši gan taksometru pakalpojumu nozares pārstāvji, gan citi aktīvisti, piemēram, par termina “kopbraukšana” piemērotību konkrētajiem pakalpojumiem, ir zināmi un ir diskutējami. Tieši diskusija – sarunas par labākajiem, visām grozījumu skartajām nozarēm draudzīgāko un vienlīdzīgāko regulējumu – ir tas, kas mums šodien ir nepieciešams, lai nonāktu pie labākā, inovatīvu pakalpojumu ienākšanu atbalstoša regulējuma.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.