logo

Par profesionālo mūziķu atalgojumu un kultūras pienesumu Latvijas attīstībai

02.10.2018 Jurģis Klotiņš Saeimā

• Nākamajai valdībai ir jāpieņem Latvijas profesionālo orķestru un koru mūziķu atalgojuma pieauguma plāns līdzīgi, kā tas jau šobrīd ir spēkā pedagogiem, lai novērstu talantu aizplūšanu no Latvijas.
• Profesionālā māksla un kultūra valstij ir jāatbalsta ar tā rada vidi augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstībai, veido pievilcīgu valsts tēlu un palīdz diplomātijai.
• Daudziem profesionālo orķestru mūziķiem atalgojums vienā darba vietā joprojām nesasniedz 2008. gada līmeni.

Tāpat kā daudzi citi vietvaru domju deputāti Latvijā arī es četros gados Rīgas domes deputāta darbā esmu saglabājis savu, varētu teikt, pirmo profesiju Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Kādā septembra nedēļā, kad kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” ieskaņojām Pētera Vaska mūzikas ierakstus, diskutējām ar kolēģi par mūsu valsts “procesiem” un Saeimas vēlēšanām. Mums radās tāds salīdzinājums, ka valsts vadības darbu var salīdzināt ar to, kā diriģents vada simfonisko orķestri. Labs diriģents ir tas, kurš spēj profesionāliem mūziķiem dot tieši tik daudz impulsu un norādījumu, cik ir nepieciešams. Turklāt viņš zina, kurā brīdī no savas puses šie vadības impulsi ir nepieciešami, lai palīdzētu kopīgi radīt harmonisku mūzikas skanējumu. Ne velti jau gadiem organizāciju vadības jomā runā par tā dēvēto “orķestra metaforu” , lai palīdzētu augstākā līmeņa vadītājiem apjaust viņu uzdevumus un iespējas. Orķestra metaforu var paplašināt un attiecināt uz uzņēmējdarbības attīstību, varbūt pat uz Eiropas Savienības problemātiku. Bet vai tā attiecināma arī uz valsts rīcību, kad runa ir par atalgojumu kultūras darbiniekiem – Latvijas profesionālo orķestru un koru mūziķiem?

Privātajā sektorā atalgojuma kāpumu nosaka brīvā tirgus un konkurences likumības, bet valsts darbā strādājošajiem ir jāpaļaujas uz nozares “diriģenta” lēmumiem. Viens no tādiem ir pedagogu atalgojuma reforma ar skaidru plānu algu kāpumam pa gadiem. Arī veselības aprūpē ir mērķis – ārsta alga 2 vidējo algu valstī apmērā. Taču, kā ir kultūras nozarē, kurā strādājošie pieredzēja vislielāko “griezienu” 2009. gadā? Nacionālās apvienības vadībā ir panākts būtisks algu fonda pieaugums valsts koncertorganizācijām – kopš 2013. gada par 32% no 700 līdz 930 eiro vidējai mūziķa algai. Taču profesionālo mūziķu atalgojums joprojām par aptuveni 100 eiro atpaliek no 2008. gada apjoma. Kultūras nozares “diriģentam” kopā ar nozares profesionāļiem nākamajā valdībā ir jāpanāk, lai kolēģi ministri un Saeimas deputāti pieņem “Valsts koncertorganizāciju mūziķu atalgojuma pieauguma plānu”. Ar skaidru mērķi: profesionālā mūziķa vidējai algas likmei valsts koncertorganizācijā – profesionālā pilna darba laika simfoniskā orķestrī, kamerorķestrī un korī – 2023. gadā jāsasniedz divu valsts sabiedriskā sektora algu apjoms.

Atbalsts profesionālajai mākslai un kultūrai sekmē valsts attīstību. Atjaunotās neatkarības gados ļoti bieži ir norādīts uz Somiju kā piemēru dažādām nozarēm Latvijā. Somi ir izveidojuši ne tikai teicamu valsts aizsardzību, bet radījuši apstākļus, lai valstī būtu vide cilvēka attīstībai par radošu un domās bagātu personību. Jā, to nodrošina teicamās izglītības un veselības aprūpes jomas. Bet profesionālās kultūras dzīves augstais līmenis veido augstas pievienotas vērtības investīcijas piesaistošu vidi un motivē cilvēkus radošumam. Somijā ir 22 profesionāli pilna darba laika simfoniskie un kamerorķestri. Vairākos no tiem latviešu mūziķi ieņem vadošus amatus. Somija ņem vērā to, ko var dēvēt par kultūrekonomikas pieeju valsts ilgtspējīgai attīstībai. Kas tā ir? Citēju cienījamajam lasītājam viena no Eiropas vadošajiem autoriem šajā jomā Pētera Bendiksena (Bendixen) sniegto skaidrojumu: “Kultūrekonomikas pieeja nozīme atzīt sabiedrības garīgi radošo potenciālu kā individuālu un sabiedrisku vērtību un to materiāli un garīgi atbalstīt, jo galu galā tā nodrošina tautsaimniecības radošos pamatus. Tautsaimniecība nodrošina nepieciešamo materiālai eksistencei, bet tā nevar augt kā daudzgadīgs augs bez saknēm vitālā sabiedrības kultūras dzīvē, kura tai dod uzņēmējdarbībā īstenojamās idejas.” Gaidīt vairāk radošu pievienotās vērtības ieguldījumu Latvijas ekonomikā, bet tajā pašā laikā neieguldīt Latvijas kultūras dzīves izcilībā būtu liekulība un nekompetence no Latvijas valsts vadītāju puses. Turklāt profesionālās kultūras izcilība stiprina mūsu valsts iespējas starptautiskajā diplomātijā un kultūras tūrisma attīstībā.

Ir skaidrs, ka “diriģentiem” valsts līmenī un pašvaldībās vēl ir krietni daudz ko mācīties, kā nolikt malā dažādas politiskas ambīcijas un arvien pilnīgāk savas prasmes veltīt vienotam mērķim – tai simfonijai, kas ir mūsu valsts Latvijas nākotne. Nesenais pētījums par vidusšķiru Latvijā, ekonomikas izaugsme par 4% gadā un vidējās algas kāpums rāda, ka tiek likti stabili pamati, lai Latvija kļūtu par turīgu valsti. Novēlu katram pilsonim piedalīties vēlēšanās, izlasīt programmas, izpētīt kandidātu sarakstus un izdarīt valstiski atbildīgu izvēli. Piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās Latvijas simtgadē ir tikpat svarīgi, kā Latvijas patriotiem bija piedalīties Latvijas Tautas frontes rīkotajās manifestācijās 1988. gadā!

Jurģis Klotiņš
Kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās (Nacionālā apvienība)
Kultūras darbinieks, mūziķis
Rīgas domes deputāts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.