logo

Par tukšām orķestra pultīm un valsts budžeta projektu

15.03.2019 Jurģis Klotiņš Latvijā

Vai atceraties Lielās Mūzikas balvas ceremoniju Latvijas Nacionālajā operā un tās minimālisma garā ieturēto režiju un scenogrāfiju? Šogad nepiedalījās neviens no orķestriem, un uz skatuves stāvēja tukšas nošu pultis…

Būdams vienlaikus profesionāls mūziķis un politikā kalpojošs Latvijas pilsonis, saskatīju tādu kā “kultūrpolitisku zemtekstu.” Tukšās pultis uztvēru kā māksliniecisku atgādinājumu par profesionālā mūziķa profesijas stāvokli Latvijā. Saprotu, ja cienītais lasītājs uzdos jautājumu: “Kas tad nav kārtībā? Notiek taču daudz izcilu koncertu, mūziķi nes Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē, piedalās valstiski svarīgos notikumos 18. novembrī un Latvijas simtgades norisēs!” Jā, tā ir. Taču, vai Jūs zināt, ka orķestra un kora mākslinieka profesijas nākotne šobrīd Latvijā ir apdraudēta? Galvenais iemesls profesijas prestiža zudumam ir zemais mūziķu atalgojums Latvijas profesionālajos orķestros un koros. Mūziķu darba atalgojums ilgstoši ir iestidzis zem vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Tas ir neatbilstoši zems mācību un studiju laikam – līdz pat 18 gadiem, sākot no mūzikas skolas pirmajām klasēm un beidzot ar maģistra grādu, – kas ir nepieciešams, lai kļūtu par augsta līmeņa profesionālu klasiskās mūzikas mākslinieku. Arvien vairāk Latvijas jauno mūziķu pēc tam, kad pabeigta valsts budžeta apmaksāta izglītība Latvijā, izvēlas labāk apmaksātu darbu ārzemēs vai arī izvēlas strādāt citā profesijā.

Dažas dienas pēc Lielās Mūzikas balvas, 8. martā, Finanšu ministrs uz Saeimu aiznesa valsts budžeta projektu tradicionālajā portfelītī. Tobrīd bija zināms, ka diemžēl FM nav atbalstījusi pat visminimālāko piešķīrumu – 250 000 eiro – mūziķu atalgojuma paaugstinājumam. Tā būtu summa, kas nepieciešama, lai 237 mūziķiem profesionālajos orķestros un koros šogad nodrošinātu vismaz vidējo Kultūras ministrijas noteikto atalgojuma likmi – 930 eiro pirms nodokļu nomaksas. Latvijas valsts profesionālajās koncertorganizācijās (Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas koncerti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, koris „Latvija”) kopumā ir nodarbināti 323 mūziķi. Tikmēr vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā, proti, valsts un pašvaldību iestāžu darbā, turpina augt un ir jau sasniedzis 1035 eiro mēnesī. Vai 250 000 eiro pielikums mūziķu atalgojumam šā gada budžetā ir neizpildāma prasība? Tā būtu izpildāma, ja jaunās Saeimas deputāti un ministri ar noteicošo viedokli pār finansēm koriģētu savus solījumus un izvēlētos solidaritātes pieeju jautājumos, kas saistīti ar atalgojuma pieaugumu valsts finansētajās nozarēs.

Kādā citā rakstā turpmāko domu varētu apcerēt nesteidzīgāk. Tādēļ atvainojiet, ka bez nepieciešamās poēzijas atgādināšu, ka ārsti rūpējas par cilvēka fizisko jeb miesas veselību, pedagogi izglīto cilvēka prātu, bet mūziķu radītais mākslas pārdzīvojums dziedē cilvēka dvēseli un izglīto cilvēka sirdi. Cilvēks nedzīvo tikai no fiziskās matērijas. Viņa radošai un jēgpilnai esamībai ir nepieciešama patiesā, labā un skaistā pieredze, ko īpaši spilgti kopējā kultūras daudzveidībā sniedz klasiskās mūzikas skanējums mākslinieciski augstvērtīgā koncertā.

Līdz šim valdība un Saeima ir pieņēmusi būtiskus lēmumus, kas paredz celt pedagogu un mediķu atalgojumu. Ir pienācis laiks līdzvērtīgus politiskus lēmumus pieņemt par atalgojuma pieaugumu profesionālo orķestru un koru mūziķiem un atbalsta personālam. Bez bibliotekāra un skatuves meistara nav iedomājams orķestra ikdienas darbs. Latvijas valdības un Saeimas lēmumi noteiks, vai Latvija arī turpmāk būs valsts ar izcilu klasiskās mūzikas koncertdzīvi vai arī mūsu izcilos orķestrus nākotnē gaida “tukšas pultis”.

Atbalsts profesionālajai mākslai un kultūrai sekmē valsts attīstību. Atjaunotās neatkarības gados bieži ir norādīts uz Somiju kā piemēru dažādām nozarēm Latvijā. Somi ir izveidojuši ne tikai teicamu izglītības sistēmu, militārās aizsardzības un sociālās aizsardzības sistēmu, bet radījuši apstākļus, lai valstī būtu kultūrvide cilvēka attīstībai par radošu un domās bagātu personību. Somijā apzinās, ka līdztekus izglītībai kultūras dzīves augstais līmenis veido augstas pievienotas vērtības investīcijas piesaistošu vidi un motivē cilvēkus radošumam. Somijā ir 22 profesionāli pilna darba laika simfoniskie un kamerorķestri. Vairākos no tiem latviešu mūziķi ieņem vadošus amatus. Šķiet, ka Somija ir īstenojusi tādu pieeju valsts attīstībai, par kuru Eiropā pazīstams kultūrekonomikas autors Pēters Bendiksens (Bendixen) raksta: “Kultūrekonomikas pieeja nozīme atzīt sabiedrības garīgi radošo potenciālu kā individuālu un sabiedrisku vērtību un to materiāli un garīgi atbalstīt, jo galu galā tas nodrošina tautsaimniecības radošos pamatus. Tautsaimniecība nodrošina nepieciešamo materiālai eksistencei, bet tā nevar augt kā daudzgadīgs augs bez saknēm vitālā sabiedrības kultūras dzīvē, kura tai dod uzņēmējdarbībā īstenojamās idejas.”

Gaidīt vairāk radošu pievienotās vērtības ieguldījumu Latvijas ekonomikā, bet tajā pašā laikā neieguldīt Latvijas kultūras dzīves izcilībā būtu liekulība un nekompetence no Latvijas valsts vadītāju puses. Turklāt profesionālās kultūras izcilība stiprina mūsu valsts iespējas starptautiskajā diplomātijā un kultūras tūrisma attīstībā.

Kā noslēguma akordu šim pārdomu rakstam apliecinu lielu pateicība katram, kurš ar izpratni raugās uz Latvijas profesionālo mūziķu situāciju un atbalsta klasiskās mūzikas nākotni Latvijā – ar koncerta apmeklējumu, ar viedokli sabiedriskajā telpā, ar skaidrojumu lēmumu pieņēmējiem.

Jurģis Klotiņš
Profesionāls mūziķis
Rīgas domes deputāts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.