logo

Paveiktais 2014. gadā (8)

30.12.2014 Jānis Iesalnieks Saeimā

2014

Mūsu darbu 2014. gadā un kopumā 11. Saeimas laikā Latvijas pilsoņi jau paguvuši novērtēt – ar pieaugošu atbalstu 12. Saeimas vēlēšanās, kas ļāvis mūsu deputātu skaitu Saeimā palielināt līdz 17 un iegūt arī Saeimas priekšsēdētāja amatu, kā arī valdībā saglabāt atbildību par kultūras, tieslietu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomām. Te apkopotas nozīmīgākās lietas, kuras NA 2014. gadā izdevies paveikt, iesākt vai par kurām esam cīnījušies, bet kuras mūsu partneri noraidījuši. Apkopojumā nav iekļauts NA vadītajās pašvaldībās paveiktais, deputātu individuālas aktivitātes un tehniski priekšlikumi, kā arī NA vadīto ministriju rutīnas darbi.

NA rosinātas un paveiktas lietas

Demogrāfija

  • No 1. oktobra sociāli apdrošinātām personām ir iespēja izvēlēties Vecāku pabalsta saņemšanas periodu – līdz bērna 12 vai 18 mēnešu vecumam. Izvēloties pabalsta saņemšanu līdz bērna pusotra gada vecumam, tā apmērs mēnesī ir 171 eiro + 43,75 % no vecāka bruto algas (t.i. – algas “uz papīra”). Savukārt, izvēloties pabalstu saņemt līdz bērna gada vecumam, ikmēneša pabalsts ir 171 eiro + 60 % no bruto algas. Var arī vienlaicīgi strādāt un saņemt vecāku pabalstu 171 eiro + 30 % no piešķirtā vecāku pabalsta.
  • No 1. septembra valsts apmaksā brīvpusdienas arī visiem 3. klašu skolēniem. Paredzēts, ka no 2015. gada 1. septembra valsts apmaksās brīvpusdienas arī visiem 4. klašu skolēniem.
  • No 2015. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu pieaugs līdz 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem – līdz 34,14 eiro.

Kultūra un Identitāte

  • Pieņemts Satversmes ievads (preambula), kurā pirmo reizi oficiāli definēts Latvijas valsts pastāvēšanas mērķis, proti – „ garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem”, tāpat iekļautas norādes uz to, ka Latvijas identitāti veido latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības, ka „uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda (..) un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats”.
  • Darbu uzsākusi jaunā Latvijas Nacionālā bibliotēka; NA kultūras ministri ieguldīja lielu darbu, lai tiktu pabeigta tās būvniecība un iekārtošana.
  • 2015. gada valsts budžetā kopējais kultūras nozarei atvēlētais finansējums ir par 8,2 miljoniem eiro lielāks nekā 2014. gada valsts budžetā, cita starpā būtiski palielinot finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam un filmu nozarei, kā arī kultūras darbinieku algām.
  • Panākts finansējums „Stūra mājas” darbam arī 2015. gadā.
  • Pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stiprinās latviešu valodas, kā arī vietējo mūziķu un reklāmdevēju pozīcijas TV un radio.
  • Panākts, ka turpmāk Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un pirmdiena pēc tās būs brīvdiena.
  • Pēc NA Rīgas domes frakcijas iniciatīvas atklātas piemiņas plāksnes Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem Gunāram Astram – Lucavsalā un Eduardam Berklavam – Brīvības ielā.
  • Piešķirts finansējums filmas “Segvārds Vientulis” izrādīšanai Latgales skolās patriotiskās audzināšanas pasākumu ietvaros.
  • Piešķirts finansējums Lestenes baznīcas altāra un balkona restaurācijai.
  • Piešķirts finansējums Vislatvijas Dziesminieku saieta organizēšanai 2015. gadā.
  • Piešķirta dotācija Alsungas novada pašvaldībai suitu kultūrtelpas nodrošināšanai 2015. gadā.
  • Piešķirts finansējums lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu nometnes organizēšanai 2015. gadā.
  • Piešķirta dotācija nodibinājumam „Jaunrades fonds” izglītojošas grāmatas par latviešu karavīriem II pasaules karā izdošanai.
  • Piešķirts finansējums mūsdienīgās tautas mūzikas festivāla organizēšanai Saukas dabas parkā 2015. gadā.
  • Piešķirts finansējums tērpu iegādei Neretas novada bērnu tautas deju kolektīviem, Balvu Valsts ģimnāzijas deju kolektīvam, kā arī tērpu un mūzikas instrumentu iegādei Saulkrastu novada folkloras kopai “Dvīga”.
  • Piešķirts finansējums represēto piemiņas vietas labiekārtošanai Ogrē, Meža prospektā.
  • Piešķirta dotācija Baldones novada pašvaldībai skulptūras “Māra” atjaunošanai.
  • Piešķirts finansējums Lāčplēša Kara Ordeņa Kavalieru piemiņas zīmju uzstādīšanai Limbažu novada Skultes kapos.
  • Piešķirta dotācija Jūrmalas Kauguru kultūras namam militāri patriotiskā pasākuma “Augsim Latvijai!” organizēšanai.
  • Piešķirts finansējums Latvijas Brīvības cīņu un 1. Pasaules karā kritušajiem karavīriem veltītā pieminekļa restaurācijai Jūrmalā, Asaru brāļu kapos.
  • Piešķirts finansējums Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāles jumta izbūvei.
  • Piešķirta dotācija Daugavpils teātrim oriģināllugu iestudējumiem 2015. gadā.
  • Piešķirts finansējums Rīgas Doma kora skolai koncertflīģeļa iegādei, kā arī valsts SIA „Latvijas Koncerti” mūzikas instrumentu iegādei.
  • Piešķirts finansējums Rēzeknes mūzikas vidusskolai mikroautobusa iegādei māksliniecisko aktivitāšu nodrošināšanai.
  • Piešķirts finansējums Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam 20. gs. 30. gadu graudu kaltes iegādei, restaurēšanai un uzstādīšanai. 

Tautsaimniecība un Reģionālā attīstība

  • Ar 1. septembri spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā, kas būtiski ierobežo trešo valstu pilsoņu iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamo īpašumu iegādi. Jau šobrīd statistika liecina, ka šie grozījumi krasi samazinājuši termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitu un rezultātā Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja iegādāties mājokli par ārēju faktoru neizkropļotām cenām.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidojusi speciālu investīciju programmu pašvaldību uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai (2014-2020. gada ES fondu plānošanas periodā tam būs pieejami 295,5 milj. eiro), kā arī energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pašvaldībās (attiecīgi 31,4 milj. eiro), turklāt tas būs pieejams visām pašvaldībām, ne tikai attīstības centriem, kā bija plānojusi iepriekšējā VARAM politiskā vadība.
  • Lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību, VARAM ir paredzējusi arī 2014-2020. gada ES fondu plānošanas periodā turpināt „Latgales programmu”, uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai šajā reģionā piesaistot 52 milj. eiro.
  • VARAM, sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm, ir realizējusi pilotprojektu publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, vairākās republikas pilsētās izveidojot t.s. „vienas pieturas aģentūras”, bet novadu pašvaldībās – iespēju saņemt publiskos pakalpojumus e-vidē.
  • Plašāk par NA VARAM ministru Eināra Cilinska un Romāna Naudiņa 2014. gada 1. pusgadā paveikto ŠEIT. 

Tieslietas

  • Pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.
  • Pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas ar 2015. gada 1. martu maksātnespējas administratorus pielīdzinās valsts amatpersonām, pastiprinās kreditoru un parādnieku tiesību aizsardzību maksātnespējas procesos, ieviesīs t.s. „nolikto atslēgu” principu, kā arī atvieglos privātpersonu maksātnespējas procesa uzsākšanu un saīsinās šo procesu.
  • Izveidota komisija Valsts drošības komitejas („čekas”) dokumentu izpētei.
  • Pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz bargākus sodus par dzimumnoziegumiem pret bērniem.
  • Pieņemti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas ar 2015. gada 1. jūliju paredz uzturlīdzekļu (t.s. „alimentu”) parādnieku datu publiskošanu ar mērķi veicināt atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi no vecāku puses.
  • Pieņemti grozījumi likumos, kas nākamgad ļaus ieviest pirmstermiņa nosacīti atbrīvoto cietumnieku elektronisko uzraudzību.
  • Pieņemts Mediācijas likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paplašina ārpustiesas strīdu izšķiršanas iespējas, ieviešot mediācijas procesu, kas vērsts uz abu pušu interešu noskaidrošanu un apmierināšanu, pretstatā tiesas procesam, kurā parasti „uzvar” viena no pusēm. Mediācijas mērķis ir saglabātas pušu attiecības un ietaupīt laiku, līdzekļus, kas būtu jāvelta tiesas procesam.
  • Pieņemti grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas nosaka stingrākus nosacījumus šķīrējtiesu darbībai un šobrīd jau par trešdaļu samazinājuši šķīrējtiesu skaitu.
  • Plašāk par NA tieslietu ministru 2014. gadā paveikto ŠEIT (Baiba Broka) un ŠEIT (Gaidis Bērziņš). 

Izglītības un sociālie jautājumi

  • 2015. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Darba likumā, kas cita starpā nosaka, ka Darba līgumā nedrīkst ietvert noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
  • Panākts, ka 2014. gadā Rīgas sabiedriskajā transportā braucēji netiek šķiroti rīdziniekos un nerīdziniekos.
  • Panākts, ka politiski represētajām personām pensijas tiek indeksētas neatkarīgi no to apmēra.
  • VARAM vides izglītības nometņu organizēšanai bērniem un jauniešiem ar invaliditāti piešķīrusi līdzfinansējumu 56 000 eiro apmērā.
  • Piešķirts finansējums Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latvijas Politiski represēto apvienības un Latviešu biedrību savienības darbības nodrošināšanai 2015. gadā.
  • Piešķirta dotācija biedrībai „Fortis patria” aktīvā dienesta militārpersonu un jaunsargu atbalstam, kā arī starptautiskajās misijās kritušo karavīru ģimeņu atbalstam.
  • Piešķirts finansējums Latvijas autisma apvienības darbības nodrošināšanai 2015. gadā.
  • Piešķirts finansējums Viesītes novada Elkšņu pamatskolas jumta un lietus notekūdens sistēmas remontam, kā arī Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centra izveidei.
  • Piešķirts finansējums Kandavas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas inventāra iegādei.
  • Piešķirts finansējums slēpošanas inventāra iegādei Krustpils novada jauniešu aktīvās atpūtas iespēju uzlabošanai.
  • Piešķirts finansējums autotransporta iegādei Tērvetes novada daudzbērnu ģimeņu biedrības vajadzībām.
  • Piešķirts finansējums Ogres novada Madlienas bērnudārza “Taurenītis” baseina un tam piegulošo telpu remontam.
  • Piešķirts finansējums Saulkrastu novada Zvejniekciema stadiona materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanai.
  • Piešķirts finansējums Smiltenes novada jaunsargu telpu remontam.

Ārlietas

  • Pēc NA Saeimas deputātes Vinetas Poriņas ierosinājuma Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) atzina, ka Krievijas Federācija ir okupējusi Ukrainai piederošo Krimu.
  • Piešķirts finansējums pasākuma “Ukrainas dienas Baltijas jūrā” organizēšanai 2015. gadā.

Nozīmīgākie noorganizētie pasākumi un konferences

Dažas NA iniciatīvas, kas šobrīd ir īstenošanas procesā

Tautsaimniecība un Vide

  • Saeimā 1.lasījumā pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz, ka valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā ir nepieciešams tūlītēji pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
  • Šogad beidzot sperti pirmie soļi, lai realizētu NA dažādos līmeņos aizstāvēto „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektu, kas Latviju savienotu ar Rietumeiropu.
  • VARAM atsākusi darbu pie Latvijā piesārņotākās vietas attīrīšanas – Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekta. 

Tieslietas

  • Turpinās darbs pie izmaiņām normatīvajos aktos, lai pakāpeniski pārietu uz tīro instanču tiesu sistēmu un apvienotu rajona tiesu teritorijas, kas izlīdzinās tiesu noslodzi, veicinās tiesnešu specializāciju un lietu sadales nejaušības principa ievērošanu, rezultātā nonākot pie efektīvākas un kompetentākas tiesu sistēmas.
  • Uzsākts darbs pie tā, lai 2018. gadā Liepājā varētu tikt atklāts pirmais jaunais cietums, kas ļaus slēgt vairākus morāli un fiziski novecojušus cietumus, uzlabojot drošību un samazinot recidīvisma īpatsvaru.
  • Turpinās darbs pie izmaiņām normatīvajos aktos, lai reformētu maksātnespējas procesa administratoru profesiju, efektivizējot to darbības uzraudzību.
  • Turpinās darbs pie izmaiņām normatīvajos aktos dalītā īpašuma izbeigšanai un apbūves tiesību institūta ieviešanai.
  • Turpināts darbs pie vienota elektronisko izsoļu modeļa ieviešanas spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā ar mērķi maksimāli samazināt negodprātīgo izsoles dalībnieku iespējas ietekmēt izsoles gaitu un veidot godīgu konkurenci izsoles dalībnieku vidū, kā arī vienkāršot izsoles procesu un samazināt ar izsoles organizēšanu saistītās izmaksas un izsoles procesu padarīt pieejamāku.
  • Valdībā apstiprināti priekšlikumi, kuru mērķis ir samazināt normatīvo aktu grozījumu skaitu un novērst tajos pārāk detalizētu un sīkumainu tiesisko regulējumu.

Kultūra

  • Uzsākts darbs pie Latvijas simtgades programmas veidošanas 2018. gadā.
  • Kultūras ministrijā veidošanas stadijā ir Mediju politikas nodaļa, kuras viens no pirmajiem darba uzdevumiem būs sagatavot tiesisko regulējumu, lai cīnītos ar Kremļa propagandu medijos.
  • Saeimā 1.lasījumā pieņemts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, kas noteiks minēto objektu statusu, apsaimniekošanu un aizsardzības zonu, kas ir priekšnoteikums, lai bargāk sodītu arī to apgānītājus. 

Demogrāfija

  • Valdība ir uzsākusi pirmā mājokļa atbalsta programmu, ģimenēm ar bērniem noteiktā apmērā galvojot hipotekāros kredītus, taču komercbanku šantāžas (nepamatoti sasaistot šo programmu ar Saeimas atbalstīto „nolikto atslēgu” principu) rezultātā programma vēl nav uzsākusi pilnvērtīgu darbu. 

Izglītība

  • Lai gan Laimdotas Straujumas 1. valdības koalīcijas līgumā tika iekļauts atbalsts pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā visās valsts un pašvaldību skolās no 2018. gada 1. septembra, šobrīd nekas neliecina, ka Izglītības un zinātnes ministrija gatavotos šim solim. Acīmredzot tas būs iespējams tikai tad, kad šo ministriju vadīs NA ministrs.

Tikai dažas NA iniciatīvas, kuras koalīcijas partneri noraidījuši

  • Mums neizdevās panākt atbalstu tam, ka liegums citu ES dalībvalstu pilsoņiem iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā tiktu pagarināts līdz 2020. gadam.
  • Mums neizdevās valdībā novērst veiksmīgi strādājošās valsts komercbankas „Citadele” privatizāciju.
  • Mums neizdevās panākt, ka Latvijas gāzes tirgus tiek atvērts jau šogad; tas nozīmē, ka Gazprom monopols Latvijā saglabāsies līdz 2017. gadam.
  • Saeima noraidīja NA ierosinājumu „čekas maisus” publiskot jau 2015. gadā.
  • Saeima noraidīja NA ierosinājumu turpmāk 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu „latviešu nacionālo karavīru atceres dienu”.
  • Saeima noraidīja 2. Pasaules kara veterānu organizāciju rosināto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, kas vismaz mūža nogalē apliecinātu valsts cieņu pret šiem karavīriem un dotu tiem zināmas sociālās garantijas.

2014.12.30.

Informāciju apkopoja NA valdes loceklis Jānis Iesalnieks

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Māris Vīdušs

    30.12.2014 21:24

    Skumji, ka ir tikai trīs lietas darītas. Dot, piešķirt un tērēt. Tā ir izsaimniekošana, vai kārtējā nesaimniekošana. Neviena punkta par to, kā nopelnīt, kā uzlabot, kā attīstīt. Tās ir lietas, kā nopelnīt to, ko tērēt. Uz tērēšanu jau jūs naski jau cik gadus, bet ar plikiem dibeniem un pastalām kājās. Kad sapratīsiet, ka nauda ko tērējat ir jānopelna, tad un tikai tad jūs būsiet nacionāli atbildīga kustība. Nebūs nopelnīts, tad nebūs ko dalīt.

    • Vilnis Gricaičuks-Puriņš

      02.01.2015 17:24

      Pievienojos Māra Vīduša teiktajam. Pie tam vēl īpaši ciniski ir sasniegumos ierakstīt to, ka no Rīgā dzīvojošo nodokļiem tika segtas atlaides sabiedriskajam transportam visas Latvijas un arī citu zemju iedzīvotājiem. To naudu varējām novirzīt ielu remontam un citām vajadzībām, taču....

      • Māris Vīdušs

        04.01.2015 05:04

        Par Rīgu gan nevar daudz piekrist. Rīga dzīvo uz tā, ka ir valsts galvaspilsēta. Rīgā ļoti daudziem darbs ir tikai tamdēļ ka tā ir valsts galvaspilsēta. Un tūristi ar te ir tikai tamdēļ ka tā ir valsts galvaspilsēta. Takā noņemt viņai šo statusu un pārvākt visu ar valsts galvaspilsētas statusa saistītos kantorus prom, tad Rīgai bankrots iestātos viens divi. Uz Rīgu ir pienākums braukt un nevis izvēle. Un tā ir būtiska starpība ko pensionāriem nesaprast. Rīga šķērdē savu naudu nepamatoti un tamdēļ tā trūkst.

        • Vilnis Gricaičuks-Puriņš

          05.01.2015 18:06

          Par Rīgas vadības izšķērdību varu vien piekrist, kaut vai tamdēļ, ka tā arī bez komentāriem palika Valsts kontroles atradums, par RS ziedojumu kādai īpatnai arodbiedrību interešu aizstāvības biedrībai vairāk par miljonu apmērā. Tāpat arī RS pieturu nojumu maiņa šķiet visai dīvaina, pat, ja to veic daļēji par reklamēties gribētāju līdzekļiem. Par galvaspilsētas statusu gan nevaru piekrist, ka bez tā Rīga bankrotētu. Var pasludināt par galvaspildētu Jelgavu, taču no tā Rīgas atrašanās vieta, Osta, transporta infrastruktūras izvietojums kopējā Latvijas kontekstā no tā nemainīsies. Rīgas budžets galvenokārt veidojas no mūsu, Rīgā deklarēto, ienākuma nodokļa iemaksas daļas. Un gluži kā citās pilsētās, mēs tad arī lemjam, kā šo naudu tērēt. Un uzspiest mums maksāt par viesu, darīšanās atbraukušo un citādi sabiedrisko transportu izmantojošo cilvēku, transporta pakalpojumiem 50% apmērā, to pamatojot ar galvaspilsētas statusa pienākumu ir visai dīvaini. Es strādāju sociālās aprūpes iestādē. Kāds man labums no tā, ka šī iestāde atrodas galvaspilsētā, lai man liktu ar savu algas daļu apmaksāt visu, kuri vēlās braukt ar Rīgas sabiedrisko transportu, braucienu daļu? Īsti nesaprotu loģiku. Iespējams man ir noveicies, ka esmu piedzimis izaudzis un dzīvoju tik lielā pilsētā. Bet nauda kuru nopelnu ir vienādi "viegli" pelnāma, kā jebkur citur LV. Tas, ka saliekot mūsu naudiņas kopā, tāpēc, ka esam lielākā pulkā, naudas sanāk krietni vairāk, nekā teiksim Strenču iedzīvotājiem, kaut kā uzliek man pienākumu apmaksāt Strenču iedzīvotājiem braucienus Rīgas sabiedriskajā transportā? Kaut kas šajā loģikā man īsti nepatīk. Domāju, ka katrs maksā par sevi, nevis par citiem. Cita lieta ir solidārās lietas, iemaksas visas valsts budžetā, kurā arī, tāpat iepil arī mani eiriķi. Lūk tad no šis daļas, kuru esam pēc savas spējas maksājuši visi draudzīgi vienādi, tad, manuprāt, ir pareizi, ja tā kopēji lemjam, ar itin kā, par mūsu, sauktās Saeimas starpniecību un MK vieglu roku, dotēt visu iedzīvotāju un viesu braukšanu. Šādā darījumā es piesakos savu nodokļu naudu, kopā ar visu LV iedzīvotāju naudu virzīt lai visiem solidāri būtu vieglāk. Bet maksāt man vienam :)), kopā ar pārējiem Rīdziniekiem vien, par visiem.... nu atvainojiet, nekādi nesaskatu par godīguma izpausmi. Tad jau arī varbūt man jāpiemaksā ne tikai savu, Rīgas skolu skolotājiem pie algām, bet visas Latvijas skolotājiem, to pamatojot ar to, ka dzīvoju galvaspilsētā? Un vēl kādam par kaut ko? Neesmu mierā ar šādu izkārtu un saskatu tajā cinismu.

          • Jānis Iesalnieks

            06.01.2015 13:13

            Varam apsveikt Ušakovu ar to, ka ar savām "rīdzinieku kartēm" viņam ir izdevies sanaidot rīdziniekus ar nerīdziniekiem. Rīdzinieka Viļņa augstprātīgie komentāri tam diemžēl ir labs piemērs.

          • Māris Vīdušs

            07.01.2015 21:46

            Nevajag kļūt ciniskam. Ja Rīgā nebūtu visas tās iestādes kas ir piespiež tādām būt ar likumu noteiktā kārtībā, tad Rīgā būtu izcils bezdarbs, jo tos cilvēkus kas tur strādā, nebūtu vairs ar ko nodarbināt. Tas ir vienkārši fakts. Osta infrastruktūra ir gadiem augusi arī dēļ šī statusa. Rīga bez statusa paliks par Venspili un nekas vairāk. To ka varbūt kaut kādu atbalstu vajag arī no valsts, tad ir cits jautājums. Bet jāatceras ka ļoti lielu ienākumu daļu rada tieši galvaspilsētas status un līdz ar to Rīgai ir arī pienākumi un ne tikai tiesības. Pats esmu Rīdzinieks, lai gan nu aizvācies no tā bardaka. Bet atbalstu to, ka visi maksā vienādi. Starp citu ir vēlviena nianse Rīgā šīs pašas atlaides ir paredzētas arī tiem, kam ir īpašumi Rīgā, takā nopērkot kaut vai dzīvokli. Izīrē to, nodokļus maksā citā pašvaldībā. Bet vari braukāt kā Rīdzinieks. Bet nu galu beigās Rīdzinieki ar šādu attieksmi panāks, ka Nerīdzenieki viņus ienīdīs un Rīdzinieki par pastaigu nerīgas mežā varēs vispār aizmirst. Sēnes nelasīs un ogas ar nelasīs. Rīdzinieki panāks ka viņus ienīdīs kā sugu. Lauciniekam ir piespiedu kārtā jābrauc uz Rīgu. Viņš to negrib. Viņam to nevajag. Kamdēļ tam Nerīdziniekam ir jāuztur VID kantoris Rīgā. Kamdēļ jāuztur Bibliotēka. Teātri? Kamdēļ tas viss ir jāuztur nerīdzeniekiem? Nerīdzenieks ne santīmu negribēs atstāt Rīgā un negribēs redzēt Rīgu.

  • haralds elceris

    30.12.2014 13:58

    teukuma "... par kurām esam cīnījušies, bet mūsu partneri tās noraidījuši" beigas piedavaju redakcijā "par kurām esam cīnījušies, bet kuras mūsu partneri noraidījuši.".

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.