logo

Pirmie soļi ceļā uz depozīta sistēmu – un citas aktualitātes Saeimas sēdē

26.10.2018 Rihards Kols Latvijā

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Šodien Nacionālā apvienība un, mums par gandarījumu, arī Saeimas vairākums atbalstīja iniciatīvu Par Jēkaba laukuma, Rīgā, pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu. 4. maija Deklarācijas kluba biedri – Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gadā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu – kopsapulcē vienbalsīgi atbalstīja ideju par godu Latvijas simtgadei Jēkaba laukumu – laukumu, kas atrodas starp Latvijas Nacionālo teātri, kur Latvija tika dibināta, un Saeimu, kur neatkarība tika atjaunota –pārdēvēt par Neatkarības laukumu. Nesaņemot atbalstu vai pat atbildi no Rīgas domes, 4. maija deklarācijas kluba biedri vērsās pie Saeimas deputātiem, un ir patiess prieks, ka Saeimā ir nepārprotams atbalsts šādam simboliskam solim Latvijas simtgadē. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Tātad uz valsts svētkiem pašreizējais Jēkaba laukums jau nesīs Neatkarības vārdu.

Pēc pagājušajā nedēļā veiktajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, šonedēļ atbalstījām atbilstošos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Kā jau esmu minējis iepriekš, ar šiem grozījumiem beidzot tiks lauzta tā prakse, kad amatpersonas tiek iebalsotas slepenu un apšaubāmas motivācijas darījumu rezultātā. Ikvienam vēlētājam ir tiesības zināt, kā Saeimas deputāti ir balsojuši, lai viņi nestu atbildību par savu pieņemto lēmumu un rīcību. Tāpat – Valsts prezidents līdz šim bija vienīgā augstā amatpersona valstī, kas tiek ievēlēta aizklātā balsojumā, bet pārliecinošu argumentu, kāpēc šādu kārtību saglabāt, nav.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz efektivizēt kredītņēmēju kredītspējas novērtēšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu starp dažādu veidu aizdevējiem, lai novērstu situāciju, ka viens un tas pats aizņēmējs dažādās nebanku kreditētāju sistēmās aizņemas sev nepiemēroti daudz kredītlīdzekļu. Nacionālā apvienība šos grozījumus atbalstīja, jo tādējādi ir sperts būtisks solis, lai samazinātu kredītinformācijas datu fragmentāciju un nodrošinātu informāciju, kas ir pietiekama patērētāja kredītspējas vērtēšanai.

Trešajā lasījumā atbalstījām grozījumus likumā Par tiesu varu, kas nepieciešami, lai mazinātu izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprinātu Tieslietu padomes lomu. Tāpat galīgajā lasījumā atbalstījām jauno Administratīvās atbildības likuma projektu, ko sāka izskatīt vēl 11. Saeima un kas aizstās līdzšinējo, vēl padomju laikā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā. Likumprojekts paredz, ka turpmāk mums būs kodificēta vispārīgā daļa, proti, būs vienota sodu sistēma, būs vienota procesuālā kārtība. Bet atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem tiks paredzēta speciālajos likumos.

Noslēgumā – par Nacionālās apvienības virzītajām iniciatīvām, šoreiz dabas aizsardzības jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi grozījumus Iepakojuma likumā. Likumprojekta mērķis ir samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, kā arī pārņemt direktīvas normas. No 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem neizsniegs bez maksas (izņēmums būs iepirkumu maisiņi no ļoti vieglās plastmasas), un no 2025.gada 1.janvāra paredzēts iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus (izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus) ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem, kā arī informēt patērētājus par plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem. Likumprojektā ietvertajam regulējumam būs pozitīva ietekme uz vidi. Likumprojekta prasības veicinās iepirkumu maisiņu pārdomātu izmantošanu un kopēja izlietotā iepakojuma apjoma samazināšanu, kā arī palielinās pieprasījumu pēc iepakojuma no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

Lai Latvijā varētu ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem, šodien pirmajā lasījumā atbalstījām vēl vienus grozījumus Iepakojuma likumā. Vēlamies ieviest obligātu vienotu depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam. Ietvertais normatīvais regulējums nosaka depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pamatprincipus un paredz, ka valstī darbosies vienota dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kuras funkcionēšanu nodrošinās depozīta sistēmas operators. Šo operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksā preces cenu un depozīta maksu, kas tiek norādīta atsevišķi preces cenu zīmē. Depozīta iepakojuma pieņēmējs, saņemot depozīta iepakojumu no patērētāja, atmaksā viņam depozīta maksu vai arī izsniedz čeku, kurā norādīta attiecīgā summa. Depozīta iepakojumam nepiemēro tirdzniecības uzcenojumu. Depozīta sistēma aptvers daļu no izlietotā iepakojuma apjoma un papildinās valstī jau izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu. Plānots, ka PET un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību varēs nodot, sākot ar 2020.gadu. Latvijas sabiedrībā jau ilgstoši pastāv augsts un noturīgs atbalsta līmenis depozīta sistēmas ieviešanai. 2017.gada maijā veiktās aptaujas rezultāti parāda 82,2 procentu, 2015.gadā – 79,7 procentu atbalstu. Attiecīgi, mums ir pienākums rīkoties, lai gan atbildētu uz sabiedrības vēlmēm, gan arī rūpētos par savu vidi. Depozīta sistēma jau ir ieviesta un sekmīgi darbojas gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan vairākās citās Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ļautu ražotājiem vienādi marķēt attiecīgo iepakojumu tirdzniecībai visās Baltijas valstīs. Depozīta sistēmas ieviešana būtu ne tikai būtisks solis, lai ieviestu aprites ekonomiku, bet arī ievērojami mazinātu mežu, ceļmalu, apdzīvoto vietu piegružošanu ar tukšām pudelēm un bundžām.

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.