logo

Prezidents pašapziņai

20.05.2015 Raivis Zeltīts

Mēs esam tik ļoti pieraduši pie dažādiem pārsteigumiem šī vārda ciniskajā nozīmē, ka tie vairs nav pārsteigumi. Prezidenta ievēlēšana šoreiz varētu izrādīties pozitīvs pārsteigums, lai beidzot pieliktu punktu ‘’zoodārza procedūrām’’ – iesākumā vismaz šāda līmeņa jautājumos. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo prezidents ir mūsu pašapziņas jautājums.

Mums visiem ir apnicis kaunēties par ‘’nasing spešaliem’’ no mūsu pārstāvjiem pasaulē, jo mēs zinām, ka esam gudra un izglītota nācija. Vienmēr tādi esam bijuši – pat ja kādreiz ne tie turīgākie, tad izglītoti visos laikos. Tā ir mūsu identitāte, kas ir jāsargā un jākopj. Mēs zinām, ka mūsu pārstāvji pasaulē var drosmīgi rādīt priekšzīmi, ne tikai iekļauties un pakļauties. Mūsu pašapziņa aug, kaut arī tā tiek cītīgi apkarota. Tomēr lieluma apziņu (nejaukt ar pārākumu) šobrīd mums vajag vairāk kā visu! Cilvēki ir izslāpuši pēc pašcieņas – tiesībām, kas pienākas katrai nācijai. Man tik tiešām ir prieks, ka sabiedrība ir sakustējusies, un cerams, ka šis process nepārtrūks arī pēc šīs vasaras notikumiem.

Ceturtdaļgadsimts brīvības nācijai ir pietiekami, lai šī pašapziņa izpaustos ne tikai pieliekot sarkanbaltsarkano lentīti pie apģērba, bet arī kā mūsu kolektīvās politiskās gribas ‘’uzspiešana’’ mūsu pašu ievēlētajiem pārstāvjiem – lūdzu, nedariet kaunu un dodiet mums kādu, kurš mūs dara lielākus un pārliecinošākus visā pasaulē. Kādu, kurš mums liek justies drošāk, un saprot, ka esam Rietumu civilizācijas robežvalsts, nevis tilts starp nesavienojamo. Ceturtdaļgadsimts ir pietiekami, lai beidzot mums sāktu dominēt cilvēki bez komunistiskās partijas pieredzes. Ir dīvaini dzirdēt no varenajiem tādas nevarīgas frāzes kā ‘’mēs jau atbalstām Levitu, bet skaidrs, ka viņu neievēlēs’’. Šķiet, ka šādu cilvēku varētu būt, kā minimums, 51 no simta. Nav korekti negribēšanu pataisīt par nevarēšanu. Vēl dīvaināk ir uzsvērt to, cik būtiskas šajā gadījumā ir koalīcijas intereses un partiju amatu sadalījums. Šobrīd vārdi ‘’ģeopolitiskā situācija’’ tiek lietoti, lai pamatotu pilnīgi jebko, bet tik būtiskā jautājumā kā valsts prezidents tas vairs nav tik būtiski?

Sen nav bijusi tik lieliska iespēja valdošajai elitei parādīt, ka tā valsts intereses stāda augstāk par partiju interesēm. Acīmredzami ir iespējams parādīt vai nu to, vai arī pretējo, kas neizbēgami iedragās ticību mūsu valsts vadībai. Lūk jums ‘’ģeopolitiskā situācija’’… Iniciatīvas grupas pārstāvis Ivo Verners ļoti labi salīdzinājis Raimonda Vējoņa un Egila Levita kandidatūras. Objektīvi un racionāli šis jautājums neprasa liekus komentārus, tātad – kas traucē? Partiju sīkās intereses? Tas ir simptomātiski, no tā ir jāatbrīvojas, lai mēs kā nācija varētu dzīvot brīvāk, veiksmīgāk, laimīgāk un bagātāk. Aicinu visus būt sabiedriski aktīviem šajā izšķirošajā laikā, un tad mums izdosies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.