logo

Problēma, kas kā vēzis saēd Eiropas organismu no iekšpuses – politkorektums (5)

26.01.2016 Edvīns Šnore Saeimā

Foto: Saeimas Kanceleja Foto: Saeimas Kanceleja

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, ārlietu ministr, kolēģi,

Paldies ārlietu ministram par ikgadējo ārpolitikas ziņojumu. Šajā nemierīgajā laikā Latvijas paveiktajam ārpolitikas jomā ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Cilvēkus satrauc notiekošais aiz mūsu valsts robežām un viņi sagaida, ka Latvijas ārlietu resors spēs adekvāti sagatavoties un reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem.

Mēs zinām, ka iepriekš tas ne vienmēr ir izdevies un Nacionālā apvienība allaž ir norādījusi uz šīm kļūmēm, no kurām smagākā bija 2014. gadā, kad ārlietu ziņojumā bija sniegts pozitīvi optimistisks Krievijas apraksts – divus mēnešus pirms Kremļa iebrukuma Ukrainā. Toreiz zaudējumus no sankcijām un pretsankcijām cieta daudzi Latvijas uzņēmēji, kas optimisma iedvesmoti bija pārāk cieši saistījušies ar agresīvo kaimiņvalsti.

Lai izbēgtu no šādām un līdzīgām kļūdām, Latvijas valdībai un pirmkārt Ārlietu ministrijai ir jāspēj dot pareizie signāli, tā lai pilsoņi zinātu, ar ko tiem rēķināties un uz ko gatavoties. Jā, varbūt ne visu vienmēr var paredzēt un pat ja var, ne visu drīkst teikt. Tomēr pats galvenais, lai tas ko saka, būtu pareizs un nevis maldinošs.

Šī gada ziņojuma galvenā prioritāte ir drošība. Un tas, mūsuprāt, ir pareizi. Jo tik nedroši, kā tagad, Eiropā nav bijis ilgi. Arī mūsu valsts ir apdraudēta. Tāpēc var tikai piekrist ziņojuma pamattēzēm par to, ka jāstiprina Latvijas drošība, jāvairo NATO lielvalstu militārā klātbūtne Latvijā un jāstrādā pie tā, lai Eiropas Savienības Globālajā stratēģijā ārpolitikā un drošības politikā tiktu nostiprināta transatlantiskā saite.

Viens no svarīgākajiem ārpolitikas jautājumiem, kurš aizvadītajā gadā sacēla veselu vētru Latvijas sabiedrībā, bija migrācijas jautājums. Pirmo reizi kopš Atmodas laika Rīgas ielās atkal bija redzami plakāti “Nē migrantiem”. Mēs visi zinām, cik jūtīga šī tēma ir mūsu valstī pēc tiem migrācijas un kolonizācijas viļņiem, kas gāzās pāri Latvijai PSRS okupācijas laikā.

Kā vērtējama Ārlietu ministrijas darbība šī jautājuma risināšanā?

Daži fakti.

Pagājušā gada septembrī Ārlietu ministrs paziņoja, ka 776 migranti, kurus Latvijai nāksies uzņemt saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu, Latviju neapdraud.

Savukārt ministru prezidente pagājušo nedēļ pārskatā par valsts drošību uzsvēra, ka 776 patvēruma meklētāju uzņemšana “radīs jaunus riskus un izaicinājumus nacionālajai drošībai, jo pastāv iespējamība, ka tādējādi valstī ierodas ar teroristiskām organizācijām saistītas personas, kā arī bēgļu atrašanās Latvijā var radīt etnisko spriedzi un nedrošības sajūtu sabiedrībā.

Rodas jautājums, ja migrantu uzņemšana rada draudus Latvijas drošībai, kādēļ Latvijas valdība  pieņema lēmumu migrantus uzņemt? Atbildi mēs visi zinām – tāpēc, ka Ārlietu ministrija to aktīvi lobēja.

Tā noraidīja jebkādus Nacionālās apvienības pretargumentus un stingri iestājās, ka Latvijai ir jāklausa Eiropas komisijai un migranti jāuzņem. Ja to nedarīšot, TAD varot iestāties drošības riski. Tātad pilnīgi otrādi: nevis ja uzņems, būs riski, bet ja neuzņems.

Ārlietu ministrs paziņoja, ka Latvija nonākšot pilnīgā izolācijā.

Latvija zaudēšot ES un NATO dalībvalstu atbalstu mums svarīgos jautājumos.

Latviju iesūdzēs ES tiesā, būs jāmaksā soda un kavējuma naudas.

Latvijas debesis atteiksies sargāt atsevišķas NATO dalībvalstis, Ungārija.

Es tai laikā kā Latvijas delegācijas vadītājs atrados EDSO Parlamentārajā asamblejā un jautāju saviem ungāru kolēģiem, vai patiešām Ungārija atteiksies patrulēt Latvijas gaisa telpu, ja mēs neatbalstīsim Junkera plānu, uz ko saņēmu atbildi, protams, ka nē; tieši otrādi Ungārija pati šo plānu neatbalsta.

Uz Latvijas ārlietu ministra skandalozajiem paziņojumiem bija spiesta reaģēt arī NATO. Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Bredšovs pauda neizpratni un norādīja, ka Bēgļu uzņemšana vai neuzņemšana neietekmē NATO apņemšanos aizsargāt dalībvalstis.

Tik pat lielu neizpratni Rietumu partneru vidū raisīja Ārlietu ministra apgalvojums, ka Latvijas valdībā esot spēki, kuru mērķis esot nodot Latviju Kremļa rokās. Šajā ģeopolitiskajā situācijā no valsts Ārlietu resora vadītāja tamlīdzīgi izteikumi, nav attaisnojami.

Nenoliegšu, ārlietu ministra izteikumi dziļi aizvainoja arī daudzus Nacionālās Apvienības biedrus un atbalstītājus, kuri savulaik PAT ar ieročiem rokās pretojās Kremļa varai Latvijā.

Šādi izteikumi nekādā veidā neveicina Latvijas drošību un neuzlabo valsts reputāciju.

Attiecībā uz migrācijas jautājuma risinājumu, aizvadītajā gadā daudziem varēja rasties iespaids, ka Latvijai nav savas ārpolitikas šajā jomā, un ka ir tikai Eiropas Komisijas un Merkeles ārpolitika, kuras izskaidrošanu un pareizības pierādīšanu bija uzņēmusies Latvijas ārlietu ministrija. Diemžēl.

Taču Junkera un Merkeles politika nav pareiza. Migrantu aicināšana, dāsnu pabalstu došana, pēc tam viņu pārdale pa ES valstīm. Tas viss nav pareizi. Tas ne tikai nerisina migrācijas krīzi, bet padziļina to. Nacionālā Apvienība to atkārtoti norādīja ārlietu ministram jau sākot no vasaras.

Kāpēc Latvijas pārstāvji to nevarēja skaidri paust Briselē? Galu galā kam, ja ne mums, Latvijai, ir Eiropas Savienībā vislielākā pieredze ar nelūgtiem viesiem. Mēs zinām un varam parādīt, cik dramatiskas var būt sekas nekontrolētai migrācijai vienā Eiropas valstī.

Bija jānotiek terora aktiem un jābūt upuriem, lai beidzot izmainītos retorika, un parādītos izpratne par problēmas būtību.

Ir uzteicami tas, ka Ārlietu ministrija ir pievērsusies terorisma problēmas risināšanai. Ārpolitikas ziņojumā šajā sakarībā ir teikts: Francijā un Dānijā notikušie terora akti izcēla ārpus Eiropas notiekošo konfliktu tiešo ietekmi uz Eiropas sabiedrību stabilitāti.

Tomēr atcerēsimies, ka vairums teroristu, kas pastrādāja šos terora aktus, nebija atbraukuši no ārpuses. Tie bija Eiropā dzimuši otrās un trešās paaudzes imigranti, ES pilsoņi. Tas nozīmē, ka problēma ir daudz dziļāka nekā tikai negatīva ārēja ietekme, problēma ir Eiropas iekšienē un tā sakņojas līdz šim realizētajā katastrofālajā imigrācijas politikā.

Tagad risināt Terorisma problēmu, neredzot tās saikni ar imigrācijas politiku ir līdzīgi, kā dzert zāles pret saaukstēšanos, bet turpināt staigāt ar plikām kājām un brīnīties, ka zāles nepalīdz. Diemžēl ziņojumā šī saikne nav konstatēta.

Tur nekas nav teikts arī par problēmu, kas apdraud Eiropu ne mazāk kā migrantu plūdi un terorisms, par problēmu, kas kā vēzis saēd Eiropas organismu no iekšpuses. Tas ir politkorektums. Mēs nesen uzzinājām, kā Vācijas, Zviedrijas un citu valstu tiesībsargājošās iestādes slēpj masveida noziegumus, melo un maldina, lai tikai nebūtu jāatklāj fakti, kas ir nepolitkorekti.  Notikumi Ķelnē ir tikai aisberga redzamā daļa, kas parādīja, ka politkorektumam var būt arī tīri reāli upuri. Latvijas uzdevums būtu akcentēt šo problēmu un nepieļaut Eiropas tālāku iestigšanu politkorektuma purvā.

Visbeidzot, par solidaritāti. Aizvadītajā gadā šis vārds skanēja ļoti bieži no Ārlietu ministra mutes. Eiropas valstu savstarpējā solidaritāte. Kā ir ar Nord Streem 2 šajā sakarībā? Kāpēc Latvijas bažas par šo Mistralam līdzīgo darījumu nav minētas ārpolitikas ziņojumā?

Jā, Vācijai tas varētu nepatikt. Taču mums ir SAVAS nacionālās intereses. Ir skaidrs, ka šis projekts tieši apdraud Baltijas un Latvijas drošību, tāpēc mēs nedrīkstam par to klusēt.

Tas arī būtu Nacionālās Apvienības novēlējums Arlietu ministram šajā gadā: nebaidīties paust Latvijas viedokli, pat ja tas ir pretrunā, ar to, ko saka Merkele un Junkers. Protams, ir zināms diskomforts runāt pretī. Taču Višegradas valstu pieredze liecina, ka tas atmaksājas. Eiropas birokrātu baidīšana ar sankcijām nav materializējusies nedz Ungārijas, nedz citu “nepaklausīgo” ES valstu gadījumā.

To vajag ņemt vērā.

Edvīns Šnore

Saeimas deputāts, NA valdes loceklis, EDSO PA Latvijas delegācijas vadītājs

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Jānis Cielēns

    28.01.2016 20:02

    Modris Slavašodien 09:29 Līdz 2015. gada jūlijam uzturēšanās atļauju skaits (izceļotājiem no Krievijas) jau sasniedza 13 362! Ja salīdzinām migrantu skaitu no dienvidiem un krievu jaunmigrantu skaitu, tad iznāk 13 362 pret kādiem 500 - 700. Kuri migranti tad mūs apdraud vairāk?

  • Jānis Cielēns

    28.01.2016 18:20

    ŠĪS bēgļu ordas jāparāda Eiropā, kuras delifē pa Rīgu! Naša Rīga! https://www.draugiem.lv/user/4057585/blog/?p=13978223

  • Haralds Elceris

    26.01.2016 12:07

    Problēma, KURA kā vēzis saēd N€iropas organismu no iekšpuses – poli†korek†ums! rakstos stāv: kādā valodā Tu ar mani runā, tādā es ar tevi!

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.