logo

Radošie kvartāli Rīgas attīstībai

29.05.2013 Ieva Holma, Jurģis Klotiņš Nodaļās

Rīgas radošie kvartāli ir pierādījuši, ka Rīgas kultūras dzīvi var veidot arī paši rīdzinieki un bieži vien paši saviem spēkiem. Lai gan Rīgā jau vairākus gadus darbojas radošie kvartāli un to teritorijas, tomēr šobrīd tie atrodas sarežģītos apstākļos, jo iespējas pretendēt uz pilsētas kultūras projektu līdzfinsējumu vai cita veida atbalstu ir minimālas. Lai labāk saprastu radošo kvartālu lomu Rīgas kultūras dzīvē un to vajadzības, Nacionālās apvienības Rīgas domes kandidāti: Ieva Holma, Jurģis Klotiņš, Dainis Locis, Jānis Mārtiņš Skuja un Eduards Ratnieks aicināja uz kopēju sarunu.

Tikšanās notika ar Rīgas radošo kvartālu asociācijas (RaKTA) pārstāvjiem. Tikāmies VEF radošā kvartāla mājvietā, kura nama tēvs ir Kaspars Lielgalvis. Klātesošos ar radošo kvartālu ieguldījumu Rīgas dzīvē, to iespējām un vajadzībām iepazīstināja RaKTA vadītājs Oļegs Ņikitins. Viņš uzsvēra, ka radošie kvartāli sākas ar cilvēku iniciatīvu. Tie rodas vietās, kur citi investori neredz potenciālu, bet kultūras un mākslas darbinieki saskata iespējas un sāk teritoriju attīstīt. Kaņepes kultūras centra pārstāvji Dāvis Kaņepe un Elīna Stelcere uzsvēra, ka radošie kvartāli palīdz Rīgā un Latvijā noturēt radošos jauniešus. To ir ļoti būtiski apzināties. Ir jāpalīdz rast iespējas radošajai jaunatnei savas idejas īstenot Rīgā un Latvijā, nevis kaut kur citur Eiropā. Saskaņā ar RaKTA pārstāvju aplēsēm jau tagad radošie kvartāli pastāvīgi darbā iesaista un nodarbina ap 200 cilvēku. Par radošo kvartālu attīstību lielākoties rūpējas cilvēki, kas tajā iegulda savu brīvo laiku un enerģiju no darba brīvajā laikā, taču bez pilsētas atbalsta šis entuziasms nevar būt mūžīgs.

VEF kvartals

Radošo kvartālu pārstāvji pastāstīja par to, kas paveikts vairāku gadu darbā. Radošie kvartāli būtiski uzlabo pilsētvidi. Tie sakārto apkārtni un piepilda to ar kultūras pasākumiem, kas notiek ārpus pilsētas centra. Tie ir demokrātiski – pieejami plašam cilvēku lokam. Tādējādi kultūra tiek nesta tuvāk sabiedrībai. Uz radošajiem kvartāliem dodas arī tūristi. Radošie kvartāli attīsta tūrismu, padarot kultūras tūrisma piedāvājumu daudzveidīgāku. Tie stiprina apkaimes iedzīvotājos lokālpatriotismu un veicina nodarbinātību. Jo vairāk vide tiek apdzīvota un sakārtota, jo tā kļūst pievilcīgāka gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Kvartālos mājvietu atrod radošās darbnīcas. Tās vada mākslinieki un radoši cilvēki, veicinot interešu izglītību. Tāpat kvartāli piedāvā zaļos tirdziņus, kuros ir pieejamas Latvijā ražotas preces. Tajos atrodama gan Latvijas zemnieku produkcija, gan dizaina un mākslas preces.

To visu var un māk nodrošināt paši kvartālu veidotāji, bet ir lietas, kur būtu nepieciešams pilsētas atbalsts. Domājot gan īstermiņā, gan ilgtermiņā Rīgas pilsēta varētu nākt talkā, sakārtojot infrastruktūru, iekārtojot veloceliņus un velo novietnes. Būtu nepieciešams lielāks informatīvais atbalsts. Piemēram, iespēja izmantot Rīgas domes afišu stabus. Rīgas dome varētu deleģēt radošajiem kvartāliem rīkot Rīgas svētku pasākumus (Rīgas svētki, Jāņi, Radošo kvartālu festivāls, u.c.). Ir iespējas attīstīt radošo kvartālu tūrisma maršrutu, iesaistot „Live Riga” un citus informācijas kanālus. Radošie kvartāli var piedalīties mūžizglītības mērķprogrammu īstenošanā. Ir jāieved arī lielāka caurskatāmība un jāsamazina birokrātija Rīgas domes kultūras pasākumu finansēšanas konkursos. Piemēram, konkursu projekti tiek izvērtēti tikai reizi 2 vai 3 mēnešos. Turklāt dažkārt atbalsts tiek atteikts mazsvarīgu projektu sagatavošanas kļūdu dēļ.

VEFJautājot, kā radošie kvartāli izdzīvo, saņemam atbildi, ka pretstatā tam, ko vajadzētu darīt Rīgas pašvaldībai, lielu atbalstu kvartāliem sniedz ārvalstu vēstniecības, kas piedāvā savas valsts māksliniekus, nodrošina tiem honorārus un apmaksā citus izdevumus. Savukārt latviešu mūziķim un māksliniekiem šādas iespējas visbiežāk nav.

RaKTA priekšlikums ir, ka RD varētu līdzfinansēt katru kvartālu ar 10.000 Ls mērķdotāciju gadā, lai radošie kvartāli var spert soli tālākā attīstībā. Līdzfinansējumu varētu izlietot noteiktām pozīcijām, kā Rīgas popularizēšana, pilsētvides attīstība, atpūtas pasākumu rīkošana, mūžizglītība, kultūras mantojuma saglabāšana, pilsoniskas sabiedrības sekmēšana u.c.

VEF3

Dotācijas piešķiršanas pamats un apjoms būtu jānosaka saskaņā ar radošā kvartāla atskaiti par padarīto pēc šādiem kritērijiem: noorganizēto pasākumu un to apmeklētāju skaits, atvesto ārzemnieku skaits, samaksātie nodokļi u.c. Pārstāvju viedoklis bija, ka izdevumi noteikti nav jāmeklē tikai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departament budžetā, bet arī Rīgas attīstības un tūrisma budžetā.

Tikšanās noslēgumā mēs vienojāmies, ka ir nepieciešama labāka sadarbība starp Rīgas domi un radošo kvartālu pārstāvjiem. RaKTAs pārstāvjus uzrunāja arī pašreizējais Rīgas domnieks Jānis Mārtiņš Skuja, aicinot arī viņus pašus būt aktīvākiem, iet pie domes deputātiem un runāt par savām vajadzībām.

Diskusiju ceļā ir jānonāk pie risinājumiem pašreizējām problēmām un jāformulē kritēriji, pēc kuriem Rīgas dome varēs radošajiem kvartāliem sniegt atbalstu.

Rakstu sagatavoja: Ieva Holma,  Jurģis Klotiņš

NA Rīgas saraksta deputātu kandidāti

VideoVisi video

thumb

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.