logo

Raivja Dzintara atklātā vēstule Solvitai Āboltiņai (7)

18.09.2013 Raivis Dzintars Latvijā

Par izglītību latviešu valodā

Ļ.cien Solvitai Āboltiņai
Partijas „Vienotība” priekšsēdētajai

Ņemot vērā, ka politiķu publiskais vēstījums bieži vien nesakrīt ar reālo darbību un nostāju, kas pausta privātās sarunās, izvēlējos Jūs uzrunāt atklātā formā. Tas mazinātu pārpratuma iespējas un Latvijas pilsoņiem ļautu skaidrāk izprast katras partijas nostāju konkrētā jautājumā.

Nacionālā apvienība vairākkārt nākusi klajā ar priekšlikumu Latvijas valsts finansētajās skolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Līdz šim no „Vienotības” partijas puses attieksme pret ieceri bijusi drīzāk noraidoša.

Pavisam nesen „Vienotības” pārstāvji noraidīja priekšlikumu no 2015. gada pāriet uz latviešu valodu bērnudārzos. Pirms tam „Vienotībā” netika atbalstīts priekšlikums noteikt laiku, kad apmācība valsts valodā jāievieš pirmajās klasēs, paredzot, ka vēl pēc gada latviski māca pirmajās divās klasēs, pēc diviem – trijās u.tml.

Interesi radīja tas apstāklis, ka pirms dažām dienām „Vienotības” valdes loceklis Kārlis Šadurskis intervijā „Latvijas Avīzei” paziņoja, ka valsts finansētajās skolās jāpāriet uz mācībam valsts valodā, turklāt, minot tieši to pašu formulu, ko jau piedāvāja NA un „Vienotība” savulaik noraidīja.

Kārlis Šadurskis intervijā izteicies, ka atšķiroties viedoklis no NA par to, kā tehniski latviešu valodu skolās ieviest, bet princips esot ne tikai atbalstāms, tas esot viens no izglītības sistēmas būtiskiem mērķiem. Jāpiebilst, ka līdz šim no „Vienotības” izglītības ekspertiem un vadošajiem politiķiem iespēja drīzumā sākt pāreju uz mācībām valsts valodā tika noraidīta konceptuāli.

K. Šadurska viedoklis radīja lielas cerības NA biedru vidū, tai pat laikā pastāv bažas, ka tā ir bijusi tikai viena politiķa vēlme paust populāru viedokli, apzinoties, ka viņa partija šo mērķi neatbalstīs.

Lai kliedētu bažas un ieviestu skaidrību, lūdzu informēt NA un sabiedrību kopumā:

1) Vai Kārlis Šadurskis paudis tikai savu personīgo viedokli, vai arī tas sakrīt ar partijas nostāju?
2) Vai „Vienotība” piekrīt, ka ar likuma spēku jānosaka laiks, kad visās valsts skolās sākama pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā?

Ja atbildes ir apstiprinošas, tad NA aicina jau tuvākajā laika izveidot abu partiju un ekspertu sadarbības grupu, lai lemtu par konkrētām likumdošanas iniciatīvām šajā jautājumā un informētu par to sabiedrību.

Ar cieņu,

Raivis Dzintars
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs

2013. gada 18.septembrī

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Jānis Derums

    25.09.2013 12:38

    Vēl blokā par valoda noteikti jārunā par vēstures mācīšanu tā sauktajās krievu skolās!

  • Kaspars Augulis

    20.09.2013 17:17

    Atklāti runājot, neizmērojami liela uzmanība ir jāpievērš tieši valodas lietojumam skolās. Šeit minamas pat atsevišķas augstskolas, kurās atsevišķu mācību priekšmetu un kursu pasniegšanas procesu kropļo pasniedzēja vēlēšanās mācāmo vielu pārvērst prokrieviskas gaisotnes veidolā un izpildes standartos pārbaudes darbiem. Tas ir tikai piemērs, bet pievests no reālas dzīves notikumiem. Vidējās izglītības jomā, sevišķi jūtama pasniedzēju nekompetence (ne visur, nē, bet atsevišķos gadījumos) - saprotami pasniegt specializācijas priekšmetus latviešu valodā, pie apstākļa, ka attiecīgā mācību iestādē - oficiālā mācību valoda ir latviešu! Ja jau mēs nespējam panākt sakārtotības vidi latviskajās mācību iestādēs, tad uz kādiem panākumiem un izmaiņām varam cerēt no krieviski runājošo puses. Atkārtošanas vērts fakts, kuru gan aprakstīju iepriekš, bet bez šaubām ir vēlreiz nepieciešams vērst uzmanību uz šo gadījumu, kuru nav ne mazums. Proti, ir reāli "jāpārfiltrē" pasniedzēju spējas kvalitatīvi pasniegt mācību vielu latviešu valodā. Dažkārt jābrīnās ar kādu līdzekļu palīdzību šādi cilvēki turpina bojāt mācīšanās kvalitāti jaunajiem speciālistiem no kuriem liela daļa ir samaksājusi personīgos līdzekļus mācību maksas segšanai, mācību - latviešu valodā, valodā, kuru pilnvērtīgā skanējumā nedzird!

  • AGRIS Grīnbergs

    18.09.2013 22:00

    Patiesībā jau tā problēma ar krievu skolām pastāv Rīgā(varētu būt, ka Daugavpilī un vēl kādā Latgales pilsētā). Cik man zināms, tad Kurzemē krievu skolu nav. Zemgalē arī . Kur ir problēma pāriet uz pilnīgu apmācību valsts valodā jau no 2014. g. septembra????

    • Inars Sinicins

      18.09.2013 22:49

      Vai tad Jelgavā nav? Pie mums, Kurzemē, ir. 1. septembrī tikos ar bērniem, pārsvarā no krievu skolām. Situācija apmēram 25-50-25. Iztulkojot šos skaitlus: pirmā daļa man atbildēja latviski, otrā klusēja, trešā, var teikt, ar lepnumu atbildēja, ka latviešu valodu nesaprot. Jauni runātpratēji nerodas klāt arī biznesa vidē, tieši otrādi. Laika ir atlicis tiešām maz. Ministru šūpošana ietilpst sadaļā latviešu valoda. Tiksim vaļā no NA, tiksim vaļā no latviešu valodas.

    • Jānis Iesalnieks

      19.09.2013 11:43

      Mazliet par optimistisku. Ventspilī un Liepājā ir pat vairākas krievu skolas. Bijušajos rajonu centros arī parasti pa vienai vēl ir. Skaidrs, ka laukos un mazpilsētās jau problēmu nav. Bet ir jādomā, kā situāciju vērst par labu arī krieviskajās un puskrieviskajās Latvijas vietās.

  • ezis x

    18.09.2013 20:53

    Apsveicama iniciatīva! Valodas jautājums ir viskritiskākais latviskas Latvijas pastāvēšanai, kā arī sabiedrības saliedētībai. Pārējās partijas izrāda gļēvumu no šī jautājuma izvairoties. Kāda ir situācija Igaunijā šinī jomā? Tas mēdijos gandrīz nekad netiek pieminēts.

  • Kaspars Augulis

    18.09.2013 12:44

    Atbalstāms priekšlikums, kurā ietvertās neskaidrības beidzot būtu jāatrisina visiem koleģiālā gaisotnē. Tā taču ir pavisam triviāla prasība – prast latviešu valodu cilvēkiem, kuri dzīvo šīs attiecīgas, oficiālās valsts valodas valstī. Tas taču tiešām ir komiski, skatīties uz situāciju, kad pēc vairāk nekā 20 gadiem, kopš neatkarības atgūšanas, atrodas cilvēku masas, kuras nav paspējušas, vai negrib, vai vēl komiskāk, nespēj iemācīties latviešu valodu. Šeit, šajā gadījumā, būtu iespēja veikt pētījumu par šī paradoksa īpatnībām. Bērniem nevajadzētu sagādāt grūtības apgūt jebkuru valodu, tas ir dabas ielikts likums, kuru apstrīdēt ir visai sarežģīti, cita lieta runāt par pieaugušiem, bet šeit atkal minams fakts – liela daļa nepilsoņu un diemžēl pilsoņu, kuri neprot valsts valodu par spīti garajiem gadiem, kurus šis attiecīgais indivīds ir pavadījis kopš dzimšanas šeit – Latvijā, vienam tie ir 40, citam 50, vai pat 70 gadi, šie cilvēki vēl aizvien atrodas „ārzemnieka” statusā, ja tā var izteikties, jo par latvieti, kurš nerunā latviski - šādu cilvēku nedrīkst dēvēt! Tas nav normāli, ka vairāku dekāžu ilgā laika periodā starp mums atrodas cilvēki, kuri nespēj un droši vien nevēlas mācēt mūsu valodu. Šeit auklēšanās procesam nav vietas. Lēmums par valsts valodas pieņemšanu kā vienīgo mācību vielas pasniegšanas līdzekli, visās valsts finansētajās skolās ir neapgāžams un neapstrīdams. Ja kāds atļaujas apgalvot pretējo, šeit mēs varam runāt par atklātu valsts nodevības iedīgli valdībā. Man ir nācies tikties ar daudziem cilvēkiem – studentiem, skolniekiem, kuri mācoties izglītības iestādē (kurās latviešu valoda ir oblīgātā mācību valoda) izjūt gluži vai diskomforta sajūtu, ja viņš nespēj pielāgoties lielākajai daļai krieviski runājošo! Latvijā, latvietim, šeit un tagad! Tas nav normāli! Protams, šī tendence nav masveidīga, bet tomēr, zināma rakstura rādītājs, ka esam pietiekami ilgi gaidījuši un bijuši iejūtīgi pret valsts valodas nepratējiem – viss, laiks ir iztecējis! Latvijas tautas vēsturē, neviens mums nav devis tik garus laika posmus nepatīkamu darbu veikšanai un dzīves realitātes pieņemšanai, sākot ar 13.gs ārvalstu iebrucējiem, beidzot ar 20.gs „Sarkano mēri”. Ja mēs spējam visus darbiņus paveikt ātri, „saprotoši”, pieņemt tos kā vīriem klājas, tad es neredzu iemesla kālab mums bija nepieciešams dot šos 20 gadus citiem, cerībā ieraudzīt izmaiņas, šīs attiecīgās cilvēku masas – valsts valodas nepratēju - uzskatos un viedokļos! Viņi nevēlas iekļauties mūsu sabiedrībā, mums savukārt ir jādara viss, lai radītu labvēlīgus nacionāla rakstura apstākļus to darīt un to mēs paveiksim ar vai bez Vienotības!

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.