logo

Rasnačs: nebūsim tie, kas uz svilpienu skries un kodīs kādam kājā

21.01.2015 Diena.lv Valdībā

Dzintars Rasnačs

Par maksātnespējas shēmām, tiesiskumu valstī un savu publisko komunikāciju tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) sarunājas ar žurnālisti Kristīnu Putincevu.

Tieslietu ministrija (TM) radījusi grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, paredzot ierobežot žurnālistu iespējas publicēt informāciju par kriminālprocesiem līdz to pabeigšanai. Taču nereti šīs lietas tiesās „iesprūst” gadiem ilgi.

Ažiotāža parasti rodas gadījumos, kad sabiedrībai ir neskaidra informācija par plānotajām izmaiņām. Konkrētie grozījumi neierobežo preses brīvību un informācijas publiskošanu, bet tikai precizē jūsu pieminēto likumu, lai to saskaņotu ar šobrīd spēkā esošajām Kriminālprocesa likuma normām. Tas nemainīs līdzšinējo informācijas publiskošanas kārtību kriminālprocesa atspoguļošanā, bet tikai savstarpēji saskaņos normas.

Kas bez minētās iniciatīvas TM ir pirmie jaunajā gadā veicamie darbi?

Tiesu namu reforma, lai tiesu padarītu ātru, efektīvu, taisnīgu. Tas saistīts arī ar videokonferenču izmantošanu, ar rakstveida procesa paplašināšanu, kas mazinātu tiesu noslogotību. Arī ar nejaušības principa paplašināšanu lietu sadalē, jo palielināsies tiesnešu skaits, kuriem lietas tiks sadalītas. Protams, arī maksātnespējas procesa reforma. Iepriekšējie trīs ministri – Bērziņš, Bordāns un Broka – vairāk strādāja uz administrācijas kapacitātes stiprināšanu, savukārt es esmu izvēlējis nedaudz citu ceļu – mērķis ir pēc diviem gadiem maksātnespējas administratorus pilnībā nodot tiesu varas pārziņā. Pamatuzdevums ir šīs profesijas pārstāvjus maksimāli distancēt no politiskajām partijām, atsevišķi administratori ir pārāk cieši saistīti – vismaz ar trim partijām.

Ar kurām?

Ja paskatīsieties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā, cik administratoru kurai partijai ziedojuši, jūs skaidri redzēsiet. Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē, kur piedalās arī jūsu galvenie reklāmdevēji Komercbanku asociācija, tika prezentēta šī pāreja uz tiesu varu un iebildumu nebija, taču bija diezgan daudz šaubu.

Ar ko saistītas?

Vai šāda reforma būs veiksmīga. Spilgts piemērs ir 1998. gadā īstenotā tiesu izpildītāju reforma – pirms tam visvairāk sūdzību par tiesu izpildītājiem bija tieši tad, kad viņi bija kā valsts kalpotāji izpildvarā. Pēc reformas tiesu izpildītājs kļuva par brīvu juridisku profesiju, vēlāk nostiprinājās valsts amatpersonas statuss. [Maksātnespējas administratoriem] būs līdzīgi – valsts amatpersonas statuss spēkā stāsies 1. jūlijā. Savukārt tiesu namu reformas rezultātā samazināsies šo mazo noslēgto korporatīvo struktūru skaits. Pastāvot tiesai ar pieciem tiesnešiem, lietu sadalē gandrīz nav nejaušību, kur nu vēl runāsim par specializāciju. Pastāvot tiesu namu sistēmai, lietu sadalē piecu tiesnešu vietā jau ir vairāki desmiti tiesnešu, līdz ar to nav iespējams nekas tāds, kas bija noticis līdz šim – tā saucamās shēmošanas.

Vai pēc reformas tiesām mainīsies nosaukumi?

Tā, kas bija tiesa, tagad būs tiesu nams.

Tātad, pievienojot, piemēram, Rīgas Centra rajona tiesu Vidzemes priekšpilsētas darbības teritorijai, tā saglabās savu nosaukumu?

Nē, tur ir mazliet savādāk – tā tiesa tiek likvidēta – plānots, ka septiņi tiesneši aizies uz Vidzemes priekšpilsētas tiesu, divi tiesneši – uz Latgales priekšpilsētas tiesu un viens – uz Ziemeļu rajona tiesu. Nākotnē būs viens tiesu nams – pakāpeniski uz to virzāmies, un ļoti gribu, lai Rīgā būtu viena tiesa un būtu šie tiesu nami.

Kā Rīgas Centra rajona tiesas tiesnešu saistība ar ļaunprātīgajām maksātnespējas lietām ietekmējusi profesijas un sistēmas reputāciju?

Tieslietu ministrs nav tiesīgs vērtēt ļaunprātīgu rīcību, bet esmu tiesīgs rosināt disciplinārlietu, piemēram, par tīšu likuma pārkāpumu vai rupju nolaidību. Ir vairākas disciplinārlietas, un tiks lemts ne tikai par šīs tiesas, bet arī dažu citu tiesu tiesnešiem. Visā disciplinārlietu izskatīšanas posmā pēdējais vārds ir tiesnešu pašpārvaldei. Ja runājam par krimināllietām, tad lieta ir pret tiesnesi [Ivetu] Bērziņu no Rīgas apgabaltiesas.

Jūs uzskatāt, ka tiesneša amata prestižs mūsu valstī nav iedragāts?

Kas jums to ir teicis, ka nav iedragāts? Man ir ļoti laba iespēja salīdzināt, kā bija deviņdesmitajos gados un kā ir šodien. Atšķirība ir milzīga! Jūs tiešām domājat, ka daži reklāmu publicētāji vienā laikrakstā spēj veidot sabiedrisko domu par tiesu varu? Tas jādara pašiem tiesnešiem un to pašpārvaldei. Ja tā ir barga, tas nozīmē, ka tā rūpējas par tiesnešu prestižu.

Kāpēc atsevišķi tiesneši tomēr uzdrošinās pārkāpt savas pilnvaras?

Kurā vietā kurš ir pārkāpis?

Kaut vai, iespējams, saistībā ar minētajiem krāpnieciskajiem maksātnespējas gadījumiem?

Jūsu informācijas avots ir kas?

Vairākas Latvijas lielākās finanšu iestādes informē par maksātnespējas shēmām, kas tām nodarījušas lielus zaudējumus.

[Finanšu institūcijas], kas liek sludinājumus laikrakstā Diena

Ne tikai. Bankas runā par šīm shēmām, savukārt jūs tās saucat par atsevišķiem gadījumiem.

Parādiet, kurš [tiesnesis] šobrīd ir notiesāts! Neviens. Kāpēc? Kam ir tiesības viņus izsekot, pārbaudīt, operatīvi uzraudzīt? KNAB ir šīs tiesības! Jautājums – vai KNAB kaut ko ir darījis?

Kāpēc, jūsuprāt, KNAB dara nepietiekami?

Varbūt, ka viņi dara pietiekami, taču tad acīmredzot tiem, kas publicē šos [krāpniecisko maksātnespējas shēmu] sludinājumus, nav taisnība. KNAB nav TM struktūrvienība, bet, ja būtu, tad KNAB vadītājs šeit sēdētu un sniegtu paskaidrojumus.

Vai finanšu iestāžu izvērstā kampaņa, lai runātu par krāpnieciskajiem maksātnespējas gadījumiem, jūsuprāt, kavē investīciju piesaisti Latvijai?

Mēs piedalījāmies ar abu [Latvijas lielāko] banku pārstāvjiem televīzijas debatēs, un mums bija ļoti draudzīga saruna. Un sarunas būtība ir tāda, ka vienkāršāk ir tikties ministrijā šīs lietas pārrunāt un ar tiesību aizsardzības iestāžu palīdzību paņemt šos shēmotājus pie dziesmas bez publiskas brīdināšanas. Citādi viņi pēc tam darbojas daudz rafinētāk. Banku vadītāji izvēlējušies pilnīgi nepareizu taktiku. Tāpēc arī pastāv tāds jēdziens kā izmeklēšanas noslēpums – ja bez procesa virzītāja izpauž ziņas par kriminālprocesu, iespējams, tas palīdz nozieguma izdarītājam izvairīties.

Par ko vienojāties ar banku pārstāvjiem?

Sadarbība mums būs konstruktīvāka, viņiem durvis atvērtas – var nākt runāt. Ledus ir sakustējies.

Vai jums piešķirta pielaide valsts noslēpumam?

Tas ir valsts noslēpums, es to neizpaudīšu, jo nevēlos, lai uz mani tiktu izdarīts kaut kāds spiediens.

Vai TM var pielikt punktu varas spēlītēm ar valsts noslēpumu?

Kāpēc domājat, ka TM ir tā, kas to spēj izdarīt? TM var pieņemt likumus?

Nē, taču jūs tos varat rosināt.

Iepriekšējās valdības laikā tika rosināts, bet toreiz visa šī sistēma no TM nodota premjerei. Visu, kas saistīts ar pielaidēm, kontrolē ģenerālprokurors, kurš Latvijā atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm nav pakļauts TM. Līdz ar to TM varētu nākt vienīgi ar iniciatīvu rosināt tiesības pārsūdzēt administratīvajā tiesā SAB lēmumu par atteikumu. Visaugstākajā līmenī – Augstākās tiesas Administratīvajā departamentā, varbūt pat paātrinātā kārtībā. Šo iespēju es apsvēršu.

Ir jauns priekšlikums, ka pie notāriem varētu ne vien šķirt, bet arī noslēgt laulību. Ko jūs par to domājat?

Pirmkārt, lai neviens nepārprastu, mēs runājam par savienību starp vīrieti un sievieti, kā tas noteikts Satversmē. Dzimtsarakstu nodaļas bija, ir un būs galvenās laulību slēgšanas iestādes, arī tad, ja laulības tiks slēgtas pie notāra. Ikviena izvēle paplašinās, un, dodoties pie notāra, cilvēks saņems pilnīgu informāciju par savu civiltiesisko statusu pēc laulībām – kāds statuss turpmāk būs laulāto mantiskajām attiecībām, kas ir kopīpašums, kā veidojas, kā tiek dalīts, un kāda atbildība ir par otra laulātā bērniem. Otrs ieguvums laulībām pie notāra – ja reiz Satversme aizsargā cilvēku privāto dzīvi, tad te tas notiks daudz augstākā privātuma pakāpē, līdz ar to nelūgti viesi vai lūriķi netiks klāt.

Par vienu no sava darba prioritātēm nosaucāt dalītā īpašuma jautājumu atrisināšanu.

Ir ļoti daudzi tūkstoši cilvēki – tajā skaitā tieslietu ministrs, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, zem kurām esošo zemi nevarēja privatizēt. Tā pieder vienam īpašniekam, bet māja – dzīvokļu īpašniekiem, līdz ar to esam spiesti maksāt gadā noteiktu summu praktiski ne par ko. Šis jautājums jāatrisina – vai nu atpērkot zemi no īpašniekiem, vai valstij palīdzot [dzīvokļu] īpašniekiem atgūt šo zemi bez atpirkšanas, izmaksājot kompensācijas.

Cik liels finansējums tam būtu vajadzīgs?

Vieni saka – 700 miljoni, citi – ka miljards eiro vai vairāk.

Kāpēc gribējāt uzņemties ministra amata pienākumus tieslietu nozarei tik sarežģītā laikā?

(Ilgi domā) Kāpēc cilvēki uzņemas šādus pienākumus? Tas katram ir viņa attieksmes jautājums. 14 gadi Saeimā, divi gadi Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā un trīs gadi [tieslietu] ministra amatā no 1995. līdz 1998. gadam. Tā ir pieredze, un es vienkārši redzēju, ka vajadzīgas pārmaiņas manā darbā, jo, strādājot Saeimā, iespēja izdarīt ir, taču tā nekad nebūs tik liela, kāda dota valdībā. Esmu ļoti gandarīts par savu izvēli, redzu, ka tas man bija vajadzīgs.

Mēļo, ka pie amata tikāt, jo esat ērts.

Tad es varu pateikt, ka viņi tā mēļo, jo esmu viņiem neērts.

Vai jūs, būdams tieslietu ministrs, varat sacīt, ka Latvijā ir viens likums un viena taisnība visiem?

Nu, redziet, tam uzrakstam tiesu pilī, valdības zālē, ir īpaša vēsture. Tas ir ideāls, uz ko mēs tiecamies, un, jo tuvāk tam būsim, jo pārliecinošāk varēsim teikt, ka dzīvojam tiesiskā valstī. Ja salīdzinu, kā bija deviņdesmito gadu vidū un kā ir pašlaik, tad ar visu pārliecību saku, ka dzīvojam tiesiskā valstī. Mums ir Satversmes tiesa, Tiesībsarga birojs, administratīvās tiesas, kur var pārsūdzēt nepamatotus valsts pārvaldes iestāžu lēmumus. Valstī ir virkne pārveidojumu, par kuriem tolaik varēja tikai sapņot. Ļoti ceru, ka pēc 20 gadiem būsim tiktāl attīstījušies, ka nebūs tādu problēmu kā tiesu pārslodze. Viens no grandiozajiem projektiem līdz tam laikam ir kriminālprocesu digitalizācija, kurā būs iesaistīta policija, prokuratūra un tiesa.

Kāpēc tomēr nereti ir tā, ka naudīgākajiem izdodas būt tiesīgākiem par citiem?

Kādā ziņā? Viņi var ielikt sludinājumus avīzēs un tādā veidā lobēt cauri… nu, labi, tas ir šerpākais piemērs. Redziet, naudīgie cilvēki – tieši šo gribēju pateikt – banku sektors Latvijā aizvadītā gada 11 mēnešos darbojās ar 301 miljona eiro peļņu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Nopelnīts par 15 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Jautājums ir par to, ka šie skaitļi, ko daži liek reklāmās par milzīgiem zaudējumiem – 174 miljoniem, – un tā loģika, ko saka FKTK, neiet kopā. Šaubos, vai komisija melo par komercbanku peļņu.

Iespējams, ja ne krāpnieciskās shēmas, banku peļņa būtu bijusi vēl lielāka.

Tomēr jāsabalansē. Sfērā, kur viņu lobijs ir spēcīgākais un kur viņi ir tiesiskāki – attiecībās ar kredītņēmējiem, jāpiekrīt jums ir – tie, kam ir daudz naudas, tiem tas lobijs ir stiprāks, un man ir žēl, ka KNAB savulaik izstrādātais likums par lobismu kaut kur pazuda. Bankas lobē savas intereses, peļņu, taču visam ir kaut kādas robežas.

Viņi pie šīs peļņas tomēr tiek tiesiskā ceļā, savukārt naudu no viņiem izkrāpj, iespējams, prettiesiski.

Jā, tas nav labi, pret to jācīnās, un tagad Jelgavas tiesa specializējusies, lai risinātu strīdus par komersantiem, uzņēmumu daļām un reiderismu. Ir labi, ka viņi trauksmi cēluši, tikai gribētos, lai tas būtu korektākā veidā. Mēs [TM] nebūsim tādi, kuriem pateiks «puci!» un mēs tagad skriesim un kodīsim kādam kājā.

Kāpēc sociālajā tīklā Twitter jūs atšķirībā no vairākiem saviem kolēģiem stāstāt arī par privātām lietām?

Pirmkārt, sociālajiem tīkliem man laiks paliek tikai tad, kad pārnāku mājās. Man vienmēr bijusi tāda attieksme, ka savas pozitīvās emocijas un pieredzi nevajag slēpt, jādalās ar citiem. Piemēram, vakar pēc 40 gadu pārtraukuma biju aizgājis paslēpot ar distanču slēpēm. Tas man bija kolosāls emocionāls piedzīvojums, un, protams, to negatavojos slēpt. Uzskatu, ka cilvēks, kurš nav vispusīgi attīstīts, nekad nebūs augsta līmeņa valsts pārvaldes darbinieks. Tev jāprot dziedāt, dejot, skriet, slēpot, slidot. Manā [tvitera] kontā ir gan mans amats, gan moto. Amati mainās, bet moto bija, ir un, ceru, paliks.

Diena.lv

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.