logo

Rīgas pilsētas finansiālais pārskats budžeta deficīta kontekstā (2)

06.02.2015 Ģirts Lapiņš Pašvaldībās

Budžeta deficīts

Girts Lapins kvadrataSaistībā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2015. gada budžeta apstiprināšanu visbiežāk piesauktais termins bija “Budžeta deficīts”, tādēļ apskatīsimies, kā Rīgas finanses izskatās vēsturiski, ko ilgstošs budžeta deficīts nozīmē un kādas var būt sekas.

Augstāk redzamajā grafikā apkopots Rīgas pilsētas budžeta pārpalikums/ (deficīts) par laika periodu 2003. – 2015. gads.

Lai arī 2014. gada budžeta deficīts ir saskaņā ar neauditētiem rezultātiem, ko apkopo Finanšu Ministrija, savukārt 2015. gadam ir budžeta (plānotie) skaitļi, saskaņā ar 2015. gada 27. janvārī apstiprināto Rīgas pilsētas budžetu, tomēr pāris tendences ir redzamas:

  • Budžeta deficīts ir novērojams tieši pēdējos gados (2011.-2015.), kamēr laika periodā 2004.-2010. budžets tika veidots ar proficītu (pārpalikumu).
  • Būtu saprotams, ka budžeta deficīts veidojas krīzes gados (2009.-2010.), kad ir palielināti sociālo pabalstu maksājumi, nevis laika periodā 2011.-2012., kad krīze jau ir garām, un, jo īpaši ne laika periodā 2013.-2015., kad Latvijā ir novērojama stabila izaugsme.
  • Ņemot vērā 2015. gada 27. janvārī apstiprināto Rīgas pilsētas budžetu, deficīts 2015. gadā ir paredzēts  55.6 miljonu apmērā, jeb 7.5% no ieņēmumiem. Salīdzinoši, Latvijas valsts budžeta deficīts 2015. gadam ir tikai 3.0% no ieņēmumiem (saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2015. gadam”).
  • Īpaši biedējoša situācija veidojas pēdējos 3 gados (2013.-2015.), kur kopējais budžeta deficīts ir 142.5 miljoni eiro.

Ko īsti nozīmē budžeta deficīts? Budžeta deficīts ir pārskata gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem. No budžeta deficīta atsevišķā gadā nevar veikt tālejošus secinājumus, jo iemesli budžeta deficītam atsevišķā gadā var būt dažādi, piemēram, zemāki budžeta ieņēmumi, lielas investīcijas par saviem līdzekļiem, kāda aizņēmuma atmaksa, tomēr ilgtermiņā (katru gadu) veidot budžetu ar deficītu nav iespējams, jo finansēšanas avoti budžeta deficītam ir tikai 2 – vai nu atstāto uzkrājumu iztērēšana vai arī uzņemties jaunas parādsaistības.

Tādēļ kā nākamo ir nepieciešams apskatīties, kas noticis pēdējos gados ar uzkrājumu apjomu (Rīgas pilsētas pašvaldības naudas līdzekļi bankā).

Naudas līdzekļu uzkrājums

2

Augstāk redzamais naudas līdzekļu atlikumu (naudas līdzekļu atlikums bankā uz kalendārā gada beigām) pārskats skaidri parāda, ka pēdējo 5 gadu laikā naudas līdzekļu atlikums ir konsekventi samazinājies – no 119 miljoniem eiro uz 2010. gada beigām līdz 38 miljoniem eiro uz 2014. gada beigām. Savukārt, jau saskaņā ar apstiprināto 2015. gada budžetu, naudas līdzekļu atlikums uz 2015. gada beigām būs samazinājies bīstami tuvu nullei – 15 miljoni eiro un pie šāda naudas līdzekļu atlikuma vairs nav tālu brīdis, kad Rīgas pilsētas pašvaldība sāks kavēt maksājumus piegādātājiem, finansētājiem vai darbiniekiem. Augstāk redzamais grafiks arī attēlo, ka Ušakovs ir iztērējis Birka atstātos uzkrājumus.

Tomēr naudas līdzekļu samazinājums ir tikai viens no budžeta deficīta blakus efektiem.

Saistību dinamika

Otrs (paralēls) veids kā finansēt budžeta deficītu ir – aizņemoties. Zemāk veicu analīzi, salīdzinot Rīgas pašvaldības saistības pret ieņēmumiem par laika periodu 2003.-2013. (ar 2014. gadu būs iespējams papildināt tikai tad, kad iznāks pašvaldības 2014. gada pārskats), skat. grafiku zemāk.

3

Kā redzams augstāk, ikgadējais budžeta deficīts tiek radīts apstākļos, kad konsekventi, gadu no gada pieaug pašvaldības saistību apjoms gan absolūtos skaitļos, gan relatīvi pret ieņēmumiem un 2013. gadā saistības jau sastāda 130% no 2013. gada ieņēmumiem.

Vēršu uzmanību, ka saistībās ir iekļauti ne tikai aizņēmumi no finanšu iestādēm, bet arī saistības pret piegādātājiem (kreditori), kurās ir paslēpies piesaistītais Dienvidu tilta finansējums. Dienvidu tilta finansējumu piesaistīja būvnieki, atbilstoši – Rīgas pilsētas finanšu pārskatā šīs saistības ir attēlotas kā saistības pret piegādātājiem, nevis pret kredītiestādi, kā tas būtu normālā gadījumā.

Nepieciešamība pēc papildus finansējuma konfliktē ar jau tā pieaugošajiem aizdevumu apkalpošanas maksājumiem, kas, pat bez papildus aizņēmuma budžeta stabilizēšanai, tuvojas likumā noteikto 20% aizdevumu apkalpošanas maksājumu slieksnim 2015.gadā. Turklāt Rīgai ir arī jāiemaksā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā apmēram 74.3 miljoni eiro jeb 9% no saviem ieņēmumiem, jo Rīgas ieņēmumi ir lielāki, nekā tās aprēķinātā finanšu nepieciešamība.

Papildus budžeta deficīta radīšana būtu attaisnojama gadījumos, kad finanšu līdzekļi tiktu ieguldīti infrastruktūrā vai inovācijās, kas radītu nākotnes ieņēmumus, tomēr pašreizējā Rīgas dome to tērē, pārskaitot līdzekļus uz Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (2015. gada dotācija 93.8 miljoni eiro), kur tie pazūd kā “melnā caurumā”, jo nekādas atskaites Rīgas domes deputātiem un sabiedrībai netiek sniegtas. Naudas izlietojumam var izsekot tikai caur publiski izskanošajiem skandāliem, kā piemēram, pārskaitītās summas politiski pietuvinātajai arodbiedrībai LABA, pārskaitot naudu, lai izdotu pašslavinošu avīzi caur biedrību Riga.lv vai arī jaunākais skandāls – iegādājoties mazgāšanas līdzekļus, kuri patiesībā nemaz netiek piegādāti.

Arī 2015. gada budžetā ir iestrādāts jauns aizņēmums 53.4 miljonu eiro apmērā.

Vēl viena šobrīd novērojamā tendence budžeta deficīta apstākļos ir sasteigtā un masveidīgā Rīgas pilsētai piederošu nekustamo īpašumu izpārdošana – katrā finanšu komitejas un domes sēdē mēs lemjam par arvien jaunu pilsētas nekustamo īpašumu atsavināšanu, atsavinot nekustamos īpašumus, kur savulaik tika plānoti bērnudārzi, sporta infrastruktūra un citi pilsētai svarīgi objekti. Bija arī mēģinājums pārdot Lucavsalu (102.9 ha) – gandrīz visu Lucavsalas ziemeļu daļu.

Ieņēmumu dinamika

Ir dzirdēti esošās domes vadības apgalvojumi, ka Rīgas pilsētas pašvaldības ieņēmumi samazinās, ka Latvijas valsts ir vainīga pie Rīgas nedienām, tomēr apkopojot Rīgas pilsētas ikgadējos ieņēmumus, ir redzams, ka Rīgas pilsētas ienākumi ir stabili auguši pēdējo 10 gadu laikā, pieaugot vairāk kā divas reizes no 273 miljoniem eiro 2003. gadā līdz prognozētiem 743 miljoniem eiro 2015. gadā. Īpaši strauja izaugsme bija pirmskrīzes periodā (2003.-2008.), tomēr var teikt, ka krīze ir veiksmīgi pārvarēta, jo prognozētie 2015. gada ieņēmumi ir jau gandrīz sasnieguši augstāko ieņēmumu punktu 2008. gada līmenī.

4

Budžeta ieņēmumu struktūra

Visbeidzot, labākai situācijas izpratnei, un, lai saprastu, cik lielas ir pašvaldības vadītāja iespējas ietekmēt pilsētas budžeta ieņēmumus, nepieciešams saprast, kas tos veido. Zemāk grafikā ir attēlota 2015. gada budžeta ieņēmumu struktūra.

5

Kā redzams, lielāko ieņēmumu daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (62%), kur saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2015. gadam” 80% no kopējā iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldībā tiek ieskaitīts pašvaldības budžetā, savukārt pārējos 20% ieskaitot valsts budžetā.

Otrs būtiskākais pašvaldības ieņēmumu avots ir mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, kas galvenokārt tiek izmantotas, finansējot pašvaldības teritorijā esošās sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas.

Trešais būtiskais budžeta avots ir nekustamā īpašuma nodoklis ar plānotiem 94.2 miljoniem eiro, jeb 13% no kopējiem pašvaldības ieņēmumiem, pārējiem ieņēmumiem esot relatīvi nelieliem. No ieņēmumu struktūras var secināt, ka pašvaldības vadītājam ir ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt (palielināt) pašvaldības ieņēmumus, jo pastāv cieša korelācija starp valsts IKP pieaugumu un Rīgas pilsētas ekonomisko izaugsmi. Iekasētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir tiešā veidā atkarīgi no valsts ekonomiskās attīstības un, ņemot vērā, ka Rīga ir aptuveni 55% no Latvijas ekonomikas, un Latvija attīstās stabili, arī pašvaldības ieņēmumi pieaug.

Papildus, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms, ko saņem pašvaldība, ir tiešā veidā atkarīgs no tā:
(1) cik veiksmīgi Valsts Ieņēmumu Dienests strādā ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām;
(2) kā Rīga risina novēroto [lejupslīdes] tendenci, kur rīdzinieki deklarējas ārpus Rīgas, Pierīgas pašvaldībās un pat tālāk, bet reāli ir nodarbināti Rīgā. Iedzīvotājiem, saprotams, nevar aizliegt deklarēties citviet Latvijā, tomēr Rīgas pilsētai būtu jārada stimulējoši apstākļi saglabāt deklarācijas adresi Rīgā. Neko nemainot, Rīga turpinās „zaudēt” šos ieņēmumus.

Kopumā, pašvaldību spēja ietekmēt budžetu ir vāja – 77% no Rīgas ieņēmumiem veido līdzekļi, kas iegūti valsts budžeta līdzekļu pārdales rezultātā; tiešo ieņēmumu īpatsvars ir nebūtisks. Lai varētu mainīt ieņēmumu sadales principus/proporciju, būtu nepieciešams jauns tiesiskais regulējums. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, jaunu ieņēmumu avotu ieviešanai ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.

Secinājumi

  • Ikgadējs budžeta deficīts nozīmē pieejamo atstāto uzkrājumu iztērēšanu un nepieciešamību aizņemties arvien jaunas summas;
  • Parādsaistību pieaugums nozīmē arī lielākus procentu maksājumus;
  • Lielākas saistības ierobežo pilsētai pieejamos resursus nākotnē – tiek tērēta ne tikai šodienas nauda, bet arī nākotnes ieņēmumi. Tiek tērēta vēl nenopelnītā rīdzinieku nauda;
  • Ierobežota finansējuma apstākļos nākotnē būs grūti realizēt lielus infrastruktūras projektus, kā arī veicināt uzņēmējdarbības attīstību, kas, savukārt, nodrošinātu lielākus nodokļu ieņēmumus gan Rīgas pilsētas budžetam, gan Latvijas valstij. Tādējādi tiek noplicināta nākotnes nodokļu ieņēmumu bāze;
  • Saskaņā ar konservatīvām prognozēm – Krievijas krīze, parādsaistību krīze Grieķijā (Dienvideiropā), ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās „vecajās” ES dalībvalstīs un ASV – Latvijas un automātiski Rīgas ekonomiskā izaugsme var sarukt. Kontekstā ar Rīgā reģistrēto iedzīvotāju skaita samazināšanos, ikgadēji ierastais budžeta pārpalikums var nebūt pietiekošs deficīta segšanai, un var nākties nākotnē aizņemties deficīta segšanai.
  • Turpinot šādu “gāzi grīdā” politiku, jau pēc 1-2 gadiem var regulāri rasties problēmas ar rēķinu apmaksu piegādātājiem, finanšu iestādēm un darbiniekiem, savukārt, 3-5 gadu laikā var rasties problēmas nodrošināt funkcijas, kas Rīgai jānodrošina saskaņā ar saņemto deleģējumu (bankrota draudi).

Paralēli Rīgai jau šodien ir jāstiprina tās ieņēmumu bāzi, kā arī jāidentificē jauni ieņēmumu avoti minētās bāzes izmantošanai. Kā potenciāli jauni ieņēmumu avoti, kas sekmīgi jau ir pielietoti citās ES valstīs, var tikt atzīmēti:

  • Tūrisma nodeva;
  • Mazumtirdzniecības licences nodeva;
  • Iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdale par labu pašvaldībām;
  • Uzņēmuma ienākuma nodokļa pārdale par labu pašvaldībām, radot stimulu uzņēmējdarbībai piemērotas infrastruktūras izveidei (katalizatora efekts), kas perspektīvā radīs jaunus nodokļu ieņēmumus;
  • Nekustamā īpašuma nodokļa papildinājums (papildus koeficents) straujas attīstības teritorijās;
  • Sastrēgumu maksas („congestion charge”) ieviešana;
  • Iedzīvotāju infrastruktūras maksa;
  • Ar transportu saistītas nodevas: degvielas nodeva un transportlīdzekļu nodeva;
  • Citi.

Saprotams, ka katrs no šiem variantiem ir jāvērtē detalizēti, tomēr, nediskutēt par tiem, nozīmē atlikt pilsētas attīstības risinājumus uz nepārskatāmu nākotni.

Ģirts Lapiņš
Nacionālās apvienības Rīgas domes deputāts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Ieva Holma

    06.02.2015 12:54

    SC ar Ušakovu priekšgalā paši šādā veidā rok sev bedri. Bet diemžēl, visas nelabvēlīgās sekas no šādas nesaimnieciskas rīcības, uz savas ādas būs jāizjūt jaunajiem domes sasaukumiem. Šodien pirmās sekas ir dubultotās sabiedriskā transporta biļešu cenas. Vai varēja saimniekot efektīvāk un lietderīgāk, neceļot cenas. Domāju, ka, jā, jo jau tagad redzam, cik daudz finanšu mahināciju skandālu notiek tieši aiz noslepenotās SIA "Rīgas satiksmes" kases.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.