logo

Rīgas Vāgnera nams – Rīgas kultūras tūrisma cerība

30.05.2013 Nodaļās

Pirms nedēļas, iedams garām Latvijas Nacionālās bibliotēkas periodikas lasītavai Jēkaba ielā, pamanīju, kā čakli vīri uzmanīgi sapakotus kravas mašīnā lika avīzes „Pravda” iesējumus, lai vestu tos pāri Daugavai uz jauno ēku.

Priecājoties par Nacionālās bibliotēkas ēkas pabeigšanu, jādomā arī tālāk par nākošajiem lielajiem kultūras ēku celtniecības un atjaunošanas darbiem Rīgā. Nacionālā apvienība iestājas par to, lai līdz 2018. gadam – Latvijas valsts proklamēšanas simtgadei – Rīgā ir gatava akustiskā koncertzāle Kongresu namā. Laikmetīgās mākslas muzejs Rīgā taps tagadējā Triangula bastionā, kas tiks pārbūvēts. Rekonstrukciju gaida arī Dziesmu un Deju svētku celtnes – Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā un Stadions „Daugava” Deju svētku norisei.

Taču šoreiz runa būs par vienu kultūrvēsturiski nozīmīgu Rīgas namu, kurš ir palicis „Jauno trīs brāļu” ēnā. Tas ir nams Vecrīgā Riharda Vāgnera ielā 4, kas daudziem ir pazīstams ar tautā iegājušos nosaukumu „Vāgnera zāles nams”. Tur kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris. Šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners, kuram šogad visā pasaulē atzīmē 200 gadus kopš dzimšanas dienas.[1] No 1988. līdz 2006. gadam namā darbojās Rīgas koncertu klausītājiem labi pazīstamā Vāgnera koncertzāle. Patlaban ēka ir slēgta un avārijas stāvoklī. Pie nama durvīm itin bieži var redzēt R. Vāgnera tautiešus vācu tūristus, kuri pēc gida stāstījuma labprāt namā uzkavētos. Taču tas nav iespējams, un nav jau ko skatīties kā vien neremontētas, tukšas telpas.

Gan tādu Latvijas mūziķu kā Rīgas baroka orķestra vadītājs Māris Kupčs, gan vācu tūristu interese norāda uz ko būtisku. Par spīti pamestībai Vāgnera nams noteikti sevī slēpj lielu starptautiskas nozīmes kultūras centra, kultūras tūrisma un Rīgas tēla pievilcības potenciālu. 21. gadsimtā mēs dzīvojam uzmanības ekonomikas laikmetā.[2] Valstis, pilsētas, lielāki un mazāki uzņēmumi sacenšas par to, kurš radīs un izstāstīs cilvēkiem interesantāku stāstu, lai viņi apmeklētu tieši to un ne citu valsti vai pilsētu. Arī Rīgā un Latvijā ir jārada stāsti, kas aicina ārzemju kultūras tūristus braukt tieši uz šejieni. Rīgai, ja tā vēlas būt viena no Eiropas vai vismaz Ziemeļeiropas kultūras galvaspilsētām un kultūras tūrisma centriem arī pēc 2014. gada, ir vajadzīgi tādi uzmanību piesaistoši stāsti, kādus var sniegt Vāgnera nams Vecrīgā. Riharda Vāgnera pavadītais laiks Rīgā un nams, kurā viņš diriģējis operas ir sižets labam stāstam. Taču tas netiek izmantots. Iegaumēsim, ka tieši Rīgā Vāgners saņēma tolaik inovatīvas idejas, ko vēlāk īstenoja, būvējot Baireitas teātri – zāles slīpo grīdu, aptumšojumu izrādes laikā un padziļināto orķestra novietojumu. Latviešu tradicionālo svētku Jāņu ugunskuri Vāgneru iedvesmoja vēlāk savās operās uguns tēlam ierādīt īpašu simbolisku nozīmi. Viss, kas saistīts ar Riharda Vāgnera vārdu pasaulē joprojām piesaista lielu interesi. Atjaunotais Vāgnera zāles nams un tā vēstījums arī stiprinātu Latvijas kultūrtelpas apziņas sasaisti ar Rietumeiropas kultūru.

Līdz šim par Vāgnera nama nākotni aktīvu interesi ir izrādījuši sabiedrībā pazīstami inteliģences pārstāvji un mūziķi. Mazāk – Rīgas pašvaldība. Muzikologs un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Arnolds Klotiņš ir uzsvēris, ka, pirmkārt, atjaunotais Vāgnera teātra nams būs kultūras tūrisma objekts pats par sevi. Saskaņā ar A. Klotiņa iezīmēto vīziju namā jātop atjaunotai muzikālā teātra mazo formu skatuvei, kur rādīt senās operas, 20. gadsimta vēsturiskos mūziklus un klasiskās operetes. Pārējās telpās jāizvieto Rīgas mūzikas vēstures ekspozīciju un ekspozīciju par pašu Vāgneru. Vēl namā ir jāiekārto gaumīga kafejnīca vai stila restorāns, kā arī var izveidot arī dažu ekskluzīvus viesnīcas numurus. Vāgnera zāles ēkas renovācijai jau ir arhitektu biroja „Nams” izstrādāti priekšlikumi, ar kuriem var iepazīties interneta vietnē „vagnerazale.lv”[3].

Taču tikai ar sabiedrisku iniciatīvu un renovācijas priekšlikumiem vien būs par maz. Rīgas domei vienatnē vai sadarbībā ar Kultūras ministriju ir jāpieņem kultūrpolitisks lēmums, ka Rīgai Vāgnera nams ir vajadzīgs kā kultūras centrs un kultūras tūrisma objekts. Ir jāķeras pie darba, jāizvērtē esošie renovācijas priekšlikumi un budžetā jāparedz līdzekļi papildus izpētes darbiem, ja tādi nepieciešami. Renovācijai visticamāk būs iespējams piesaistīt līdzekļus no Nacionālajā attīstības plānā kultūras infrastruktūras attīstībai iezīmētajiem 100 miljoniem latu Eiropas Savienības fondu naudas. Līdzās tam nama atjaunošanas iecerei jāpievērš Vācijas vēstniecības un potenciālo Latvijas un Vācijas mecenātu uzmanība.

Jaunajam Rīgas domes sasaukumam daudz nopietnāk kā līdz šim ir jāpievērš uzmanība Rīgas kā kultūras tūrisma pilsētas attīstībai. Vāgnera ēkas jautājuma risināšana būtu konkrēts solis, ko šajā virzienā darīt. Atcerēsimies, ka bagāta un aktīva kultūrvide palīdz piesaistīt investīcijas saimnieciskajā sektorā un labvēlīgi ietekmē kopējo tautas labklājību un pašapziņu.

Mg art. Jurģis Klotiņš

18. kandidāts Rīgas domes vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta

Attēlā: Rīgas Vāgnera koncertzāles nams Riharda Vāgnera ielā 4. Foto: commons.wikimedia.org


 

[1] Par to, kā R. Vāgnera jubileja tika atzīmēta Rīgā: http://www.diena.lv/kd/muzika/vagneram-200-uz-ielas-14008963

[2] Lai atceramies uzņēmuma „Tele2” viltus meteorīta kampaņu 2009. gada rudenī.

VideoVisi video

thumb

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.