logo

Ritvara Jansona komentārs par tiesībsarga ziņojumu – PRET latviešu diskrimināciju darba tirgū

07.03.2019 Saeimā

Ritvars Jansons

Nacionālās apvienības frakcijas vārdā pateicos tiesībsargam Jansona kungam par analītisko un labi strukturēto ziņojumu.

Īpaši vēlamies uzsvērt tiesībsarga rūpes, lai novērstu klaju cilvēktiesību pārkāpumu – latviešu diskrimināciju darba tirgū, nepamatoti un nevietā latviešiem pieprasot svešvalodas – praksē krievu valodas obligātas zināšanas. Pieprasot pat tad, ja darba vietā krievu valoda nav jāpielieto. Papildus amoralitāti šis cilvēktiesību pārkāpums iegūst tādēļ, ka tas notiek atjaunotās Latvijas Republikas pamattautības – latviešu dzimtenē. Latviešu valoda var būt valsts valoda vienīgi mūsu valstī un šeit latvietim ir tiesības to brīvi lietot.

Nacionālā apvienība 2018. gadā Saeimā iesniedza grozījumus Darba likumā, kuri vērsās pret latviešu diskrimināciju, latviešiem nepamatoti uzspiežot lietot svešvalodu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms lēmuma pieņemšanas gaidīja dažādu institūciju un organizāciju atzinumus. Tiesībsargs bija vienīgais, kurš svešvalodas uzspiešanā saskatīja diskrimināciju, analizējot diskriminācijas nepieļaušanu, balstījās uz Satversmi. Jansona kungs norādīja uz Satversmē pamatotiem apsvērumiem, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tādēļ valstij ir jābalstās uz pieņēmumu, ka visi iedzīvotāji to pārvalda. Ja valsts valodas funkcija arī privāto tiesību jomā-darba attiecībās faktiski netiek nodrošināta, tā ir valsts iedzīvotāju diskriminācija.

2018. gadā Darba likumā tika iestrādāta norma: “Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana  neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot,  nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu.” Tiesībsarga analīze diskriminācijas novēršanai sniedz vēl plašāku diskriminācijas novēršanas tvērumu:”.. darba devēja prasība darba attiecībās lietot citu valodu nekā valsts valodu, ja tam nav īpaši attaisnojoša iemesla (piemēram, saskarsme galvenokārt ar ārzemēm vai ar ārzemniekiem, kuri īslaicīgi uzturas valstī), ir diskriminējoša. Attaisnojošs iemesls nav apstāklis, ka viena daļa iedzīvotāju, ar ko darbiniekam ir saskarsme, nepārvalda vai nevēlas lietot valsts valodu. Šāda rīcība ir pretrunā ar Satversmes 4. panta jēgu un mērķi. Valsts pienākums ir šo diskrimināciju novērst”. Atbilstoši šiem tiesībsarga atzinumiem, 13. Saeimā būtu diskutējams, lai Darba likumā ieviestu vēl precīzākas normas, ka darbiniekam, darba pienākumus veicot, ir tiesības saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un uzturēšanās atļauju saņēmējiem izmantot tikai valsts valodu.

Nu jau daudzu gadu garumā atzinīgi vērojamas tiesībsarga rūpes par bērnu vienlīdzīgām tiesībām iegūt izglītību. Daudz vēl darāms iekļaujošās izglītības jomā. Lai arī Latvijas izglītības politikā pēdējo gadu laikā ir notikušas vairākas pozitīvas izmaiņas, joprojām tā ir nepietiekami iekļaujoša attiecībā pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un bāreņiem. Dzīve ir dzīve. Bērni, kuriem ir tiesības iegūt izglītību, ir dažādi-vienam skolas mācību procesā iekļauties traucē fiziskas vai psiholoģiskas traumas, slimības, citam grūtāk koncentrēties, vēl kāds cits bērns ir hiperaktīvs. Sabiedrības un valsts pienākums ir nodrošināt visu bērnu tiesības. Īstenojot iekļaujošo izglītību, nepieciešams izvērtēt skolu materiāli tehnisko piemērotību, pedagogu skaita atbilstību un sagatavotību. Bērnu ar īpašām vajadzībām integrācijā un jebkura ar to saistīta jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā jāiesaista ekspertus un NVO, kas pārstāv bērnus ar konkrētajām problēmām. Kā ekspertu, pirmkārt, jāiesaista tiesībsargu. Tiesībsarga vārdam, uzsverot bērnu tiesības, arī nākotnē būs milzīga nozīme. Tajā skaitā tiesībsarga vārdam būtu svars, lai lēmumu pieņēmēji saprastu – bērnu tiesību ievērošanai nepieciešami finanšu ieguldījumi. No sarunām ar skolotājiem secināms, ka ne jau materiālie pabalsti vecākiem būtu izšķirošie, lai bērni ar speciālām vajadzībām, veiksmīgi apgūtu mācību vielu un iekļautos klases kolektīvā. Atbalsts būtu nepieciešams, lai skolotājam darbā ar bērniem palīdzētu skolotāja palīgs.

Tiesībsarga ziņojumā desmitiem lappusēs pamatoti akcentēta bērnu tiesību ievērošanas nepieciešamība dažādās dzīves situācijās. Kā liecina frakcijā saņemtā informācija, pat ja likumdošanas aktos bērnu tiesības ir nostiprinātas, ir gadījumi, kad notikusi vardarbība pret bērnu, bet pašvaldība, bāriņtiesa vai policija šādā negaidītā situācijā nezin kā rīkoties. Īpaši, gadījumos, ja pret bērnu notikusi emocionāla vardarbība. Tiesībsarga preventīvi skaidrojošam darbam, lai izpildvara zinātu bērna tiesības un tās ievērotu, būtu liela nozīme.

Gan tiesībsarga, gan Saeimas uzdevums arī ir vēlreiz analizēt likumus, kas nosaka bāriņtiesu darbību, un virzīt praktiskas likumdošanas iniciatīvas, lai uzlabotu bāriņtiesu darbību. Piemēram, precīzi regulētu bāriņtiesas vadītāja nomaiņu, ja vadītājs pienācīgi nepilda savus pienākumus.

 

Ritvars Jansons, Nacionālās apvienības frakcijas vārdā

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.