logo

Ritvars Jansons: Izglītība un zinātne – nesaraujamas lietas. NA nostādnes (1)

02.10.2014 Ritvars Jansons Saeimā

Kā Nacionālās apvienības izglītības un zinātnes ministra kandidātam man bija iespēja tikties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta un Prezidija locekļiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadību un biedriem. Diskusiju gaitā skaidri iezīmējās, ka izglītība un zinātne ir savstarpēji saistītas, un jāraugās, lai finansējums netrūktu abām. Lai kļūtu par izcilībām zinātnē, kvalitatīva izglītība bērnam jāiegūst jau bērnudārzā un vispārizglītojošā skolā.

Nacionālā apvienība atšķiras no citām politiskajām partijām ar to, ka izglītībā tās prioritārais mērķis ir pakāpeniska pāreja uz visu priekšmetu mācīšanu latviešu valodā valsts finansētajās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs no 2018. gada 1. septembra. Oponenti šai pārejai uzdod jautājumu – vai saistībā ar notikumiem Ukrainā ir īstais brīdis to darīt. Jā, ir īstais brīdis. Nevar meklēt kādu šķietamu piemērotu brīdi un tad vienā mirklī pēkšņi mainīt mācību valodu un saturu. Lai pārietu uz mācībām latviešu valodā nākotnē, jau tagad ir nepieciešams pilnveidot metodiku, mācīt skolotājus – tai skaitā latviešu valodas prasmē. Īstais brīdis pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā jau ir nokavēts. Tai bija jāsākas tūlīt pēc valsts atjaunošanas 1990. gadu sākumā. To izdarot, pakāpeniskā pāreja jau sen būtu veikta. Ja kādam ir uztraukums par valsts drošību, tad mācības tikai latviešu valodā stiprinās skolēnu izpratni par valstiskumu un to kultūrvidi, kurā viņi dzīvo. Tas veicinās Latvijas sabiedrības saliedētību un līdz ar to valsts drošību. Vienlaikus skolās jānodrošina iespēja apgūt mazākumtautību nacionālo valodu, kultūru un tautas vēsturi. Latgalē visās skolās jābūt iespējai apgūt latgaliešu rakstu valodu.

Latvijas skolas nevarēs pastāvēt bez labiem pedagogiem. Lai no skolas neaizietu pedagogi, it īpaši pedagogi, kuriem ir jāuztur sava ģimene, pedagogu atalgojuma sistēma jāsaista ar motivēšanu. Tas ir svarīgs Nacionālās apvienības uzdevums izglītības jomā. Jāmotivē skolotājus, kuri paši turpina izglītoties. Jāmotivē skolotājus, kuri sekmējuši skolēnu izaugsmi. Ļoti svarīgi, ka pedagogi, kuriem ir izglītība konkrētā specialitātē, bet nav pedagoģiskā izglītība, varētu to iegūt par valsts budžeta līdzekļiem. Skolotāju  vidējai algai  perspektīvā jāsasniedz 1000 EUR.

Lai skolēns iegūtu kvalitatīvu izglītību, pakāpeniski jāpārskata mācību saturs. Jāveido integrēta mācīšanās ar radošām metodēm, sasaistot gan eksaktos, gan humanitāros priekšmetus. Mācību saturs jātuvina reālajai dzīvei. Mums arī ir ļoti svarīgi izglītības sistēmā ieviest valstisko audzināšanu, to integrējot citos priekšmetos. Ikvienam Latvijas jaunietim jāgarantē plašas iespējas nodarboties ar sportu, iesaistīties jaunsardzē vai citās nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās.

Nacionālā apvienība atbalsta mazo lauku skolu saglabāšanu līdz 6. klasei. Šīm skolām jākļūst daudzfunkcionālām, jākļūst par pagastu kultūras centriem, kas panākams ar naudas piesaisti infrastruktūrai. Arī Eiropas Savienības kopējās naudas piesaisti. Šis mērķis panākams sadarbojoties vairākām ministrijām. Valstij mērķtiecīgi jāatbalsta latviešu diasporu ārvalstīs, lai uzturētu tās identitāti un saikni ar Latviju. Ja finansiālās iespējas nākotnē atļaus, jāapmaksā latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras apmācību diasporas latviešu skolās. Tā tiktu nesarauta jaunās paaudzes saite ar Latviju.

Ne visi skolēni turpinās studijas augstākajās mācību iestādēs. Tādēļ valstij jāpievērš liela uzmanība, lai pēc pamatskolas jauniešiem būtu iespēja apgūt profesionālas iemaņas. Mēs atbalstām tādu nodokļu politiku, kas stimulētu darba devējus veidot prakses vietas profesionālo skolu audzēkņiem un augstskolu studentiem, līdz ar to nodrošinot darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi profesionālajās un augstākajās izglītības iestādēs. Nepieciešamos profesionāļus mums ir iespēja sagatavot no Latvijas iedzīvotājiem, nevis eksportēt darbaspēku no ārvalstīm.

Augstākā izglītība

Nacionālās apvienības darba grupa Dr. philol. Vinetas Poriņas vadībā ir izstrādājusi augstskolu attīstības vīziju. Tā paredz, ka Latvijas valsts konkurētspējīgu augstāko izglītību Eiropas augstākās izglītības telpā, nostiprināt augstākās izglītības un zinātnes savstarpējo integritāti. Nepieciešams izveidot augstākās izglītības pārraudzības instrumentu – kvalitātes aģentūru. Jāpanāk situācija, ka valsts nauda seko augstskolu kvalitātei. Ir neapmierinošs Latvijai neproporcionāli lielais augstskolu skaits. Optimāls augstskolu skaits nākotnē būtu atbilstošs izglītības kvalitātei un Latvijas attīstībai. Augstskolu skaitā noteikti saglabājamas un attīstāmas visas mākslas, kultūras un reģionu augstskolas. Nepieciešams mazināt studiju programmu dublēšanos, raudzīties, lai augstskolu filiāles nedublētu jau attiecīgā reģiona augstskolu programmas. Lai nodrošinātu reģionu attīstību, reģionu augstskolās ir pieļaujamas līdzīga satura programmas ar Rīgas augstskolu programmām.

Augstākajā izglītībā ir jāplāno speciālistu sagatavošana valsts vajadzībām. Pāreja uz pilnīgu bezmaksas augstāko izglītību ir tālākas nākotnes mērķis. Jaunajām politikas iniciatīvām 2015. gadā ministrijas ir pieprasījušas 540 miljonus eiro. Līdz ar to cerība, ka jau nākošajā gadā būs iespējama bezmaksas augstākā izglītība, ir niecīga. Tomēr budžeta vietas augstskolās ir vajadzīgas. Iespējas kļūt par izcilībām jānodrošina cilvēkiem, kuru rocība neļauj segt mācību izdevumus. Valsts budžetam ir jāfinansē studijas doktorantūrā, lai tajā mācītos patiesi gudrākie un spējīgākie Latvijas cilvēki. Lai noteiktu kādi speciālisti ir jāgatavo valsts vajadzībām, būs nepieciešams rīkot pārrunas ar darba devējiem, jāveic mainīgā darba tirgus pētījumus. Iepriekš minētie pasākumi ierobežos iespēju augstskolu beidzējiem kļūt par bezdarbniekiem.

Zinātne

Zinātnes jomā Nacionālās apvienības prioritāte ir jauno zinātnieku pētījumu un atalgojuma finansēšana. Jāveicina postdoktorālo pētījumu atbalsts nacionālā līmenī, lai radītu jaunajos cilvēkos stabilitātes izjūtu, izvēloties zinātnieka profesiju. ES Sociālā fonda stipendijas ir devušas ieguldījumu jauno doktoru skaita pieaugumā, bet tas joprojām ir nepietiekošs. 2011.gadā no atbilstoša vecuma jauniešiem Latvijā doktorantūrā studēja 0, 28% , ES vidēji 0, 49%, Somijā 1, 3%. Arī pēc Eiropas fondu programmas beigām 2015.gadā, doktorantūras studentiem jābūt pieejamām mērķstipendijām. Samērīgs atalgojums nepieciešams ne tikai doktoriem. Atalgojums nepieciešams arī doktoru palīgu – studentu piesaistei. Tā ap zinātnieku – līderi skolotos topošie līderi. Nepieciešamas izmaiņas Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, lai arī no universitātēm neatkarīgos valsts zinātniskos institūtus plaši iesaistītu maģistru un doktoru sagatavošanā. Tā ietaupītos mācībspēku un tehniskie resursi (piemēram, dārgas tehnikas iegāde gan augstskolā, gan institūtā). Valstij jāstimulē speciālistu un zinātnieku atgriešanās. Stimulācijai jāizmanto Eiropas strukturālo fondu līdzekļi, kas paredzēti inovāciju veicināšanai.

Nacionālā apvienība ļoti svarīgi ir Latvijai raksturīgas humanitāro zinātņu pētniecības institūcijas atbalstīt līdzvērtīgi citu nozaru institūcijām. Nepieciešams nostiprināt Letonikas – latviešu valodas, sabiedrības, vēstures un kultūras pētījumu lomu zinātnē. Šobrīd uz humanitārajām zinātnēm tiek attiecināti tie paši vērtēšanas kritēriji, kādus piemēro eksaktajām zinātnēm. Par galveno vērtēšanā atzīst publikācijas, kas iekļautas noteiktās starptautiskās datu bāzēs. Humanitārās zinātnes tomēr ir nacionālas. Tās ir aicinātas rūpēties, lai latviešu valoda nekļūtu tikai par sadzīves valodu, bet funkcionētu arī kā zinātnes valoda. Tādēļ darbi top galvenokārt latviešu valodā. Līdz ar to cīņā par finansējumu, humanitārās zinātnes ir vieglāk pabīdīt malā. Veidojot LU Humanitāro zinātņu akadēmiju, galvenā uzmanība jāpievērš zinātnieku pētījumu un atalgojuma finansējumam, nevis lai nauda aizietu mainot ēkas un ierēdņu aparāta uzturēšanai.

Lai zinātne attīstītos un gūtu rezultātus nākotnē, nepieciešams stabils un prognozējams finansējums bāzes zinātnei (fundamentālajiem pētījumiem). Jānodrošina bāzes zinātnes pētījumu nepārtrauktība. Nepārtrauktība jāpanāk, bāzes zinātnei novirzot ap 50% no kopējā valsts finansējuma zinātnei kā tas ir vidēji Eiropas Savienības valstīs. Latvijā šobrīd finansējums ir ap 20%. Privātajam sektoram bāzes zinātne, kura izvirza problēmas, bet nedod tūlītēju praktisku pielietojumu, nav interesanta. Tādēļ par bāzes zinātni jārūpējas valstij. Izglītība un zinātne jāattīsta arī viedās specializācijas jomās, veicinot tehnoloģiju attīstību un inovācijas publiskajā sektorā. Jāizmanto ES fondu un budžeta līdzekļi, veidojot inovāciju veicināšanas fondus inovatīvo komersantu atbalstam, licenču, tehnoloģiju un iekārtu iepirkšanai. Viedās specializācijas virzienos jāveido spēcīgi Valsts nozīmes pētījumu centri, kuros jākoncentrē vadošās valsts zinātniskās institūcijas. Pētījumu centros jāveido atvērtas pieejas inovāciju infrastruktūra – prototipēšanas un testēšanas laboratorijas, eksperimentālās darbnīcas, pilotražotnes. Ar finansiālu palīdzību zinātne jāvirza uz tautsaimniecības pieprasījuma apmierināšanu – it īpaši  uz zināšanu  pielietošanu un tehnoloģiju uzlabošanu.

Darbu, lai panāktu izglītības un zinātnes attīstību un to ciešu saistību ir daudz. Nepieciešami arī finanšu līdzekļi. Kur tos atrast? Šobrīd valstī ienākuma nodokļu smagums gulstas uz cilvēkiem, kas saņem no 700 līdz 1500 EUR lielu atalgojumu. Viņi valstij dod 44, 7% no kopumā samaksātiem ienākuma nodokļiem. Savukārt algu saņēmēji sākot no 3000 EUR valstij dod tikai 9, 3% no kopējiem ienākuma nodokļiem. Turīgākajiem dzīvot Latvijā ir lētāk. Nepieciešamos līdzekļus izglītības un zinātnes attīstībai varētu atrast lielo atalgojumu saņēmējiem palielinot ienākuma nodokli, palielinot kapitāla  nodokli  no  uzņēmējdarbības un  kapitāla  nodokli  korporācijām.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Arturs Grava

    03.10.2014 02:45

    Dr. Ritvara Jansona skatījumu uz Latvijas zinātnes un izglītības sakarībām labprāt atstāšu izglītības darbinieku vērtēšanai. Vienīgi, man šķiet, katra skolnieka individuālās intereses un spējas būtu jāliek augstāk par polītiķu saskatītām valsts katra brīža vajadzībām. Bet - kā savu mūžu pavadījušam zinātnes laukā - pēdējos divos paragrafos izteiktā vīzija man šķiet nelietderīga un nereāla. Īsi izsakoties, Latvijai ir vajadzīga zinātne, kas Latviju ekonomiski ceļ uz augšu, jeb “velk”, nevis tāda, ko ar nodokļu naudu valsts “stumj”. Nav man iebildumu pret fundamentālo zinātni kā tādu. Bet, tanī var iegrūst milzu naudu un atlikums būs tikai - labākā gadījumā - atzinība darba veicējiem. Katra fundamentālā pētījuma augļi piederēs pasaulei; Latvija vēl tikai piemaksās par to publicēšanu. Fundamentālā zinātne ir jāatstāj universitātēm, kur to veic zinātnes pasniedzēji ar studentu rokām, kā daļu no jauno zinātnieku sagatavošanas procesa. Tas nav citādi arī lielajās un bagātajās valstīs, izņemot, ka tās var atļauties arī nelielus budžeta izdevumus visas pasaules vispārīgā zināšanu līmeņa celšanai. Nozīmīgs, bet neliels, valsts atbalsts ir vēlams pētījumu laukos, kur augļi ir jau saskatāmi. Piemēram atjaunojamā enerģijā, lauksaimniecības kultūrās, zinātnieku pašu saredzētās iespējās un iesniegtos projektos, arī “ atvērtas pieejas inovāciju infrastruktūras pētījumu centros”, kas pret atlīdzību būtu pieejami visiem. Piešķīrumi nav jādod zinātniekiem, lai viņi atrastu “kaut ko”. Gandrīz visi nozīmīgākie un praksē derīgākie atklājumi visā pasaulē nāk no privātiem uzņēmumiem un korporācijām. Tie ir tie, kas zinātni un – līdz ar to – valsts tautsaimniecību “velk”, dod darbu cilvēkiem, nodokļus valstij, un finansē jaunus pētījumus un izgudrojumus nākotnē. Tādēl, nav attaisnojami jauni nodokļi uzņēmumiem, lai ar tiem valsts zinātni “stumtu”. Tieši pretēji, uzņēmumiem ir jādod nodokļu atlaides par pētījumos un inovācijās ieguldītajiem līdzekļiem.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.