logo

Roberts Zīle: “Baltijas ceļa” aleja atgādinās, ka Eiropas pamatā ir nāciju griba

26.06.2013 Rolands Pētersons Eiropas Parlamentā

Baltijas ceļa alejas atklāšana. © European Union 2013 – EP

Brisele, 2013. gada 26. jūnijs

Šodien Eiropas Parlamenta ēkā Briselē tiek svinīgi atklāta “Baltijas ceļa aleja”. Tā turpmāk sauksies viens no centrālajiem Eiropas Parlamenta koridoriem, pieminot trīs Baltijas valstu iedzīvotāju 1989. gada 23. augusta akciju “Baltijas ceļš”, kas kļuva par vienu no simboliskākajiem notikumiem Baltijas valstu ceļā uz to neatkarības atjaunošanu.

Viens no “Baltijas ceļa” alejas iniciatoriem, ECR deputāts Roberts Zīle atzīst :

“Baltijas ceļa” simboliskā nozīme ir nepārvērtējama. Tas apliecināja ne tikai Baltijas valstu iedzīvotāju vienotību ceļā uz neatkarības atjaunošanu, bet bija kā simbols visu Centrālās un Austrumeiropas tautu gribai no jauna savienoties ar pārējo Eiropu, pārraujot totalitārā komunisma uzliktās važas. Tas parādīja, ka nāciju griba, ne atsevišķu disidentu pūliņi vai komunistiskā režīma varas gaiteņos notiekošas politiskās spēles ir pamatā milzīgajām pārmaiņām padomju ietekmes telpā. Rezultātu mēs visi zinām – tā ir vienota Eiropa.”

1989. gada 23. augustā tuvu pie 2 miljoniem cilvēku no trim Baltijas valstīm sadevās rokās 600 kilometru garā ķēdē no Tallinas līdz Viļņai, ceļā šķērsojot Rīgu. Pasākuma mērķis bija pieminēt t.s. Molotova – Ribentropa paktu, ar kuru Hitlera Vācija un Staļina PSRS 1939. gada 23. augustā sadalīja Centrālo un Austrumeiropu “ietekmes sfērās”, kas noveda pie Baltijas valstu neatkarības zaudēšanas. Taču “Baltijas ceļa”  radītā rezonanse tālu pārsniedza tā sākotnējo mērķi.

“Es varu tikai izteikt gandarījumu, ka par šo visai Eiropai nozīmīgo vēsturisko notikumu turpmāk liecinās arī šis koridors Eiropas Parlamenta telpās Briselē, uzsver R. Zīle.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.