logo

Roberts Zīle: Eiropa sapurināta, bet ne kritiski

30.06.2019

Piektdienas, 28. jūnija vakarā Nacionālās apvienības Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle kopā ar jaunievēlēto Latvijas valsts prezidentu Egilu Levitu un premjerministru Krišjāni Kariņu piedalījās sarunu festivāla “Lampa” organizētajā diskusijā “Eiropas Savienība – vairāk vai mazāk?”. Kas ir Eiropas vērtības, kā notiek valstu sadarbība un kādi ir Eiropas nākotnes izaicinājumi – par šiem un citiem jautājumiem diskusijas dalībnieki sniedza savu redzējumu festivāla apmeklētājiem, kas uz pasākumu bija ieradušies kuplā skaitā. Piedāvājam atskatu uz Roberta Zīles diskusijā teikto.

Eiropas vērtības mēdz piesaukt nevietā

Sarunas iesākumā Roberts Zīle uzsvēra Eiropas kopīgo vēsturi un kultūras mantojumu, uz kā balstās mūsdienu Eiropas vērtības. Vēsturē ir gājis dažādi, bet šodien ar Eiropas vērtībām saprotam demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesības. Diemžēl nereti Eiropas vērtības tiek piesauktas nevietā, valstis ar tām piesedz savtīgās intereses. Ja tā notiek, sabiedrība ātri var zaudēt ticību Eiropas vērtībām. Deputāts minēja arī konkrētus lēmumus, kas grauj Eiropas kā taisnīgas valstu savienības tēlu. Cilvēkiem nav saprotams tas, kāpēc Eiropa vēršas pret kādu dalībvalsti, tajā pat laikā piever acis pret pārkāpumiem citās valstīs, piemēram, kur ir politieslodzītie. Kliedzošs piemērs ir Krievijas balsstiesību atjaunošana Eiropas Padomē. Pēc politiķa domām, argumenti par to, ka Krievijas iedzīvotāji varēs sūdzēties padomē par cilvēktiesību pārkāpumiem, neiztur kritiku. Lēmuma pieņēmēji sabiedrībai ir parādā paskaidrojumu, ko tas dos ilgtermiņā. Kā negatīvo piemēru Roberts Zīle minēja arī Eiropas Parlamenta deputātu balsojumu par mobilitātes pakotni, kur, pārkāpjot kārtības ruļļa normas, Rietumeiropa pārbalsoja Austrumeiropu, neņemot vērā Autrumeiropas dalībvalstu iebildumus. Šis transporta regulējumu kopums pēc būtības ir Rietumeiropas tirgus protekcionisms. Tas ir daudzu miljardu bizness, un Rietumeiropas valstis izmantoja metodes, par ko pašiem ir kauns. Tajā pašā laikā Roberts Zīle pauda pārliecību, ka kopīgās Eiropas vērtības un pragmatiska nacionālo valstu politika var veiksmīgi sadzīvot. Kas ir labi Latvijai, tam ir jābūt labi Eiropai, un nedrīkst būt tā, ka tas ir slikti Latvijai un vēl virknei ES dalībvalstu, bet esot labi Eiropai.

Mazo dalībvalstu balsīm būs lielāks svars

Atbildot uz jautājumu, kādu vēstījumu Eiropas vēlētāji ir devuši, ievēlot daudzas tā sauktās populistiskās partijas, deputāts uzsvēra, ka nevar ar populistiskām partijām apzīmēt tikai labējās partijas. Populisms ir sastopams visā politiskajā spektrā. Ir jāskatās, ko partijas sola un vai tas reāli ir izpildāms. Vērtējot jaunievēlētā Eiropas Parlamenta politisko sadrumstalotību, politiķis sacīja, ka šī tendence izpaužas gan Eiropas Parlamentā, gan valstu valdībās. Drīzumā jāievēlē Eiropas Komisijas prezidents, par ko joprojām nav panākta vienošanās. Tas nerada vēlētājos sajūtu, ka viņu balsis ir sadzirdētas. Jo ilgāka būs rīvēšanās par amatu sadali, jo sliktāk izskatīsies Eiropas spēks globāli. Parlamenta sadrumstalotība nozīmē arī to, ka notiek nopietnākas sarunas ar mazajām dalībvalstīm, jo to balsis ir vairāk vajadzīgas. Tādā ziņā tas ir izdevīgi arī Latvijai. Vēlēšanu rezultāti ir sapurinājuši Eiropu, bet ne tik lielā mērā, kā daudzi to prognozēja pirms vēlēšanām. Tas nav kritisks apdraudējums Eiropas Savienības demokrātijai, bet reizēm vecās Eiropas partijas ir jāsapurina, ja nerēķināšanās ar citiem aiziet par tālu.

Eiropai risks kļūt vājākai

Runājot par lielākajiem Eiropas izaicinājumiem, politiķis minēja vairākas lietas. Viena no tām ir kiberdrošība. Uz visu lielo Eiropas Komisijas darbinieku skaitu kiberdrošības eksperti ir vien kādi pieci, seši cilvēki. Pirms vēlēšanām Eiropas institūcijām bija konflikts ar sociālo tīklu “Facebook”, jo “Facebook” lielā mērā diktēja noteikumus, kā platforma tiks izmantota pirms vēlēšanām. Pēc Roberta Zīles domām, Eiropa ir pārāk ieslīgusi savā labklājībā un domās par to, ka tā turpinās spēlēt lielu lomu globālajā politikā. Taču paskatoties uz tendencēm, kādas ir citos attīstības centros, tas viss rada diezgan lielus centrbēdzes spēkus. Politiķis arī veltīja kritiku dalībvalstu līderiem, kas izmanto Eiropas Savienību savās nacionālajās politiskajās interesēs. Lai gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras, dalībvalstīs vēlēšanas turpinās. Valstu vadītājiem ir vēlme parādīt savas valsts vēlētājiem, ka viņi no Eiropas spēj dabūt to, ko ir gribējuši. Taču, jo vairāk valstu iekšējās intereses prevalēs pār kopīgajām vērtībām, jo vājāka kļūs Eiropa. Un to redz arī mūsu ģeopolitiskie pretinieki.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.