logo

Roberts Zīle: Ekonomika sabremzējas. Ko darīt Latvijai?

30.09.2019 Marta Latvijā

Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle, Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle, Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns

Ceturtdien, 26. septembrī, LR1 raidījumā “Krustpunktā” diskutējām par ekonomiku. Arvien biežāk gan pasaules medijos, gan arī Latvijā runā par ekonomikas sabremzēšanos. Ekonomikā vērojams cikliskums, arī krīzes ir neizbēgamas. Par kādu perspektīvu mēs runājam, un ko iespējams darīt, lai izvairītos no nepatīkamā?

Raidījumā bija vairāki interesanti akcenti, piemēram, Bitāna k-ga no Latvijas Bankas izteikumi par četriem resniem runčiem, ar to domājot 4 Latvijā darbojošās lielākās bankas, kurām ir būtiski finansiālie resursi, bet tie tiek turēti centrālajā bankā, par to piemaksājot, nevis kreditējot biznesu un mājsaimniecības.

Raidījumā pats uzsvēru trīs aspektus, kas, manā skatījumā, Latvijai svarīgi, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību tuvāko gadu perspektīvā. 

1) Eiropas nauda ir un būs būtisks elements Latvijas ekonomiskajā attīstībā. Tādēļ Latvijas valdībai, it īpaši Finanšu un Ekonomikas ministrijām, jāmeklē veidi, kā nākamajā septiņgadē izcīnīt papildus līdzekļus no Eiropas Savienības. Un te nav runa tikai par mums zināmo kohēzijas politikas “nacionālo aploksni” vai resursiem, kas nāk no kopīgās lauksaimniecības politikas gan tiešmaksājumiem, gan lauku attīstības projektiem.

Lielākais pieaugums ES septiņgades (no 2021. līdz 2027. gadam) budžeta projektā ir paredzēts tā saucamajā “nākotnes sadaļā”: attīstībai un pētniecībai, ar klimata izmaiņām saistītiem projektiem, aizsardzības jomai u.tml. Taču šo naudas sadali nosaka horizontālā pieeja, respektīvi, nauda pēc vienošanās par finanšu perspektīvu nevis “iekritīs” dalībvalsts nacionālajā aploksnē, bet tiks izsludināti konkurējoši projekti, kur tieši no tā, kādi būs noteikumi (kas pašlaik tiek “slīpēti”), ir atkarīgs, cik sekmīgi būs Latvijas pētniecības centri vai uzņēmumi šīs naudas iegūšanā.

Sekmes šo budžeta resursu ieguvē ļaus piesaistīt arī privāto naudu un nodrošināt būtisku grūdienu šo nozaru un ekonomikas attīstībā vienā vai otrā dalībvalstī.  Francija, piemēram, rada nosacījumus ES drošības savienības ietvaros, kas ļautu piesaistīt tās augsti attīstītajai militārajai industrijai lauvas tiesu no ES budžeta pētniecībai un attīstībai paredzētajiem līdzekļiem. Savukārt Nīderlandei ir labi attīstītas inovatīvas tehnoloģijas vides un klimata jomā, kas ļaus iegūt būtiskus resursus no ES budžeta tā saucamajā “klimata paketē”.

Mums, savukārt, ir svarīgi, lai, piemēram, ES pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Horizon” ietvaros tiktu arvien vairāk naudas sadalīts pēc paplašināšanas principa. Respektīvi, lai to nesadalītu tikai Rietumeiropas ekselences centri, bet lai tiktu plaši iesaistīti arī Austrumu un Centrāleiropas zinātnieki.

Protams, mums pašiem arī jānostiprina savs zinātnes potenciāls, veidojot ekselences centrus un sadarbojoties ar citām Eiropas valstīm pētniecības projektos. Tas notiek jau šobrīd, bet ne pietiekamā apjomā. Kā pozitīvs fakts jāmin valsts finansējuma palielināšana zinātnei par 8 miljoniem, kas bija viena no Nacionālās apvienības prioritātēm budžeta veidošanas sarunās.

2) Nākamā ES daudzgadu budžeta periodā laikā jāpabeidz Rail Baltica projekts, kas atstās labvēlīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Kā lielākais projekts Baltijas valstīs, kas turklāt vairāk kā par 80% tiek finansēts no ES budžeta, tas radīs būtisku ekonomikas “asinsrites” efektu laikā, kad ES un Latvijas ekonomika sabremzējas.  

Diemžēl izveidojusies situācija saistībā ar Rīgas centrālās stacijas pārbūves divkāršojušos tāmi rada projektam negatīvu publicitāti Latvijas sabiedrībā, gan arī radīs jautājumus Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, ar ko kopīgi jāaizstāv Rail Baltica finansējuma naudas plūsma. Šobrīd svarīgs iesaistīto pušu adekvāts un atklāts skaidrojums šai situācijai, citādi pastāvošās aizdomas un neskaidrība, it īpaši uz būvnieku karteļa fona, var radīt projektam negatīvu tēlu gan Latvijas sabiedrībā, gan ES institūcijās. 

3) Latvijas Bankas informācija par situāciju banku sektorā neliecina par perfektu konkurenci kreditēšanas tirgū, kas noteikti jāizvērtē. Neatkarīgi no tā, cik maksā kredītresursi, bankas tur stabilu kredītu procentu likmi un nepadara kredītus pieejamākus. Diemžēl arī ES vienotajā tirgū finanšu pakalpojumu tirgus nav vienots (lai arī zināmi soļi sperti), banku savienība nav pabeigta, naudas atmazgāšanas uzraudzības funkcija joprojām sadrumstalota un neefektīva. Un šādā situācijā mazākās ES valstīs kā Latvija arī Eiropas centrālās bankas ekspansīvās monetārās politikas soļi īsti neuzlabo kreditēšanu un ekonomisko aktivitāti kopumā.

Pilns raidījuma ieraksts.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.