logo

Roberts Zīle kā pirmais Baltijas pārstāvis kļūst par Eiropas Parlamenta viceprezidentu

18.01.2022 Eiropas Parlamentā

Otrdien Eiropas Parlamenta deputāti tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Robertu Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā, kā arī Latvijas deputātu Robertu Zīli (Nacionālā apvienība) kā vienu no parlamenta priekšsēdētājas vietniekiem, kļūstot par EP prezidija locekli.

Tādējādi Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. Viņš ir vienlaikus arī viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem Eiropas Parlamentā, kurš tajā ievēlēts un strādā kopš 2004. gada. Roberts Zīle kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.

“Bez šaubām, jūtos pagodināts. Vienmēr esmu uzsvēris, ka, nākot no mazas valsts, vienīgais veids, kā vari ietekmēt lēmumus Eiropas Parlamentā, ir caur pieredzi un spēju veidot ietekmi, meklējot sabiedrotos. Gandarījums, ka šo daudzu gadu garumā to ir novērtējuši gan Latvijas vēlētāji, kas uzticējuši savu pilsoņa balsi, gan nu jau arī deputāti no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai arī mans ikdienas darbs EP komitejās nemazināsies, ir prieks, ka EP prezidijā varēšu pārstāvēt Latviju un Baltijas reģionu, turklāt sākšu to darīt simboliskā – barikāžu – laikā,” jauno amatu komentē Zīle.

Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) apsveic Zīli ar ievēlēšanu augstajā amatā: “Ir būtiski, ka konservatīvas vērtības aizstāvoša spējīga Baltijas politiķa darītais Eiropā ir guvis ievērību. Lai ekonomiskās izaugsmes veicināšana un tautas labklājības līmeņa celšana, kas bijis vadmotīvs Zīles politiķa darbā, turpina būt prioritāšu sarakstā, neskatoties uz aizņemtību, pildot jaunos pienākumus. Pastiprināta uzmanība pašlaik ir pievērsta situācijai uz Eiropas Savienības ārējās robežas Baltijas reģionā, kurš sakaras ar hibrīduzbrukumiem. Esmu pārliecināta, ka jaunais priekšsēdētājas vietnieks šai tēmai turpinās pievērst pienācīgu uzmanību Eiropas Parlamentā.”

Zīli sveic arī EP frakcijas kolēģe Dace Melbārde (Nacionālā apvienība): “Priekšsēdētāja vietnieka amats ir liels panākums ne tikai personiskā līmenī, bet arī sasniegums valstij un reģionam kopumā. Šis ir labs pierādījums tam, ka ilgstošs un neatlaidīgs darbs tiek atzinīgi novērtēts. Esmu cerīga, ka turpmāk latviešu valodu parlamenta plenārsēdēs varēs dzirdēt daudz biežāk.”

Raivis Dzintars, Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs, apsveicot Zīli ar jaunieņemamo amatu, uzsver Latvijas interešu aizstāvību: “Energoresursu cenu kāpums, klimata pārmaiņas – ir daudz svarīgu jautājumu, kas risināmi ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Roberta Zīles jaunais amats kā Eiropas Parlamenta viceprezidentam ļaus Latvijas pozīcijai plašāk izskanēt.”

Eiropas Parlamenta prezidiju viedo tā priekšsēdētāja, 14 priekšsēdētāja vietnieki, pieci kvestori, kurus parlaments ievēlē uz divarpus gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem. Prezidija pienākumos ietilpst parlamenta plenārsēžu vadīšana, parlamenta administratīvo un finansiālo jautājumu risināšana, tas atbild par plenārsēžu rīkošanu, parlamenta budžeta plānu un citām prioritātēm. Prezidijs parasti sanāk divas reizes mēnesī.

Eiropas Parlamenta viceprezidentu ievēlēšanas kārtību nosaka EP Reglamenta 17. pants.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.