logo

Roberts Zīle: Krievijas ekonomika Latvijai nav izšķiroša (4)

04.08.2014 Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle “Rīta Panorāmā” 2014.gada 4.augustā.

ES un ASV sankciju pret Krieviju novērtējums

„Trešā līmeņa” sankcijas ir nopietnas, beidzot, manuprāt, tās “kož kaulā” Krievijai. Tās attiecas gan uz finanšu sektoru, īpaši uz „Sberbank”, gan militāro un tehnoloģiju sadarbību. Savukārt cīņa pret „Mistral” pārdošanu Eiropas Parlamentā vēl nav galā.

Kā sankcijas ietekmēs Latvijas ekonomiku? Latvijas valdības nostāja šajā jautājumā varētu būt precīzāka un noteiktāka. Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska biedējošie skaitļi ar 10% IKP kritumu nav pareizi. Darījumu apjoms ar Krieviju ir 11%. Es pats atceros laiku, kad biju finanšu ministrs Krievijas finanšu krīzes laikā 1998.gadā. Tajā laikā eksporta uz Krieviju īpatsvars bija daudz lielāks. Bija grūti, bet visi ātri pārorientējās. Skaidrs, ka Krievijas ekonomika mums nav izšķiroša, tā ir Itālijas ekonomikas mērogā.

Iespējamie Krievijas pretsoļi enerģētikas jomā tikai veicinās to, ka mēs ātrāk pāriesim uz alternatīvām piegādes iespējām. Krīze parasti dod iespēju.

Bankas „Citadele” pārdošana

Nacionālā apvienība uzskata, ka nevajadzēja pārdot šo banku. Vienīgais nopietnais kandidāts bankas iegādei varētu būt tāds, kas rada konkurenci finanšu tirgū. Pretendents amerikāņu fonds „Ripplewood” varētu būt tāds, izņemot to, ka man nav skaidrs, kā tas vēlēsies iegūt Baltijas finanšu tirgū tirgus daļu, nepērkot arī kaut ko Igaunijā un Lietuvā? Tāpēc īsti neticu, ka šī varētu būt ilgtermiņa investīcija. Visi pārējie pretendenti ir saistīti ar Krievijas interesēm, un tos apskatīt patreizējā situācijā nav nopietni. „Parex” glāba Latvijas nodokļu maksātāji, tāpēc mums jābūt atbildīgiem par to, kam mēs to pārdodam un vai vispār pārdodam. Tīri naudas izteiksmē bilance no ātras pārdošanas jebkurā gadījumā būs negatīva.

Tieslietu ministrs un pielaide valsts noslēpumam

Ja mums jāgaida atkal trīs mēneši līdz valsts noslēpuma pielaides piešķiršanai, tad klāt jau ir Saeimas vēlēšanas – situācija veidojas traģikomiska. Ja mēs tagad virzām par ministru Gaidi Bērziņu, kuram šī pielaide jau ir bijusi, tad jābūt pārliecībai, ka tā tiks piešķirta saprātīgā laikā. Nav vērts būt tieslietu ministram bez šīs pielaides.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Legionars 04.08.2014 19:07

    Eiropas komisija neprasīja Citadeles pārdošanu vienam investoram. Tā piedāvāja – pat ieteica – citu variantu, Citadeles akciju pārdošanu biržā (IPO). Latvijas rezidentiem Latvijas banku depozītos guļ 10 miljardi euro; divi procenti no tiem bez piepūles varēja pārvēsties Citadeles akcijās un dot peļņu latviešiem pašiem. Tas būtu milzīgs solis Latviajs ekonomiskajā attīstībā. Pārsteidz tas, ka šādu iespēju Latvijā nav nopietni apsvērusi ne valdība, ne Privatizācijas aģentūra un pat ne NA. Ja Ripplewood Holdings Citadeli nopirks, tas pie pirmās izdevības to atkal pārdos. Ripplewood Holdings nav banka bet fonds, kas spcializējas neveiksmīgu uzņēmumu uzpirkšanā, pārkārtošanā un atkalpārdošanā. Ir liela iespēja, ka piedāvājums ies caur biržu (IPO, jeb Initial Public Offering – sākotnējs publisks piedāvājums) . Tādā gadījumā jācer, ka NA nepacels karogu: MĒS NEVARAM.

    • Ēriks Hermanis 04.08.2014 20:25

      "Kas jādara ar bankām AS Citadele un AS Reverta?" http://www.brivalatvija.lv/politiskie-komentari

      • MAIXS 05.08.2014 22:25

        Tas, ka Latvija pašlaik zaudējam tirgu dabas gāzes patēriņā un ieprikšanu Krievijas, tas ir fakts un arī Lietuva, Igaunija jau 5 gadus aktīvi nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu enerģētikā - ar šķeldas, koka granulu, biomasas, biogāzes, vēja ģeneratoru, mazāk – saules. Patreizējā Latvijas valdība Vienotība, Saskaņas centrs nav risinājuši un nevēlas risināt, ka investēt līdzekļu atjaunojamo energoresuru ieviešanu. Nākotnē būs arvien lielākas izmaksas. Līdz ar to dabas gāzes patēriņš krītas, un mums ar to jārēķinās. Gāzes cena mūsu tuvākajos gados būs mums Latvijai par augstu.

        • MAIXS 05.08.2014 22:30

          osilie resursi nav mūžīgi, tos aizvietos ar pilnīgi jaunu enerģijas veidu. Tas ir normāli un pasaule pie tā strādā. Nafta un gāze iet mazumā, to ieguve notiek ļoti attālos rajonos un grūti pieejamās vietās, okeānos, šelfos, milzīgā dziļumā, pat 10 km urbumi jātaisa. Tas ir dārgi, turklāt ar piegādes drošību ir sarežģīti, to pierādīja avārija Meksikas jūras līcī. Ir dažādas prognozes, kad beigsies nafta un gāze. Ir prognozes, ka gāze varētu stipri samazināties 2050.gadā, laikā periodā līdz 3000.gadam. Dabīgi, tā jāaizvieto ar citiem energoresursiem. Nāks jaunās paaudzes atomelektrostacijas, kas būs ļoti efektīvas, drošas un pat konteinera tipa – dažādu izmēru, pat līdz 600 MW. Piemēram, Latvijai tāda noderētu. Tiek uzlabotas arī atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un to efektivitāte. Būs vēl lielāki panākumi zemes siltuma izmantošanā, saules un vēja enerģiju izmantos daudz efektīvāk. Tur būs tāds progress, kādu mēs pat negaidām. Slānekļa gāze, kas ir atrasta pasaulē, tagad ir dārga, bet paies 20 gadi, un to izmantos lētāk. Tad ir okeāna ūdens - japāņi jau sen strādā, lai varētu no ūdens atdalīt ūdeņradi, tātad, iegūt gāzi. Tagad tas ir ārprātīgi dārgi, bet ja pie šī jautājuma strādā, kāpēc lai tehnoloģijas pēc 50 vai 70 gadiem nebūtu daudz vienkāršākas.

          Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.