logo

Roberts Zīle: Latvijai nevar būt vienalga par bēgļu uzņemšanu (11)

07.07.2015 Roberts Zīle Eiropas Parlamentā

Foto: LETA

“Je m’en fous” [man vienalga] – tādi esot bijuši Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdi ES samitā pēc Jāņiem, kurā ES valstu līderi galvenokārt sprieda par sasāpējušos migrācijas jautājumu. Junkers pēcāk žurnālistiem skaidroja, ka viņa piezīme esot attiecināta uz to, ka viņam neinteresējot, vai ieceļojušo migrantu pārvietošana ES valstu ietvaros notiekot piespiedu kārtā vai brīvprātīgi – galvenais, ka notiekot. Tomēr Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska, kurš vadīja attiecīgo sanāksmi, ķermeņa valoda pēcāk esot liecinājusi par zināmu neapmierinātību.

Junkera izgājiens diemžēl nav nekas pārsteidzošs. Gan “diktators nāk” piezīme un Ungārijas prezidenta iepļaukāšana Austrumu partnerības samita laikā Rīgā, gan citi pigori nu jau var teikt ir viens elements, ar ko pašreizējais Eiropas Komisijas prezidents daudziem saistās. Otra lieta potenciāli ir “pusceptas” idejas. Kamēr vēl netika rastas svarīgas atbildes uz jautājumiem par tā saucamo “Junkera” investīciju plānu Eiropai, Komisija maija beigās jau nāca klajā ar bēgļu pārvietošanas plānu. Tas paredzēja bēdīgi slaveno kvotu sistēmu – to, cik daudz katrai ES dalībvalstij divu gadu laikā būtu jāuzņem no 40 tūkstošiem Itālijā un Grieķijā no Sīrijas un Eritrejas jau ieceļojušo bēgļu un 20 tūkstošiem to, kas vēl atrodas Ziemeļāfrikā. Pēc attiecīgā aprēķina, Latvijai tas nozīmētu 737 bēgļu uzņemšanu.

Brīvprātīgi obligātā bēgļu pārvietošana

Kvotu sistēma bija slikta ideja. Tāpēc ir pilnībā saprotams, kāpēc ES iekšlietu ministri 16. jūnija tikšanās reizē Luksemburgā to pārliecinoši noraidīja. Pēc pieejamās informācijas, pret obligātu kvotu sistēmu bija gandrīz puse ES valstu (12 vai 13 valstis), kamēr vēl 12 valstis atbalstīja kvotu sistēmu kā tādu, bet nepiekrita sadalījumam. Iepriekš piesauktajā pēcjāņu Eiropadomē dalībvalstis vienojās, ka 40 tūkstošu bēgļu pārvietošana starp dalībvalstīm notiks brīvprātīgi, bet par pašu sadalījumu valstis “vienprātīgi” vienosies līdz jūlija beigām, “ievērojot dalībvalstu specifiskās situācijas.”

Lai arī obligāta kvotu sistēma ir norakta, bēgļu izmitināšanas jautājums joprojām ir aktuāls. Visvairāk Latvijai, kas nav paspējusi noformulēt skaidru nostāju, kas atbilstu valsts interesēm un, kur valdības vadītāja vēl nesen publiski izteicās, ka “mēs nevaram izvairīties no kopējās ES atbildības.” Atbildība tiešām ir nepieciešama – jo sevišķi tad, kad Eiropas līmenī nav skaidras atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem saistībā ar bēgļu pārvietošanu, bet Latvija no savas puses detaļās nemaz necenšas iedziļināties.

Neskaidrie jautājumi Eiropas kontekstā

Eiropas kontekstā, visupirms, ir virkne neatbildētu jautājumu par pašu bēgļu pārvietošanu. Tā Dublinas Regula, kas arī Latvijai ir saistoša, nosaka, ka atbildību par bēgli uzņemas tā valsts, kurā imigrants ir sākotnēji ieradies. Bet kura valsts, bēgļu pārvietošanas ietvaros, būs tā, kas tiks uzskatīta kā saņēmējvalsts un tā, kurai jāizskata bēgļa statusa piešķiršana – tā, kurā bēglis patiešām vispirms ieradās (Itālija, Grieķija) vai tomēr tā, uz kuru bēgli pārsūtīs (piemēram, Latvija)? Ja otrais variants, tad tas būtībā iznāk pretrunā ar Dublinas Regulu.

Vēl sarežģītāka situācija rodas tad, ja patvēruma meklētājam ir ģimenes saites kādā citā ES valstī – tad atbildība par bēgli būtu jāuzņemas tai valstij. Interesanti, ka Dublinas Regulas mērķis bija novērst situāciju, kur Eiropas valstis patvēruma meklētājus savstarpēji sūta no vienas valsts uz otru un atpakaļ. Tikmēr ES izstrādātais bēgļu pārvietošanas plāns potenciāli radīs pretējo efektu. Vai notiks tā, ka bēglis, kurš ieradies Itālijā, tiks nosūtīts uz Latviju, lai gan patiesībā viņam bija jābūt Nīderlandē, kur viņam ir ģimene? Un ko vajadzēs darīt Latvijai šādā situācijā – vai mums būs šādu bēgli jācenšas aizturēt vai tomēr jālaiž prom? Zināms, ka bēgļa statusu saņēmušajām personām ir jānodrošina tādas pašas pārvietošanās tiesības kā pilsoņiem – mūsu gadījumā brīvu kustību Šengenas zonā. Savukārt, ja mēs šo bēgli aizlaidīsim apvienoties ar viņa ģimeni Nīderlandē, vai skaitīsies, ka neesam izpildījuši savu “kvotu” un tiksim uzskatīti par nesolidāriem?

Jāņem arī ir vērā imigrantu “multiplikatora efekts”. Ja uzņemam, piemēram, bēgļus no Sīrijas, jāatceras, ka viņiem visdrīzāk ir liela ģimene, kas vēl nav ieradusies Eiropā. Un, pildot Dublinas Regulu, mēs būsim tā valsts, kas ir atbildīga par pārējo attiecīgo ģimenes locekļu uzņemšanu un viņu izmitināšanu. Līdz ar to viens “kvotu” uzņemtais bēglis potenciāli nozīmē vēl piecus vai desmit viņa ģimenes locekļus ilgtermiņā – tas pieņemot, ka visi brālēni un onkuļi arī nepārcelsies uz Eiropu. Ja “pāris simti” bēgļu nebūs problēma, vai to pašu katrs imigrācijas proponents var teikt par pāris tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu?

Nav arī zināms, kā rīkosies Itālija un Grieķija. Tikai tie bēgļi, kuriem ir nepieciešama “starptautiskā aizsardzība”, tiks pārvietoti ES ietvaros – citiem vārdiem, politiskie, ne ekonomiskie migranti. Bet kā tiks nodrošināta aizsardzība pret to, lai Itālija (vai Grieķija) visus imigrantus no Eritrejas un Sīrijas neklasificētu kā politiskos bēgļus tikai tāpēc, lai paātrinātu šo personu pārvietošanu uz citām ES valstīm?

Protams, neatbildēts arī ir jautājums, kā gan situāciju Itālijā un Grieķijā uzlabos tas, ka no šīm valstīm tiks pārvietoti attiecīgi 24 un 16 tūkstoši migrantu, ja šogad vien (nepilnu sešu mēnešu laikā) Itālijā ir ieradušies jau 62 tūkstoši migrantu, bet Grieķijā – 63 tūkstoši (kopā 125 tūkstoši). Kā to pareizi ir norādījis arī Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, Latvijas palīdzība pāris simtiem bēgļu situāciju viņu valstīs nemainīs, bet potenciālie riski Latvijai no bēgļu uzņemšanas gan pastāv.

Jāpiezīmē arī, ka 2014. gadā Eiropas Savienībā kopumā patvērumu pieprasīja vairāk nekā 625 tūkstoši migrantu, bet tikai 185 tūkstoši to saņēma. Daļa no atlikušajiem 440 tūkstošiem uzturas Eiropas Savienībā nelegāli – un, starp citu, viņiem nav vajadzīgs nekāds plāns vai kvotas, lai brīvi pārvietotos uz citu valsti.

Neskaidrie jautājumi Latvijas kontekstā

Papildus iepriekšminētajam, Latvijai vajag pastāvēt uz stingru pozīciju migrantu pārvietošanas jautājumā un saprast, vai uz mums attieksies “specifiskā situācija”. Lai gan Eiropadomes secinājumos tas oficiāli netika ierakstīts, Bulgārijai un Ungārijai, ņemot vērā viņu “specifiskās situācijas”, it kā nevajadzēs uzņemt migrantus, kas ieceļojuši Itālijā un Grieķijā. Latvijas situācija gan noteikti ir vēl specifiskāka.

Salīdzinājumā ar 1935. gadu, latviešu īpatsvars ir samazinājies par vairāk nekā 14 procentpunktiem, bet krievu skaits vien attiecīgajā periodā ir pieaudzis par vairāk nekā 351 tūkstoti. Papildus varētu arī skaitīt citas PSRS laikā ieceļojušās tautas. Latvieši cita starpā ir minoritāte valsts galvaspilsētā. Bieži, tostarp Latvijā, tiek piesaukts fakts, ka citas ES valstis kā Zviedrija un Vācija uzņem lielu skaitu bēgļu un tāpēc mums vajagot solidarizēties. Mazāk tiek runāts par to, ka, salīdzinājumā ar Latviju, attiecīgajās valstīs ir procentuāli daudz mazāk pirmās paaudzes imigrantu. Pēc Eurostat datiem, 2008. gadā Latvijā 13.9 procenti no valsts iedzīvotājiem bija dzimuši ārpus valsts un ne kādā no ES valstīm (t.s. trešo valstu pilsoņi). Starp visām ES valstīm, šis rādītājs bija augstāks tikai Igaunijā (15.3%). Tajā pašā laikā, piemēram, Vācijā un Lielbritānijā attiecīgā iedzīvotāju grupa sastāda vien 7.5 procentus no kopējo iedzīvotāju skaita, Nīderlandē – 8.4 procentus un Zviedrijā – 8.8 procentus.

Ja Latvijai būs jāuzņem bēgļi, kas sākotnēji ieradušies Itālijā un Grieķijā, būtisks ir jautājums par to, kā valsts nodrošinās attiecīgo personu integrāciju sabiedrībā, tai skaitā valodas apgūšanu un ilgstošu palikšanu valstī. Latvijai neapšaubāmi ir ierobežota administratīvā kapacitāte. Arī ekonomiskās iespējas mums ir limitētas. Lai gan jau vairākus gadus sevi saucam par veiksmes stāstu, bezdarbs Latvijā joprojām pārsniedz 10 procentus un IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir vairāk nekā uz pusi mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kā nodrošināsim veiksmīgu imigrantu palikšanu un integrēšanu darba tirgū, ja minimālā alga pie mums ir 360 eiro, kamēr, piemēram, Vācijā – 1473 eiro, Nīderlandē – 1501.8 eiro, bet Luksemburgā – 1922.96 eiro.

Potenciālās sekas

Reizē arī jādomā par potenciālajām sociālajām plaisām sabiedrībā, kas var rasties, uzņemot lielu skaitu imigrantu. Nevienlīdzība Latvijā jau pašlaik ir augsta – Gini koeficients Latvijā 2013. gadā bija 35.2, kamēr vidēji ES-28 tas attiecīgajā gadā bija ievērojami zemāks – 30.5. Pie tam Vācijā attiecīgais rādītājs bija 29.7, Nīderlandē – 25.1 un Zviedrijā – 24.9. Tautas apmierinātību nevairos fakts, ka pilngadīgās personas ar bēgļa statusu Latvijā ik mēnesi saņems 256.12 eiro, bet viņu bērni – 76.84 eiro. Tāpat 49.8 eiro būs iespējams saņemt kā pabalstu latviešu valodas apguves nodrošināšanai. Tas viss varbūt neizklausās daudz, taču vidējā vecuma pensija Latvijā 2014. gadā bija 266.26 eiro, vidējais piešķirtais bērna kopšanas un vecāku pabalsts (kopā) – 230.95 eiro, bet bezdarbnieka pabalsts – vidēji 198.34 eiro mēnesī.

Ir godīgi jāapzinās potenciālās sekas. Bēgļu pieplūdums Latvijā draud saasināt spriedzi sabiedrībā un novest pie neparedzamiem iznākumiem. Protams, vienmēr var cerēt uz labāko. Bet tas nav attaisnojums mums kā valstij neaizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī – jo sevišķi tad, ja citas valstis to jau tagad aktīvi dara. Latvijai ir nopietni jāpieiet imigrācijas jautājumam, tai skaitā rodot atbildes uz tik daudzajiem vēl neskaidrajiem, bet nozīmīgiem jautājumiem.

Te arī ir vērts saprast, ka Junkeram svarīgākais ir, lai katra dalībvalsts nosauktu savu “solidaritātes” skaitli. Process, kurš atgādina Austrumu tirgu ar kaulēšanos par izdevīgāko variantu lielā mērā ilustrē Junkera izpratni par demokrātiskajiem procesiem un kopsaucēja panākšanu. Tas būtu aptuveni tāpat, kā visas ES dalībvalstis savulaik sanāktu kopā un katra liktu galdā savu naudas žūksni, ko ir gatava aizdot krīzes skartajai Grieķijai. Diez vai tas būtu bijis labākais risinājums tad, tāpat kā pašreizējais piedāvājums nav nopietna atbilde jautājumā par bēgļiem. Un nevajag ļauties ilūzijām – jebkurš konkrēts mūsu nosaukts skaitlis būs pamats, uz kura nākotnē bruģēs ceļu tālākai “solidaritātei” un “brīvprātīgai” bēgļu uzņemšanas kvotēšanai.

Jāsaprot, ka piekrišana abstraktam bēgļu pārvietošanas plānam, neapzinoties tā būtiskās detaļas, ir ne tikai dziļi vieglprātīga valsts politika, bet arī bezatbildība pret potenciāli uzņemamajiem bēgļiem. Varbūt Junkeram ir vienalga, bet Latvijai ir skaidri un pārliecinoši jāpasaka Eiropai, ka mums gan nav.

Pārpublicēts no Delfi.lv

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Janis Asarins

    28.07.2015 12:18

    Pārliecinoši argumenti birokrātiem. Manuprāt tautai vienkārši vajag lai viņu pusē nostājas 1. Pret latviešu diskriminēšanu un nav noslēpums, ka letiņš eiropā šobrīd jūtas zemākā statusā par melnādaino. Tiesiskā nihilisma un neaizsargātības galējība ir latvijas pilsoņiem konfiscētie bērni! 2. Šeit nav tik drošas izmitināšanas iespēju, kādi ir Rietumeiropā. Atšķirībā no Rietumeiropas Latvijā padomjlaiku pārmantotā infrastruktūra ļauj noziedzniekiem, huligāniem un cilvēkiem, kuri uzvedas kā čigāni (uzvedības pazīme nevis tautība), brīvi diskriminēt katra latvieša privātumu un izmantot krietni lielāku skaitu nišu noziegumu pastrādāšanai. Infrastruktūra nav pārplānota un trūkst videonovērošanas, regulāri deg meži. 3.Eiropā vairākkārtīgi tiek konstatēti nelikumīgi organizētu grupu pasākumi, kurus mērķtiecīgi veikuši migrējušās sabiedrības pārstāvji. Parasti šādas aktivitātes notiek ar organizētu arābu mēdiju līdzdalību. 4. Mēs kļūstam par teritoriāla konflikta daļu, kuras vienīgais, manuprāt pareizais risinājums ir okupēt teritorijas priekš imigrantiem viņu mātes valstu zonās, veidot tur mūsdienīgas infrastruktūras patvērumjoslas. vienlaikus izvirzot ultimatīvas prasības Izraēlas teritoriālās drošības jautājumos. 5. Visbeidzot atbildība par augošo imigrāciju būtu jāuzņemas jeņķiem sakarā ar sabombardētajām mākslīgi veidotajām saldūdens artērijām un dzudzām līdzīga veida cūcībām. Tātad iesākumā pareizāk būtu sūtīt tos cilvēkus uz Ameriku! 6. Visbeidzot, ko mēs visi šeit kopā darīsim? Bezdarbniekus izglītojušās iestādes nav apmācījušas darbam gandrīz nevienu reālu mehāniķi, traktoristu, elektriķi, elektroniķi, slaukšanas operatoru ārvalstīm konkurējošā līmenī. Pie mums visiem apmācītajiem būtu jāiziet prakse ārzemēs, lai būtu iespēja spriest par savu spēju kvalitāti. Starp citu kompensācijai par sagrieztajiem kuģiem, nojauktajām rūpnīcām, kam vietā nekas šeit nav nācis!

  • Uldis Veģis

    25.07.2015 10:23

    Andris Doveiks:Uldi, skatos, ka tavs "nacionālisms" ir tikai pret, bet ar pret neko neviens nav uzbūvējis. Pret metro vai pret hes neatkarīgu Latvijas ekonomiku neuzbūvēja. Tāpat pret kriviem ejot latviešus nepavairosi. --------------------------------------------- Tu esi īstens okupācijas laiku produkts.Tev vārds imperiālisms ir saprotams tikai tad ja tam ir pievienots "amerikāņu".Ja es runāju par krievu imperiālismu-šovinismu,Tev tas liekas rusofobija,kas nemaz tā nav,tā ir tikai tava iedoma,kas rodas no Tava izglītības vājuma. Es nēesmu pret metro un hes un tagad neakarīgajā Latvijā ,es esmu par rail-baltika izbūvi.Un domāju ka Āfrikas bēgļi šajās nozarēs varētu šeit strādāt.Es nevēlos lai Latvijā palielinātos krieviski runājošo ļaužu daudzums. Es pat esmu pret Ukrainas bēglu uzņemšanu Latvijā,lai viņus uzņem lielās Eiropas valstis. Tu,pat,nēsi spratis kāpēc Latvijā radās LNNK un LTF un latviešus šīs kustībastā aizrāva ka notika dziesmotā revolucija un mēs tikām vaļā no krievu impērijas -PSRSa.Es lepojos ar tiem latviešiem kas ir cīnījušies pret krievu imperiju gan carisko gan tā saukto "padomju". Es nupat otriz izlasiju Otto Ozola grāmatu :"Latvieši ir visur".Tā ir laba grāmata un es iesaku to arī Tev. Es esmu nikns uz latviešu vēsturniekiem ,kas pieļāva to ka okupācijas muzejs tika iekārtots Latviešu sarkano strēlnieku muzeja telpās. Tā bija mazohistiska nostāja ,lai kaut kā izpatiktu Krievijai.

  • Uldis Veģis

    22.07.2015 10:42

    Andris Doveiks:Grāmatas šat tad lasu. Man pie gultas Latvijas vēsture 20.gs. uz sarkana vāka Mildas obelisks, kā apliecinājums piederībai.. ------------------------------------------------ Jā, man arī ir šī grāmata ,bet es okupācijas laiku vēsturniekus un viņu skolniekus sevišķi nevērtēju.Gadās jau arī kas labs,bet daudziem iekšā ir tas viltus-internacionālisms,kā to atzīmēja Juris Bojārs un no tā viņi vaļā netiek. es priekšroku dodu latviešu trimdas vēsturniekiem:Ādolfam Šildem, Edgaram Dunsdorfam un Edgaram Andersonam. Man pie gultas ir Uģa Niedres grāmata:"Mājvieta",kurā stāstīts par Pētera I Vidzemes izpostīšanu,kā rezultātā Latvijā izplatījās mēra epidēmija,par krievu karotāju sagūstīto sieviešu un bērnu mežonīgo nosūtīšanu uz Krieviju un pārdošanu verdzībā turkiem. Tas ka latviešu ir tik maz ir rezultāts krievu caru mežonīgajiem karagājieniem Latvijas teritorijā un tā rezultātā no sentautām lībiešiem latgaļiem ,kuršiem un zemgaļiem izveidojās latviešu nācija, tas bija inegrācijas process. Es, labprāt,lasu arī krievu autoru darbus kur stāstīts par krievu imperiālisma patieso dabu.Tagad es meklēju Nikolaja Uskova grāmatu ,jo ar viņu portālā "Ir" sarunājās Nellija Ločmele,kas mani ieinteresēja.

  • Uldis Veģis

    16.07.2015 17:40

    Andris Doveiks:Tad lielākā daļa vadošo boļšaviku piederēja tai nacionalitātei, kurai tagad pieder bankas un ... Europes Savienība! Un arī sex-revolūciju viņi pirmie sarīkoja... ---------------------- Tā nacionaītāte,ja es pareizi saprotu. nav ne angļi ,ne vācieši ,tā ir žīdi uz kuriem tev tik briesmīgs naids.Tad jau tu vari priecāties ka Eiropa mums piešķīrusi dažus musulmaņus,kuriem arī ir nāvīgs naids pret žīdiem.Ir jau daži latviešu nacionālisti pieņēmuši islama ticību,kas jau gatavojas uzņemt musulmaņu barus-būs jautri. Man kā latviešu nacionālistam ir svarīgi ievērot latviešu nacionālista pirmo bausli:"Tev nebūs kalpot krievu imperiālismam-šovinismam".Tā kā to dara latviešu izcelsmes krievu troļļi un citi nesaprātīgi un neizglītoti latvieši.Nacionālboļsevisms ir imperiālisma paveids kas spilgti attīstījās Staļina laikā krievu baltgvardu ietekmē ,kas pārgāja krievu marksistu pusē.Kad 1939.gada oktobrī PSR pieprasīja bāzes Latvijā tad Staļins esot teicis ka tā ilgi nevar palikt ka Krievijai nav plašas izejas uz Baltijas jūru.ko izkarojuši krievu cari. Edgars Andersons savā vēstures grāmatā raksta ka Ļēņins esot teicis:"Pakasi krievu komunistu un tu atradīsi šovinistu". Kad man iznāca sastapties pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ar kādu krievu pulkvedi bijušo LKPCK locekli, un man iegribējās viņam pajautāt par Hruščova komunisma celtniecības programmu es toreiz no viņa saņēmu toreiz mani šokējošu atbildi.: "Hruščov obosral Rosiju".Viņš palika nikns un sarkans un sarunu es neturpināju. Bet skaidrība man radās ka krieviem PSRS ir krievu impērija.

    • Andris Doveiks

      19.07.2015 23:35

      Uldi, skatos, ka tavs "nacionālisms" ir tikai pret, bet ar pret neko neviens nav uzbūvējis. Pret metro vai pret hes neatkarīgu Latvijas ekonomiku neuzbūvēja. Tāpat pret kriviem ejot latviešus nepavairosi. Pret kriviem gan būtu varen liederīgi uz Latviju kādus 5 mil tos pašus bēgļus savest. Es pat domāju, kā Netanjahu neatteiks palīdzību (liks europiešiem samaksāt), ja piedāvāsim uzņemt Gazas pārapdzīvotās teritorijas nekrievus. Grāmatas šat tad lasu. Man pie gultas Latvijas vēsture 20.gs. uz sarkana vāka Mildas obelisks, kā apliecinājums piederībai... Nu, to citreis. 1913. gadā Latvijā ap 2,5 mil kā 1990. gadā. 1900. gadā Latvijā bija ap 1,9 mil kā šodien pēc papīriem, t.sk. latviešu ap 1,3 mil. Ar kādu latviešu skaitu domā sagaidīt galīgo krievu sakāvi?

  • Uldis Veģis

    15.07.2015 22:44

    Andris Doveiks:Uldi, kas ir "nacionālboļševiki" pašpasludinātā vadoņa Ulmaņa laikā? Tad lielākā daļa vadošo boļšaviku piederēja tai nacionalitātei, kurai tagad pieder bankas un ... Europes Savienība! Un arī sex-revolūciju viņi pirmie sarīkoja... --------------------- Tev ,dēls, galvā ir putra. Tev nepieciešamas nopietnas vēstures studijas. Izlasi,sākumā, bijušā kolākieša Nikolaja Ustrjālova grāmatu "Nacionālboļševizm" Vel vari palasīt Vladlena Sirotkina grāmatu ;"Počemu proigral Trockij". Tad sapratīsi ka Staļins kļuva par galveno Krievijas nacionālboļševiku. Izlasi LU vēstures profesora līdz 1940.gadam Roberta Vipera grāmatu:"Vēstures lielās problēmas",Viņš to .sarakstija 30.gados un tur brīdināja latviešus ka PSRSā atdzimst imperiālisms. Es par sex-revoluciju un par to kam pieder bankas nevēlos runāt par tādām muļķībām,PSRSā sexs notika pilnā sparā.

  • Uldis Veģis

    11.07.2015 12:41

    UldisVīte:Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšana, referenduma rosināšana un tautas protesta akciju organizēšana, ----------------------------- Vari arī organizēt referendumu par izstāšanos no ES un NATO.Mums jau Eirāzijas savienība gaida.Krievu troļļi apgalvo ka Ulmanis savā laikā ir vēlējis Latvijai iestāties nacionālboļševiku Krievijā un latviešaiem karot pret vācu nacionālsociālistiem.

    • Uldis Vipe

      14.07.2015 12:53

      Absurdas lietas runā. Melns vai balts, citu toņu tev laikam nepastāv. Atrašanās gan ES, gan NATO, vienlaikus dod mums tiesības automātiski nepieņemt pārnacionālo institūciju lēmumus. It īpaši gadījumos, kad tas skar latviešu etnosa eksistenci. Tas ka, mūsu politiķi to ārkārtīgi reti izmanto, diemžēl, ir personīga izdevīguma jautājums.

    • Andris Doveiks

      14.07.2015 14:54

      Uldi, kas ir "nacionālboļševiki" pašpasludinātā vadoņa Ulmaņa laikā? Tad lielākā daļa vadošo boļšaviku piederēja tai nacionalitātei, kurai tagad pieder bankas un ... Europes Savienība! Un arī sex-revolūciju viņi pirmie sarīkoja... Kādēļ vācus raksturo tieši ar šo partijas noasaukuma daļu? Var taču teikt arī (Nacionāls Sociālistiskā) Vācu Darba Partija - būs pavisam mīļi :) Vārdu sakot, kamēr meklēsim, kam paklausīt, bez kungiem nepaliksim.

  • Andris Doveiks

    09.07.2015 23:14

    Kvotu sistēma tomēr ir jāievieš, bet kvotas jādala proporcionāli katras valsts nomestajam bumbu skaita, piešķirtajam bruņojumam, izvietotiem un apmācītiem slepkavām, piešķirtajam terorisma finansējumam. Tad Latvijai nekas daudz nebūtu jāuzņem, lielākā daļa brauktu pāri okeānam, liela daļa paliktu kur ir.

  • Uldis Vipe

    07.07.2015 16:38

    Teicamas analīzes esiet saražojuši gana kuplā skaitā. Tomēr, atbildiet godīgi, kam jūs šis analīzes gatavojat, publicēšanai savā mājaslapā lai kā nebūt attaisnotos saviem vēlētājiem vai tomēr Eiropas lēmējiem? Ja lēmējiem, tad jūsu balss tiks sadzirdēta vien tādā gadījumā, ja tā izskanēs no Saeimas tribīnes vai daudzskaitlīgās tautas protesta izpausmēs. Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšana, referenduma rosināšana un tautas protesta akciju organizēšana, lūk, reālās darbības ko tauta no jums sagaida šajā visnopietnākajā latviešu nācijas eksistences apdraudējumā. Ko jūs vēl gaidiet?

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.