logo

Roberts Zīle: Par kazu un Eiropas Komisijas prezidentu

05.07.2019 Roberts Zīle Eiropas Parlamentā

Vērojot procesu, kā tika sadalīti ES augstākie amati, nāk prātā veca anekdote. Cilvēks, kuram visa ģimene dzīvo vienā nelielā telpā, atnāk pie ārsta un sūdzas, ka ir ļoti grūti visiem sadzīvot, nevar vairs izturēt. Ārsts iesaka dzīvoklī paņemt kazu. Cilvēks tā arī izdara, paņem pie sevis dzīvoklī kazu (sauksim viņu vārdā, teiksim, Franss.) Pēc laika cilvēks atgriežas pie ārsta un saka, ka kopā ar kazu nu esot pavisam slikti. Tad ārsts iesaka kazu izņemt no dzīvokļa. Kad cilvēks atnāk trešo reizi, ārsts jautā: “Nu, vai tagad, kad kazas vairs nav, ir labāk?” “Protams, tagad ir ļoti labi!”

Manā skatījumā pēc līdzīga principa ES augstāko amatu sadali ir izspēlējuši Rietumeiropas politiķi. Neatstāj sajūta, ka šim procesam bija spēcīgi režisori, ko varētu meklēt Parīzē un vēl dažās Eiropas galvaspilsētās. Sākotnēji tika iezīmēts iespējami sliktākais scenārijs ar Fransu Timmermansu kā iespējamo Eiropas Komisijas prezidentu, lai sabiedētu Austrumeiropu, sašķeltu Eiropas Tautas partiju, pavājinātu jau tā iedragāto Angelas Merkeles tēlu un lai mēs būtu mierā ar jebkuru citu risinājumu, lai tikai tas nebūtu Timmermanss. Tā tas arī notika.

No visa šī procesa lielākais ieguvējs neapšaubāmi ir Francijas prezidents Emanuels Makrons. Kāpēc? Viņš ir novērsis vācu baņķiera nonākšanu Eiropas Centrālās Bankas prezidenta amatā, tā vietā to iegūstot Francijai. Ir ieguvis Eiropadomes prezidenta amatā tuvu domubiedru – Beļģijas premjeru – un “ierādījis vietu” tā sauktajām jaunajām ES valstīm. Ir virkne valstu, kas ir daļēji ieguvušas, daļēji zaudējušas. Tās ir Vācija, kas ieguva Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu, bet zaudēja tēlā; un Spānija, kas ieguva ES ārlietu dienesta vadītāja posteni Žozepam Borreljam.** Zaudētāji ir ne tikai austrumu un centrālā Eiropa, bet arī visa Ziemeļeiropa jeb tā saucamā Hanzas līga, jo šīm valstīm nav neviena no ES augstākajiem amatiem. Esam taktiski apspēlēti.

Ko šis sliktais scenārijs nozīmēs ilgtermiņā? Skaidrs, ka aktualizēsies Eiropas federalizācijas ideja, ik pa brīdim tiek runāts par Eiropas savienotajām valstīm. Daži mediji raksta arī par to, ka Makrons it kā esot saņēmis apsolījumu no Vācijas, ka tā atbalstīs paneiropiskos sarakstus EP vēlēšanās. Tas nozīmētu dažus vienotus vēlēšanu sarakstus visai Eiropai. Taču pārstāvjiem no mazām valstīm kā Latvija būtu zema vieta šajos kopējos vēlēšanu sarakstos. Līdz ar to paneiropisko sarakstu princips noteikti nav Latvijas interesēs. Tāpēc būs jāturpina strādāt, lai pretotos šīm idejām.

*Franss Timmermanss – Nīderlandes sociālists, kurš vēl nesen bija vadošais kandidāts uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, bijušais Junkera Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents. “Nerimtīgs” cīnītājs par likuma varu Polijā un Ungārijā. Citās valstīs kā Rumānija vai Spānija likuma varas pārkāpumus neredz. Rīdzinieki viņa seju iepazina nesenajā EP vēlēšanu kampaņā, kad viņš Ušakova vietā rotāja “Saskaņas” plakātus. Taču jebkādas līdzības ar kādu mājdzīvnieku vārdiem šajā rakstā ir vienkārši sakritība.

**Jāatceras gan, ka Borreljs kā ļoti vājš Eiropas Parlamenta prezidents no 2004. līdz 2006. gadam noturēja Strasbūras pagrabos Baltijas deputātu izgatavoto piemiņas plāksni Komunistiskā terora upuriem 1940. gadā. Tikai stājoties amatā nākamajam EP prezidentam Poteringam, piemiņas plāksne tika novietota goda vietā.

Par amatiem un pienākumiem noslēdzot, pats šonedēļ šajā EP sasaukumā esmu ievēlēts par Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas pirmo viceprezidentu; pārstāvēšu frakciju EP prezidentu konferencēs, aizvietojot frakcijas vadītāju; turpināšu kā koordinators vadīt frakcijas darbu EP Transporta komitejā; būšu pilntiesīgs deputāts arī Ekonomikas un monetāro lietu komitejā; kā trešo nozari, neigūstot Lauksaimniecības komitejas mandātu frakciju matemātikas dēļ, izvēlējos nākamo Latvijas lauksaimnieku interesēm svarīgāko – EP budžeta komiteju -, kurā būšu deputāts aizstājējs.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.