logo

Roberts Zīle: Piekrītot iepirkt elektrību no Astravjecas AES, mēs barojam Krieviju

09.09.2019 Marta Latvijā

Augusta vidū Ministru kabinets pieņēma lēmumu, kas paredz atvērt Latvijas-Krievijas robežu elektroenerģijas tirdzniecībai pēc tam, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Astravjecas (Baltkrievijā) atomelektrostacijas darbības uzsākšanu asi kritizē Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu. Piedāvājam iepazīties ar Roberta Zīles viedokli par šo tēmu, ko politiķis pauda 5. septembrī Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā”:

Šeit ir jautājums par Baltkrievijas elektrostaciju, kuru par 10 miljardiem būvē Krievija. Piekrītot iepirkt elektroenerģiju no šīs AES, mēs barojam to, kas apdraud mūs militārā un drošības politikas ziņā. Mēs plānojam iepirkt šo elektroenerģiju no Krievijas tāpat kā Vācija iepērk gāzi, ko Tramps pārmet Vācijai Nordstream – 2 gadījumā. Te tā situācija ir samērā līdzīga. Vakar “Dienas biznesā” bija gara intervija ar Krievijas vēstnieku, kurā parādījās divi bažīgi momenti attiecībā uz šo tēmu. Mums jāatceras, ka 2025. mēs atdalīsimies no Krievijas un Baltkrievijas tirgus, tā saucamais BRELL tirgus vairs neeksistēs, mēs iekļausimies tikai Nord Pool sistēmā. Krievijas vēstnieks vērtēja to kā sliktu ideju. Vēstījums bija apmēram tāds – ja jūs paliksiet vieni paši ar Eiropu, Eiropas Savienība varēs uz jums papildus nopelnīt. Tie ir tik precīzi politiski vēstījumi! Mums vajadzētu rūpīgi izanalizēt, kāpēc Krievija nevēlas, lai mēs atdalītos no BRELL sistēmas. Krievijas vēstnieks intervijā arī minēja, ka jāizbeidz diskriminācija attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas pārdošanu Eiropai. Krievija un Baltkrievija ražo elektrību tādā veidā, kas Eiropā sen ir aizliegts. Eiropas Savienībā elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir objektīvi dārgākas, jo jāmaksā par ogļskābās gāzes izmešiem un citām lietām. Krievija saka – šī diskriminācija ir jāizbeidz, pretējā gadījumā mēs kaut ko darīsim. Tas ir šantāžas elements, kas man ļoti atgādina garo stāstu par gāzes tirgus liberalizāciju. Krievijas nostāja šajā jautājumā parāda, ka politiskais aspekts ļoti nopietni jāņem vērā.

Ja mēs iesim tādā iztapšanas stadijā, kā plānots, tad ieslīgsim ārkārtīgi bīstamā situācijā, tuvojoties 2025. gadam, kad mums vajadzētu pamest BRELL enerģijas tirgu. Elektrības satricinājumi var radīt valstī milzīgu politisku krīzi. Uzskatu, ka Ekonomikas un Ārlietu ministrijām šobrīd pietrūkst pareizas stratēģijas. Jautājums apskatīts no tehniskās un ekonomiskās puses, bet nav ņemts vērā politiskais aspekts. Darīt to, kas ir Krievijas interesēs, ir pilnīgi nepareizi. Vakar Eiropas Parlamentā bija budžeta sēde. 2020.gada budžeta enerģētikas sadaļā ir paredzēti papildus finanšu instrumenti enerģētikas tīklu sinhronizācijas vajadzībām, lai mēs varētu palielināt savienojumu jaudas ar Igauniju, jo šobrīd tur ir tehniskas nepilnības. Es arī iesniedzu šo priekšlikumu un domāju, ka panāksim labu rezultātu. Eiropas Savienība labos tempos atbalsta papildus naudas piešķiršanu Baltijas valstīm, tāda ir Eiropas komisijas nostāja šobrīd, un tas ir pareizais virziens, uz ko koncentrēties.

Domāt īstermiņa kategorijās ir bīstami. Tas ir neatbildīgi pret savu sabiedrību un savu tautu. Pragmatisms mums bieži nodarījis ģeopolitisku kaitējumu jau kopš 1991. gada, kad atguvām neatkarību. Zinām, ka Krievija vienmēr ir izspēlējusi enerģētikas kārti politikā. Krievija vēlas redzēt Baltijas valstīs savstarpējās nesaskaņas, tāpēc par sīkām un ne pārāk būtiskām lietām labāk mums jāprot atrast kopsaucēju un nespert muļķīgus soļus. Jautājums ir par vidēja termiņa stratēģiju, kā tikt ārā no Krievijas interešu bloka, arī šajā elektrības jautājumā, lai tas neradītu mums apdraudējumu. Mēs nedrīkstam pazaudēt būtiskāko mērķi, kāpēc vispār atjaunojām savu valsti.”

 Raidījuma ieraksts 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.