logo

Roberts Zīle: TUA investīciju programma tās pašreizējā versijā nav Latvijas interesēs

15.04.2015 Latvijā

“Termiņuzturēšanās atļauju investīciju programma tās pašreizējā versijā nav Latvijas interesēs, jo tai ir virkne būtisku trūkumu, kamēr bieži piesauktie ieguvumi nereti tiek krietni pārspīlēti,” uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Uzstājoties kā viens no runātajiem otrdien notikušajā termiņuzturēšanās atļauju programmai veltītajā diskusijā, R. Zīle iezīmēja esošo situāciju. Lai arī daudzās valstīs ir investīciju programmas, Latvijā tā ir iegājusi izteikti nepareizās sliedēs. Nepilni 84 procenti no kopējām investīcijām tiek piesaistīti tieši nekustamajā īpašumā, pie tam 75% no visiem nekustamajiem īpašumiem ir iegādāti Rīgā un Jūrmalā, norāda R. Zīle.

“Uzturēšanās atļauju programma kropļo nekustamo īpašumu tirgu Latvijā, jo, kā arī parāda īpašumu attīstītāju tirgus pārskati, ārvalstnieki meklē tieši jaunos īpašumus Rīgā un Jūrmalā tādā cenu kategorijā, par kuru ir interese vietējiem mājokļu pircējiem,” tā R. Zīle. “Tikai piecpadsmit procenti uzturēšanās atļauju pretendentu iegādājās īpašumu dārgāku par 250 tūkstošiem, kamēr trīs ceturtdaļas — cenā līdz 200 tūkstošiem eiro. Ja paskatās uz ārvalstu pircēju īpatsvaru tieši jaunajos projektos, mēs redzam, ka, piemēram, Jūrmalā 82 procentus no tiem iegādājas tieši nerezidenti,” norāda R. Zīle

Tāpat R. Zīle atzīmē, ka ieguvumi valstij un pašvaldībām no termiņuzturēšanās atļauju programmas bieži vien ir pārspīlēti.

“Arī vietējie pircēji maksātu nodevas un PVN valstij par tiem īpašumiem, kuri tagad viņiem nav pieejami. Bet vietējie iedzīvotāji arī maksā nekustamā īpašuma nodokli — kas ir pašvaldību lielākais ienākuma avots —, kā arī ir labi elektrības, ūdens un citu publisko pakalpojumu patērētāji,” tā R. Zīle.

Savukārt stāsts par turīgo uzturēšanās atļaujas pircēju, kas Latvijā tērēs milzu summas, ir drīzāk mīts, uzskata R. Zīle. Kā norāda deputāts, pēc “Deloitte Latvia”2013. gada pētījuma aprēķiniem, uzturēšanās atļaujas tīkotājs ne tikai iegādāsies īpašumu par 142 tūkst. eiro, bet arī ienesīs ekonomikā papildus desmitiem tūkstošu eiro jau pirmā gada laikā, piemēram, 72 tūkst. eiro kā uzturēšanās izmaksas. Citādi “vidējo reālo investoru ir uzzīmējusi “Re: Baltica” savā nesenajā pētījumā par šo tēmu,” kurā aprakstīta ģimene no Krievijas, kas iegādāto mājokli aprīkoja ar vienkāršām mēbelēm un neplāno tērēt milzīgas summas Latvijā vai noalgot auklīti, dārznieku vai apsargu.

R. Zīle uzskata, ka termiņuzturēšanās atļauju programma pašreiz ir izveidojusi nepareizu tirgus situāciju. “Mēs runājām par ekonomiskajiem ieguvumiem valstij, kamēr vietējie iedzīvotāji tiek spiesti ārā no attiecīgiem tirgus segmentiem un tagad var tikai atļauties īrēt dzīvokļus, kas pieder tiem, kas iegādājušies uzturēšanās atļaujas,” tā R. Zīle. “Kamēr citās valstīs kā Lielbritānijā ir konkrēti atbalsta mehānismi pirmā mājokļa iegādei vietējiem, Latvijā ir termiņuzturēšanās atļaujas.” Deputāts atzīmē, ka pašlaik uzturēšanās atļauju lobijs grib ne tikai investīciju slieksni samazināt, bet arī ļaut investīcijas summu dalīt starp vairākiem nekustamajiem īpašumiem. Tas, savukārt, pavisam konkrēti nozīmētu pirmā mājokļa programmas apdraudējumu.

Papildus ekonomiskajai analīzei R. Zīle uzsvēra arī citus izaicinājumus, kas saistīti ar investīciju programmu. “Termiņuzturēšanās atļauju programmas sakarā ir arī problēmas ar netīro naudu un neskaidrajiem investoriem. Drošības policija arī ir norādījusi uz valsts apdraudējuma risku,” tā R. Zīle.

“Latvijas uzturēšanās atļauju programma arī ir īpaši liberāla,” atzīmē R. Zīle. “Pie mums nav minimālā uzturēšanās laika, nerezidentiem atļauts piedalīties darba tirgū un nav citas papildus prasības kā minimālās valodu zināšanas vai obligātie medicīniskie testi. Tāpat šeit īpašuma iegādi drīkst finansēt, kā to aktīvi dara atsevišķas bankas, kā arī mājokli pēc iegādes drīkst izīrēt,” tā R. Zīle.

Attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju programmas likteni R. Zīle piedāvā īstermiņā 2-3 gadus atstāt spēkā pašreizējo investīciju slieksni, taču ilgtermiņā pašu programmu pārorientēt.

“Lai neteiktu, ka investoriem nav skaidrības, var piedāvāt risinājumu atstāt spēkā esošo slieksni 250 tūkstošu apmērā divus līdz trīs gadus, bet tad arī reizē pieteikt, ka attīstītājiem ir jāpabeidz iesāktie projekti un vairs neko jaunu neuzsākt,” tā R. Zīle. “Principāli, savukārt, mums jāvirzās uz tādu investīciju programmu, kas dod reālu labumu ekonomikai; kas piesaista investīcijas uzņēmējdarbībā un ražošanā.”

14.aprīlī ES Mājā notikušo publisko diskusiju “Vai termiņuzturēšanās atļauju iesniegšana nodrošina ekonomikas ilgtspēju?” organizēja “Latvijas Transatlantiskā organizācija” (LATO). Diskusijā piedalījās arī Ralfs Jansons, SIA Domuss direktors un Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis un Lolita Čigāne. Diskusijas moderatore bija “Re:Baltica” dibinātāja un redaktore, analītiskā žurnāliste Inga Spriņģe.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.